Nāšika

Nāšika नाशिक Nashik
Nāšika Nāšika
Koordinātas: 20°00′N 73°47′E
Valsts	Indija
Štats	Mahārāštra
Apgabals	Nāšikas apgabals
Platība
• Kopējā	300 km2
Augstums	660 m
Iedzīvotāji (2011)
• kopā	1 486 053
• blīvums	4 956,6/km²
Laika josla	IST (UTC+5:30)
Mājaslapa	www.nashik.nic.in
Nāšika Vikikrātuvē

Nāšika (marathu: नाशिक, nāśik, angļu: Nashik) ir svēta pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata ziemeļrietumos. Pilsēta atrodas Rietumgatu kalnu grēdas ziemeļos, Godāvari upes krastā, aptuveni 180 km uz ziemeļaustrumiem no Mumbajas. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,49 miljoni iedzīvotāju, aglomerācijā iedzīvotāju skaits aptuveni 2 miljoni. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir ceturtā lielākā pilsēta Mahārāštrā aiz Mumbajas, Punes un Nāgpuras.

Nāšikas apkaimē atrodas senie budistu tempļi un klosteri. Galvenokārt Godāvari upes svēto ūdeņu dēļ Nāšika ir nozīmīga pilsēta ne tikai budismā, bet arī hinduismā un džainismā. Leģendās un mītos uzskata, ka šeit ir dzīvojusi dievība Rāma ar savu sievu Sītu un brāli Lakšmanu. Reizi 12 gados Nāšika ir viena no četrām Indijas pilsētām, kur notiek hinduistu nozīmīgākie reliģiskie svētkie Kumbh Mela, kuros pulcējas simtiem tūkstošu svētceļotāju.

Nāšika ir nozīmīgs transporta mezgls. Attīstīta tradicionālā amatniecība (gatavo vara un misiņa izstrādājumus), militāro lidmašīnu rūpniecība, naftas pārstrāde, tehniskā spirta ražošana, valsts tipogrāfija. Nāšikā atrodas Punes Universitātes filiāles, koledžas. Nāšikā dzimis Dadasahebs Phalke, kurš tiek uzskatīts par Indijas kino “tēvu”. Nāšikas apkārtnē izteikti nodarbojas ar vīna darīšanu, tāpēc pilsēta tiek dēvēta arī par “Indijas vīna galvaspilsētu”.

Vēsture

Nāšika ir zināma jau kā pilsēta Maurju impērijas valdnieka Ašokas valdīšanas laikā, 3. gadsimtā p.m.ē. Mogulu impērijas laikā, no 16. gadsimta, Nāšikas nosaukums bija Gulšānabāda. 1751. gadā tika atgriezts iepriekšējais nosaukums, tas ir, Nāšika. 1818. gadā Nāšika nonāca Britu impērijas pakļautībā.

1858. gadā iekļauta Britu Indijas sastāvā. 1864. gadā tika izveidota Nāšikas pašvaldība. Ap to pašu laiku cauri Nāšikai tika izbūvēta dzelzceļa līnija. Nāšika kļuva par plaukstošu ekonomisko centru. Nāšikā regulāri ir bijuši dažādi notikumi par brīvu Indiju, piemēram, 1909. gada 21. decembrī Indijas neatkarības cīnītājs Anants Kanhere nošāva vienu no Nāšikas ierēdņiem A. M. T. Džeksonu. Vēlāk Nāšikā atradās arī Mahātmas Gandija nevardarbīgās pretošanās kustības atbalsta punkts. 1950. gadā Indijas Nacionālā kongresa sesija tika novadīta Nāšikā.

Klimats

Nāšika atrodas subekvatoriālajā joslā, kas nozīmē, ka no jūnija līdz septembrim ir lietains, musonu sezona, bet pārējā laikā valda tropiskās sausās gaisa masas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nāšika.
• «Nashik, India» (angļu). Encyclopedia Britannica.
• «Насик» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. septembrī. Skatīts: 2019. gada 26. novembrī.