Impērijas ziedu laikā 17. gadsimtā tās platība sasniedza aptuveni 3,2 miljoni km² un iedzīvotāju skaits bija starp 100 līdz 150 miljoniem.
Galvaspilsēta ar īsiem pārtraukumiem atradās Āgrā (1526—1540, 1555—1571, 1598—1648), pēc tam Deli (1648—1857).
Mogulu imperatori jeb padišāhi (persiešu: پادشاه — pādšāh) bija tiešie Čingishana un Tamerlana pēcteči. Pirmais mogulu imperators Bāburs bija dzimis Fergānas ielejā tagadējā Uzbekistānā. Akbara Lielā valdīšanas laikā (1556—1605) impērija nostiprinājās, bet Šaha Džahāna laikā (1628—1658) tika uzcelts Tadžmahāls, kas ir viens no ievērojamākajiem mogulu arhitektūras pieminekļiem. Aurangzeba valdīšanas laikā (1658—1707) impērija bija vislielākā tās pastāvēšanas vēsturē.
1857. gadā, kad impērija pēc Sipaju sacelšanās apspiešanas beidza pastāvēt, tās teritoriju iekļāva jaunizveidotās Britu Indijas sastāvā. 1876. gadā britu karaliene Viktorija kļuva par Britu Indijas imperatori.