Mogulu impērija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Indijas vēsture
Emblem of India.svg

Mogulu impērija (persiešu: شاهان گورکانی, Shāhān-e Gūrkānī, urdu: مغلیہ سلطنت) bija musulmaņu lielvalsts, kas no 1526. līdz 1857. gadam pastāvēja tagadējās Indijas, Pakistānas, Afganistānas un Bangladešas teritorijā.

Lokalizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mogulu impērijas maksimālā teritorija ap 1700. gadu

Impērijas ziedu laikā 17. gadsimtā tās platība sasniedza aptuveni 3,2 miljoni km² un iedzīvotāju skaits bija starp 100 līdz 150 miljoniem. Galvaspilsēta ar īsiem pārtraukumiem atradās Agrā (1526–1540, 1555-1571, 1598–1648), pēc tam Deli (1648–1857).

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mogulu imperatori jeb padišahi (persiešu: ‏پادشاه -‎ pādšāh) bija tiešie Čingizhana un Tamerlana pēcteči. Pirmais mogulu imperators Babūrs bija dzimis Fergānas ielejā tagadējā Uzbekistānā. Akbara Lielā valdīšanas laikā (1556—1605) impērija nostiprinājās, bet Šaha Džahāna laikā (1628—1658) tika uzcelts Tadžmahāls, kas ir viens no ievērojamākajiem mogulu arhitektūras pieminekļiem. Aurangzeba valdīšanas laikā (1658—1707) impērija bija vislielākā tās pastāvēšanas vēsturē.

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1857. gadā, kad impērija pēc Sipaju sacelšanās apspiešanas beidza pastāvēt, tās teritoriju iekļāva jaunizveidotās Britu Indijas sastāvā.