Narkomānija

Narkomānija jeb narkotiku atkarība ir patoloģiska tieksme lietot narkotiskās vielas, negatīvi ietekmējot gan paša indivīda, gan arī visas sabiedrības labklājību.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas kritērijiem narkomāniju jeb narkotiku atkarību var novērot, ja var konstatēt kādu vielu lietošanā visas četras pazīmes:

neizturamu vēlmi lietot kādu vielu (atkarību),
tieksmi palielināt devu (toleranci),
vielas lietošanu, lai gūtu psiholoģisku vai fizisku labsajūtu,
vielas negatīvu emocionālo, sociālo un ekonomisko ietekmi uz tās lietotāja ikdienu.

Cēloņi

Pēc Amerikas Atkarību medicīnas sabiedrības datiem galvenās vielas, kas izraisa narkomāniju, ir vairākas nelegālas un legālas psihotropās vielas, gan recepšu, gan bezrecepšu zāles.

Stimulanti (vidēja līdz spēcīga psiholoģiska atkarība, abstinences sindroms ir tikai psiholoģisks un psihosomatisks):
- amfetamīns un metamfetamīns,
- kokaīns,
- kofeīns.
Depresanti (viegla līdz spēcīga fiziska atkarība ar spēcīgu psiholoģisko atkarību; abstinences sindroms var būt letāls):
- alkohols,
- barbiturāti,
- benzodiazepīni, it īpaši alprazolams, flunitrazepāms, triazolams, temazepams un nimetazepāms; dažām Z-vielām, piemēram, zopiklonam, ir līdzīgs efekts kā benzodiazepīniem,
- metakvalons un ar to saistītie kvinazolinona depresanti.
Opiāti un opioīdi (viegla līdz spēcīga fiziska atkarība ar vieglu līdz spēcīgu psiholoģisko atkarību; abstinences sindroms gandrīz nekad nav letāls):
- dabiskie opiāti morfīns un kodeīns,
- pussintētiskie opiāti un opioīdi, piemēram, heroīns, oksikodons, bufrenorfīns un hidromorfons,
- sintētiskie opioīdi, piemēram, fentanils, meperidīns/petidīns un metadons.
Nikotīns.

Visspēcīgāko atkarību rada opiātu grupas substances: heroīns, morfīns, opijs, bet visvairāk iedzīvotāju pasaulē ir atkarīgi no nikotīna.

Toksikomānija

Patoloģisku tieksmi lietot citas centrālo nervu sistēmu ietekmējošas substances, kas nav narkotiskās vielas, (piemēram, inhalantus, benzīna un līmju izgarojumus, marihuānu, MDMA) dēvē par toksikomāniju.^[1]^[2]