Amfetamīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amfetamīns
Amphetamin.svg
Amfetamīna struktūrformula
Amphetamine-3d-CPK.png
Amfetamīna molekulas modelis
Citi nosaukumi (±)-1-fenilpropān-2-amīns
alfa-metilfeniletilamīns
beta-fenilizopropilamīns
benzedrīns
CAS numurs 300-62-9
Ķīmiskā formula C9H13N
Molmasa 135,2084 g/mol
Blīvums 930 kg/m3
Viršanas temperatūra 203–205 °C[1]
Šķīdība ūdenī grūti šķīstošs

Amfetamīns ir fenilalkilamīnu klases stimulants, kas pastiprina uzmanības spējas, novērš miegainību, nogurumu un ēstgribu. Amfetamīnu izmanto medicīnā uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma, narkolepsijas un liekā svara ārstēšanā. Tas ir vairāku zāļu sastāvā, no kurām populārākās ir Adderall. ASV ārsti 2009. gadā izrakstīja aptuveni 16 miljonus Adderall recepšu.[2]

Amfetamīnu lieto nemedicīniskos nolūkos, lai uzlabotu sportisko veikumu (dopings), kā arī kā prāta darbību uzlabojošu līdzekli (nootropais līdzeklis). Tas bieži tiek lietots arī izklaidējošos nolūkos, jo lielā daudzumā rada eiforiju. Tam ir arī atkarību izraisošas īpašības.

Latvijā amfetamīnu medicīnā neizmanto, tas tiek izplatīts nelegāli melnajā tirgū.

Fizikālais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amfetamīns pieder pie fenilalkilamīniem — amīniem ar fenilgrupu pie alkilatlikuma. Amfetamīns ir organiska bāze, tādēļ veido sāļus (pat ar atmosfēras CO2). Amfetamīna bāze ir bezkrāsains šķidrums ar amīniem raksturīgu zivju smaku, ūdenī grūti šķīstošs, labi šķīst etanolā un hloroformā. Amfetamīna sāļi ir baltas pulverveida vielas, vairāk vai mazāk šķīstošas ūdenī un spirtos, hloroformā un ēterī nešķīstošas. Amfetamīna hidrohlorīds ir stipri higroskopisks. Amfetamīna sulfātu — vienu no visbiežāk lietotajiem amfetamīna sāļiem — sauc par fenamīnu. Amfetamīnam piemīt optiskā aktivitāte, turklāt D stereoizomēram ir lielāka fizioloģiskā aktivitāte.

Amfetamīna nosaukums cēlies no ķīmiskā termina "alfa-metilfeniletilamīns" saīsinājuma.

Bioloģiskā iedarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Adderall 20mg tabletes
Adderall XR 10mg kapsulas

Amfetamīns un tā sāļi ir spēcīgi centrālās nervu sistēmas stimulatori. Tie iespaido arī asinsriti. Amfetamīns spēj pamodināt cilvēku no visdziļākā miega, pat no tāda, ko izsaukuši miega līdzekļi.[3] Iedarbības mehānisms izskaidrojams ar amfetamīna un tā atvasinājumu līdzību dabiskajiem hormoniem: adrenalīnam un noradrenalīnam.

Amfetamīna iedarbība ir vājāka nekā kokaīnam un metamfetamīnam, bet spēcīgāka nekā metilfenidātam, modafinilam un kofeīnam.

Bīstamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amfetamīns ātri izraisa pieradumu, tādēļ pieskaitāms pie narkotikām. Uzņemts organismā lielās devās amfetamīns rada hiperaktivitāti, eiforiju, trauksmainību, paranoju, bezmiegu, pastiprinās arī agresivitāte, paplašinās acu zīlītes, paugstinās asinspiediens un sirdsdarbības ātrums. Lielā daudzumā iespējama arī sirds aritmija, roku trīcēšana, muskuļu raustīšanās un konvulsijas, drudzis un svīšana. Pēc iedarbības beigām iestājas vairāku stundu (pēc ilgstošas lietošanas vairāku dienu vai pat nedēļu) ilgs abstinences sindroms, kam raksturīgs depresija, nogurums, miegainība un paaugstināta apetīte.

Amfetamīnu lietojot ilgstoši un lielās devās, pastāv risks iegūt stimulantu psihozi, kas izpaužas kā dažādi garīgi traucējumi, piemēram, paranoja, halucinācijas, murgi. Psihoze atsevišķos gadījumos var saglabāties vairākus mēnešus vai pat gadus pēc amfetamīna lietošanas pārtraukšanas.[4][5]

Latvijas normatīvais regulējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amfetamīns un tā sāļi ir iekļauti Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi). Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2. pielikumu, amfetamīna daudzums līdz 0,02 gramiem atzīstams par nelielu, bet virs 2 grama — par lielu.[6]

Par amfetamīna lietošanu vai uzglabāšanu nelielos apmēros izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 200 latiem.[7] Par amfetamīna izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbu, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.[8] Ja tas tiek darīts realizācijas nolūkā, tad cietumsods var būt līdz 15 gadiem.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Справочник химика. Том II. Ленинград: Химия, 1971. 1034. lpp. (krieviski)
  2. Generation Adderall, The New York TImes Magazine. CASEY SCHWARTZOCT. Oct 12, 2016.
  3. П. Каррер. Курс органической химии. Ленинград: Государственное научно-техническое издательство химической литературы, 1960, 577. lpp. (krieviski)
  4. Hofmann FG. A handbook on drug and alcohol abuse: the biomedical aspects. 2nd Edition. New York: Oxford University Press, 1983. (angliski)
  5. Shoptaw SJ, Kao U, Ling W (2009). "Treatment for amphetamine psychosis (Review)". Cochrane Database of Systematic Reviews (1). (angliski)
  6. Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 17. jūlijā
  7. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augustā.
  8. 8,0 8,1 Krimināllikums, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]