Narvas aplenkums
Izskats
Narvas aplenkums | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Lielā Ziemeļu kara | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Krievijas cariste | Zviedrija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Pēteris I Georgs Ogilvī | Rūdolfs Horns | ||||||
Spēks | |||||||
20 000 | 3 800 kājnieku un 1 300 kavalēristu | ||||||
Zaudējumi | |||||||
līdz 3 000 kritušo un ievainoto | 3 200 kritušo un ievainoto, 1 900 gūstekņu | ||||||
Narvas aplenkums (igauņu: Narva piiramine, krievu: Осада Нарвы, zviedru: Belägringen av Narva) bija Krievijas karaspēka uzbrukums Narvai Lielā Ziemeļu kara laikā, četrus gadus pēc krieviem neveiksmīgās Narvas kaujas. 1704. gada 9. augustā krieviem izdevās Narvu ieņemt. Sākās tās aizstāvju un civiliedzīvotāju slaktiņš, kuru pārtrauca Pētera I iejaukšanās. Pēc desmit dienām turpat Narvā tika parakstīts Narvas līgums, kura rezultātā Polijas—Lietuvas ūnijas Sandomežas konfederācija, kura atbalstīja Augustu II Stipro iestājās karā Krievijas pusē. Atlikušie Narvas pilsoņi septembrī rātsnamā zvērēja uzticību Pēterim I.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Narvas aplenkums.