Neaizsargājams darbs
Neaizsargājams darbs ir darbs, kurus neaizsargā autortiesības, vai arī tie darbi, kuriem autortiesību mantiskā daļa ir zaudēta vai beigusies.[1] Latvijā un vairums Rietumu pasaules valstīs autortiesības beidzas 70 gadus pēc autora nāves. Autora personiskās tiesības uz darbu nevar izbeigties vai tikt atsavinātas.
Neaizsargājamie darbi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā neaizsargājamie darbi ir šādi:[2]
- normatīvie un administratīvie akti, citi valsts un pašvaldību iestāžu izdotie dokumenti un tiesas nolēmumi (likumi, tiesu spriedumi, lēmumi un citi oficiāli dokumenti), kā arī šo tekstu oficiālie tulkojumi un oficiālās konsolidētās versijas;
- valsts apstiprinātie, kā arī starptautiski atzītie oficiālie simboli un zīmes (karogi, ģerboņi, himnas, apbalvojumi), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;
- kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;
- presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegtā informācija par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem;
- idejas, metodes, procesi un matemātiskās koncepcijas.
Neaizsargājamie darbi ir arī tie darbi, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ (latviski) Autortiesību likums 39. pants Arhivēts 2010. gada 24. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.likumi.lv
- ↑ (latviski) Autortiesību likums 6. pants Arhivēts 2010. gada 24. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.likumi.lv
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |