Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis
Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā tā atspoguļošanai izmanto zīmi [ɯ]. Tā noapaļotā versija ir patskanis [u]. Nenoapaļotu augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani var realizēt izrunājot skaņu [u] un saplacinot lūpas.
Turku valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Turku valodā, lai pierakstītu skaņas [ɯ] un [i] izmanto burtus i ar un bez punkta, pirmās skaņas apzīmēšanai izmanto i bez punkta gan mazajai, gan lielajai burta versijai, otrās skaņas apzīmēšanai izmanto i ar punktu gan mazajai, gan lielajai burta versijai. Skaņa [ɯ] ir sastopama arī daudzās citās tjurku valodās.
Korejiešu valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][ɯ] (hangilā: ㅡ) ir viens no korejiešu valodas patskaņiem. Atkarībā no izmantotās romanizācijas sistēmas, tas var tikt pierakstīts ar burtu kopu ⟨eu⟩, piemēram, vārdā hangeul [haːn.gɯl] ("hangils").
Lībiešu valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lībiešu valodas burta ⟨õ⟩ vērtība uzsvērtā zilbē ir nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis.[1] Vītso piemin, ka tas esot līdzīgs igauņu un vepsu ⟨õ⟩, bet augstāks. Igauņu ⟨õ⟩ skaņa /ɤ/ ir tās pašas rindas un noapaļotības kā /ɯ/, bet zemāka, kas saskan ar Vītso definīciju.
Japāņu valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Japāņu valodā tiek izmantots saspiests (angļu: compressed) augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis, atšķirībā no [u] lūpas neveido apaļu formu, taču atšķirībā no [ɯ] lūpu kaktiņi saskaras. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā to pieraksta kā [ɯᵝ], kur [◌ᵝ] apzīmē lūpu kompresiju. Japāņu valodas romanizācijā to vienmēr ataino kā ⟨u⟩.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, ISBN 978-9984-49-730-3