Funkcijas F (x ) = (x3 /3)-(x2 /2)-x+c grafiks, kurā parādīti trīs no neskaitāmi daudzajiem atrisinājumiem, kas iegūti, mainot integrācijas konstanti C
Nenoteiktais integrālis ir funkcijas
f
(
x
)
{\displaystyle f(x)}
visu primitīvo funkciju
F
(
x
)
+
C
{\displaystyle F(x)+C}
kopums, kuru atvasinājums ir vienāds ar
f
(
x
)
{\displaystyle f(x)}
. To apzīmē ar
∫
f
(
x
)
d
x
+
C
{\displaystyle \int _{\,}^{\,}f(x)dx+C}
, kur C ir integrācijas konstante . Primitīvo funkciju kopuma noteikšanu sauc par funkcijas integrēšanu , un tā ir pretēja darbība atvasināšanai . Nenoteiktos integrāļus ar noteiktajiem integrāļiem saista Ņūtona—Leibnica fundamentālā teorēma: funkcijas noteiktā integrāļa vērtība kādā intervālā ir vienāda ar tās nenoteiktā integrāļu starpību intervālu galapunktos. Pastāv vairāki nenoteiktā integrāļa atrašanas veidi, tai skaitā ar substitūciju , izmantojot parciālo integrēšanu , izmantojot nenoteiktā integrāļa linearitāti.
Funkciju
F
(
x
)
{\displaystyle F(x)}
, kuras atvasinājums ir dotā funkcija, t.i.,
F
′
(
x
)
=
f
(
x
)
{\displaystyle F'(x)=f(x)}
, sauc par dotās funkcijas
f
(
x
)
{\displaystyle f(x)}
primitīvo funkciju.
Dotās funkcijas
f
(
x
)
{\displaystyle f(x)}
primitīvo funkciju kopu
F
(
x
)
+
C
{\displaystyle F(x)+C}
sauc par tās nenoteikto integrāli un apzīmē:
∫
f
(
x
)
d
x
=
F
(
x
)
+
C
{\displaystyle \int f(x)dx=F(x)+C}
, kur
C
{\displaystyle C}
ir patvaļīga konstante,
d
x
{\displaystyle dx}
ir integrācijas mainīgā diferenciālis,
f
(
x
)
{\displaystyle f(x)}
ir zemintegrāļa funkcija,
f
(
x
)
d
x
{\displaystyle f(x)dx}
ir zemintegrāļa izteiksme.
Nenoteiktā integrāļa atvasinājums ir vienāds ar zemintegrāļa funkciju :
(
∫
f
(
x
)
d
x
)
′
=
f
(
x
)
{\displaystyle (\int f(x)dx)'=f(x)}
Nenoteiktais integrālis no kādas funkcijas diferenciāļa (vai atvasinājuma) ir vienāds ar šīs funkcijas un patvaļīgas konstantes summu:
∫
F
′
(
x
)
d
x
=
F
(
x
)
+
C
{\displaystyle \int F'(x)dx=F(x)+C}
Divu vai vairāku funkciju summas (starpības) nenoteiktais integrālis ir vienāds ar šo funkciju integrāļu summu (starpību):
∫
(
f
(
x
)
±
g
(
x
)
)
d
x
=
∫
f
(
x
)
d
x
±
∫
g
(
x
)
d
x
{\displaystyle \int (f(x)\pm g(x))dx=\int f(x)dx\pm \int g(x)dx}
Ja zemintegrāļa funkcija ir kādas funkcijas un konstantes reizinājums, tad konstanti var iznest pirms integrāļa zīmes:
∫
A
f
(
x
)
d
x
=
A
∫
f
(
x
)
d
x
,
k
u
r
A
−
c
o
n
s
t
.
{\displaystyle \int Af(x)dx=A\int f(x)dx,kurA-const.}
Ja
∫
f
(
x
)
d
x
=
F
(
x
)
+
C
{\displaystyle \int f(x)dx=F(x)+C}
, tad aizvietojot
x
{\displaystyle x}
ar kādu funkciju
u
{\displaystyle u}
, formula saglabājas:
∫
f
(
u
)
d
u
=
F
(
u
)
+
C
{\displaystyle \int f(u)du=F(u)+C}
Tāpat kā atvasinājuma formulu gadījumā arī nenoteiktā integrāļa pamatformulas ir iedalāmas 2 grupās:
Pamatfunkciju integrēšanas formulas, kuras iegūst tieši no atbilstošajām atvasinājuma formulām,
Pamatfunkcijām atbilstošo salikto funkciju integrēšanas formulas
Pamatfunkciju integrāļi
Saliktu funkciju integrāļi
∫
x
n
d
x
=
x
n
+
1
n
+
1
+
C
;
n
≠
−
1
{\displaystyle \int x^{n}dx={\frac {x^{n+1}}{n+1}}+C;n\neq -1}
∫
u
n
d
u
=
u
n
+
1
n
+
1
+
C
;
n
≠
−
1
{\displaystyle \int u^{n}du={\frac {u^{n+1}}{n+1}}+C;n\neq -1}
∫
d
x
x
=
l
n
|
x
|
+
C
{\displaystyle \int {\frac {dx}{x}}=ln|x|+C}
∫
d
u
u
=
l
n
|
u
|
+
C
{\displaystyle \int {\frac {du}{u}}=ln|u|+C}
∫
a
x
d
x
=
a
x
l
n
a
+
C
{\displaystyle \int a^{x}dx={\frac {a^{x}}{lna}}+C}
∫
a
u
d
u
=
a
u
l
n
a
+
C
{\displaystyle \int a^{u}du={\frac {a^{u}}{lna}}+C}
∫
e
x
d
x
=
e
x
+
C
{\displaystyle \int e^{x}dx=e^{x}+C}
∫
e
u
d
u
=
e
u
+
C
{\displaystyle \int e^{u}du=e^{u}+C}
∫
c
o
s
x
d
x
=
s
i
n
x
+
C
{\displaystyle \int cosxdx=sinx+C}
∫
c
o
s
u
d
u
=
s
i
n
u
+
C
{\displaystyle \int cosudu=sinu+C}
∫
s
i
n
x
d
x
=
−
c
o
s
x
+
C
{\displaystyle \int sinxdx=-cosx+C}
∫
s
i
n
u
d
u
=
−
c
o
s
u
+
C
{\displaystyle \int sinudu=-cosu+C}
∫
d
x
c
o
s
2
x
=
t
g
x
+
C
{\displaystyle \int {\frac {dx}{cos^{2}x}}=tgx+C}
∫
d
u
c
o
s
2
u
=
t
g
u
+
C
{\displaystyle \int {\frac {du}{cos^{2}u}}=tgu+C}
∫
d
x
s
i
n
2
x
=
−
c
t
g
x
+
C
{\displaystyle \int {\frac {dx}{sin^{2}x}}=-ctgx+C}
∫
d
u
s
i
n
2
u
=
−
c
t
g
u
+
C
{\displaystyle \int {\frac {du}{sin^{2}u}}=-ctgu+C}
∫
d
x
a
2
−
x
2
=
a
r
c
s
i
n
a
x
+
C
{\displaystyle \int {\frac {dx}{\sqrt {a^{2}-x^{2}}}}=arcsin{\frac {a}{x}}+C}
∫
d
u
a
2
−
u
2
=
a
r
c
s
i
n
a
u
+
C
{\displaystyle \int {\frac {du}{\sqrt {a^{2}-u^{2}}}}=arcsin{\frac {a}{u}}+C}
∫
d
x
a
2
+
x
2
=
1
a
a
r
c
t
g
x
a
+
C
{\displaystyle \int {\frac {dx}{a^{2}+x^{2}}}={\frac {1}{a}}arctg{\frac {x}{a}}+C}
∫
d
u
a
2
+
u
2
=
1
a
a
r
c
t
g
u
a
+
C
{\displaystyle \int {\frac {du}{a^{2}+u^{2}}}={\frac {1}{a}}arctg{\frac {u}{a}}+C}
∫
d
x
a
2
−
x
2
=
1
2
a
l
n
|
x
−
a
x
+
a
|
+
C
{\displaystyle \int {\frac {dx}{a^{2}-x^{2}}}={\frac {1}{2a}}ln|{\frac {x-a}{x+a}}|+C}
∫
d
u
a
2
−
u
2
=
1
2
a
l
n
|
u
−
a
u
+
a
|
+
C
{\displaystyle \int {\frac {du}{a^{2}-u^{2}}}={\frac {1}{2a}}ln|{\frac {u-a}{u+a}}|+C}
∫
d
x
√
(
x
2
±
a
2
)
=
l
n
|
x
+
√
(
x
2
±
a
2
)
|
+
C
{\displaystyle \int {\frac {dx}{\surd (x^{2}\pm a^{2})}}=ln|x+\surd (x^{2}\pm a^{2})|+C}
∫
d
u
√
(
u
2
±
a
2
)
=
l
n
|
u
+
√
(
u
2
±
a
2
)
|
+
C
{\displaystyle \int {\frac {du}{\surd (u^{2}\pm a^{2})}}=ln|u+\surd (u^{2}\pm a^{2})|+C}