Pāriet uz saturu

Neretva

Vikipēdijas lapa
Neretva
Ieleja Neretvas lejtecē
Ieleja Neretvas lejtecē
Neretva (Bosnija un Hercegovina)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Dināru kalniene
43°16′1″N 18°33′1″E / 43.26694°N 18.55028°E / 43.26694; 18.55028
Ieteka Adrijas jūra
43°1′22″N 17°27′3″E / 43.02278°N 17.45083°E / 43.02278; 17.45083Koordinātas: 43°1′22″N 17°27′3″E / 43.02278°N 17.45083°E / 43.02278; 17.45083
Caurteces valstis Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina
Karogs: Horvātija Horvātija
Garums 225 km
Iztekas augstums 1227 m
Ietekas augstums 0 m
Baseina platība 10380 km² 
Neretva Vikikrātuvē

Neretva (izrunā: /nɛ̌rɛtʋa/), zināma arī kā Narenta, ir lielākā upe Adrijas baseina austrumu daļā. Uz upes uzceltas četras hidroelektrostacijas ar augstiem aizsprostiem (vairāk kā 15 metru),[1] kas nodrošina plūdu aizsardzību, elektroenerģijas ražošanu un ūdens uzkrāšanu. Upe izceļas ar savu dabisko vidi un ainavas daudzveidību.[2]

Saldūdens ekosistēmas ir cietušas no pieaugošā piesārņojuma un attīstības izraisītā spiediena. Viens no Bosnijas un Hercegovinas un Horvātijas vērtīgākajiem dabas resursiem ir saldūdens resursi,[3] kas koncentrēti avotos un upēs ar dzidru ūdeni.[3][4] Neretvas baseins satur nozīmīgākos saldūdens krājumus[3] un atrodas starp citām reģiona nozīmīgākajām upēm — Drinu austrumos, Unu un Savu rietumos.

Neretvas izceļas starp citām Dināru kalnienes upēm[5][6] ar daudzveidīgo ekosistēmu, floru un faunu, kā arī kultūras un vēsturisko mantojumu (piemēram, Mogorjelo romiešu villa pie Čapļinas pilsētas).[3][4]

  1. «Methodology and Technical Notes». IUCN - Watersheds of the World. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-02-20. Skatīts: 2009-07-15. A large dam is defined by the industry as one higher than 15 metres high and a major dam as higher than 150.5 metres
  2. «Transboundary management of the lower Neretva valley». Ramsar Convention on Wetlands. 2002. gada 14. marts. Skatīts: 2012-04-06.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «UNDP H2O Knowledge Fair - Bosnia and Herzegovina». UNDP H2O Knowledge Fair. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-11-21. Skatīts: 2009-03-19. There are about 30 water reservoirs in Bosnia and Herzegovina primarily on the Neretva and Trebisnjica basin, ...
  4. 4,0 4,1 «Living Neretva». WWF - World Wide Fund. Skatīts: 2009-03-18.
  5. «Geoheritage of the Balkan Peninsula». The Geological Survey of Sweden (SGU). Skatīts: 2009-03-18.[novecojusi saite]
  6. «Database of researchers and research institutions in BiH - Project of identification and characterisation of autochthonous human, animal and plant resource of the Neretva - Resume». Database of researchers and research institutions in B&H. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-06. Skatīts: 2009-03-18.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]