Nezināmā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nezināmā
Неизвестная
Kramskoy Portrait of a Woman.jpg
Mākslinieks Ivans Kramskojs Edit this on Wikidata
Gads 1883
Medijs eļļas krāsa, audekls Edit this on Wikidata
Izmēri 75.5 cm (29.7 in) × 99 cm (39 in)
Atrašanās vieta Tretjakova galerija
Inventāra nr. 5893 Edit this on Wikidata
Identifikatori RKDimages ID: 142371

"Nezināmā" (krievu: Неизвестная[1]) ir krievu gleznotāja Ivana Kramskoja (1837—1887) glezna, kas tapusi 1883. gadā. Gleznā attēlotā sieviete, kuras identitāte nav zināma, parādīta kā sieviete ar "klusu spēku un atklātu skatienu".[2] Tas ir viens no zināmākajiem Krievijas mākslas darbiem, lai gan, kad glezna pirmo reizi tika izstādīta, vairāki kritiķi bija sašutuši un nosodīja gleznu, kurā viņi saskatīja augstprātīgu un amorālu sievieti. Tās popularitāte pieaugusi mainoties sabiedrības gaumei.[3]

Glezna atrodas Tretjakova galerijā, Maskavā, bet tās agrāka versija, arī tapusi 1883. gadā, izstādīta Kunsthalle Kiel muzejā Vācijā.[4]

Apraksts un kritiķu atsauksmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Nezināmā" apvieno elementus no tematisku darbu un portretu glezniecības tradīcijām mākslā.[5] Sieviete tērpusies melnā kažokādu un samta mētelī, kažokādas cepurē un ādas cimdos. Sieviete sēž atklātā karietē uz Aņičkova tilta Sanktpēterburgā.[6]

Mākslas vēsturniekiem nav izdevies noskaidrot viņas identitāti. Kramskojs gleznu nosaucis "Nezināmā" un nav pieminējis gleznā attēloto sievieti nevienā no savām vēstulēm vai dienasgrāmatām, kā rezultātā radās daudz spekulāciju un gleznas mīklainā reputācija.[2]

Portrets tapa Kramskoja dzīves beigās. Jaunībā Kramskojs bija dumpinieks pret akadēmisko mākslu, viņš tika izslēgts no Ķeizariskās mākslas akadēmijas. Viņš bija arī viens no peredvižņiku kustības dibinātājiem un vadoņiem.[7] Tomēr dzīves pēdējā posmā, kad tapa "Nezināmā" (1883. gadā), viņš bija slavens mākslinieks un strādāja augstākajā patronāžas līmenī, radot cara Aleksandra III un viņas sievas Marijas Fjodorovnas portretus.

Tomēr "Nezināmās" portrets savā pirmajā izstādē izraisīja sensāciju, kas vairāk bija temata izvēles jautājums kā darba estētika.[8] Vairāki kritiķi uztvēra attēloto sievieti kā prostitūtu. Kāds kritiķis aprakstīja gleznu kā "koķetes karietē" attēlojumu, bet cits minēja "provokatīvi skaistu sievieti, visu samtā un kažokādās, uzmetot tev vīpsnājoši juteklisku skatienu no luksusa karietes — vai tā nav viena no lielpilsētu smakām, kas ļauj nicināmām sievietēm tērpties drānās, kas iegādātas par viņu sievietes šķīstuma cenu ielās".[8][3] Kramskojs atzīmēja, "Daži cilvēki ir teikuši, ka nav zināms, kas ir šī sieviete. Vai viņa ir cienījama vai arī viņa sevi pārdod? Bet viņas iekšienē ir vesels laikmets."[2]

Pāvels Tretjakovs atteicās iegādāties gleznu savai galerijai. Tomēr tās popularitāte ātri pieauga, daļēji tāpēc, ka grēka skaistums kļuva par populāru tēmu nākamās paaudzes Krievijas mākslinieku vidū.[3] Tā tikusi aprakstīta kā "neierasti spoža, blīvi gleznota un atbrīvota. Kramskojs skaidri centās izcelties ar savu izcilo glezniecisko meistarību."[3]

Glezna tikusi izmantota dažu Ļeva Tolstoja romāna "Anna Kareņina" izdevumu vāka noformējumam.[9] 2008. gadā Gugenheima muzeja kuratore Valērija Hilingsa novēroja, ka "Daudzi cilvēki uzskata, ka viņa ir kā Anna Kareņina. Viņai piemīt tā īpašā sajūta, tas īpašais krieviskums".[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Hutchings, Stephen C. & Vernitski, Anat. "Russian and Soviet film adaptations of literature, 1900–2001: screening the word". Routledge, 2004. 29. ISBN 0-415-30667-1
  2. 2,0 2,1 2,2 Baumgaertner, Margaret Carter (Peggy). "Ivan Kramskoy Archived 2009. gada 24. decembrī, Wayback Machine vietnē.". American Society of Portrait Artists. Retrieved on 17 March 2010.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 "An Unknown Lady Archived 2011. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.". Tretjakova galerija. Retrieved on 17 March 2010
  4. "Vergangene Ausstellungen 2006–2007" [Past exhibitions], Kunsthalle Kiel
  5. "Kramskoy, Ivan Nikolayevich Archived 2011. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.". Tretyakov Gallery. Retrieved 27 March, 2010.
  6. Aņičkova pils redzama fonā.
  7. Wachtel, 59
  8. 8,0 8,1 Wachtel, 58
  9. Back Cover – Tolstoy, Leo, Translated by Rosemary Edmonds. Anna Karenin (1978 izd.). Penguin Classics, 1978. ISBN 0-14-044041-0.
  10. Benjamin, Scott. "Rethinking Russian Art". CSB News, 8 January 2006. Retrieved on 17 March 2010.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Wachtel, Andrew. Plays of expectations. University of Washington Press, 2007. 58. ISBN 0-295-98647-6

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]