Nida (Lietuva)
 | Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Nida (Lietuva)" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
- Šis raksts ir par pilsētas daļu Lietuvā. Par ciemu Latvijā skatīt rakstu Nida (Latvija).
| Nida | |
|---|---|
 | |
  Nida | |
| Koordinātas: 55°18′10″N 21°00′20″E / 55.30278°N 21.00556°EKoordinātas: 55°18′10″N 21°00′20″E / 55.30278°N 21.00556°E | |
| Valsts |
 Lietuva |
| Pašvaldība | Neringa |
| Augstums | 119 m |
| Iedzīvotāji Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[". | |
| • kopā | Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[". |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
 Nida Vikikrātuvē | |
Nida (lietuviešu: Nida, kursenieku: Nīde, vācu: Nidden[1]) ir apdzīvota vieta Mazajā Lietuvā. Atrodas Kuršu kāpās, Neringas pilsētas dienviddaļā. Ir Neringas pašvaldības centrs.
Neringa ir iecienīta kūrortvieta, kuru ik gadu apmeklē ap 700 tūkstoši atpūtnieku no Lietuvas un pārējās Eiropas, jo īpaši Vācijas. Šeit atrodas Parnidžu kāpa, uz kuras uzbūvēts saules pulkstenis.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nida (vācu: Nidden) pirmoreiz minēta Vācu ordeņa dokumentos 1429. un 1497. gadā. Tolaik tā atradusies apmēram 2 km uz dienvidiem no pašreizējās atrašanās vietas. Ceļojošo kāpu draudu dēļ tā 1784. gadā pārcēlās uz pašreizējo vietu. Līdz 1945. gadam Nida piederēja Austrumprūsijai.
1874. gadā uz Urbo kalna tika uzbūvēta Nidas bāka. Otrā pasaules kara laikā to sagrāva vācu karaspēks. 1945. gadā bāka tika atjaunota. 1961. gadā Nidas ciems tika iekļauts Neringas pilsētas sastāvā.
Slavenības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
20. gadsimta pirmajā pusē Nida kļuva pazīstama kā mākslinieku pulcēšanās vieta (Künstlerkolonie Nidden). Šeit uzturējušies Maksis Pehšteins, Kārlis Šmits-Rotlufs, Kārlis Cukmajers, Ernsts Ludvigs Kirhners un citi. Nobela prēmijas literatūrā laureāts Tomass Manns no 1930. līdz 1932. gadam šeit dzīvoja vasarā. Šeit tika sarakstīts daļa no romāna Jāzeps un viņa brāļi (Joseph und seine Brüder). Viņa vasarnīca ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tajā atrodas kultūras centrs ar nelielu Mannam veltītu memoriālo ekspozīciju. Nidu apmeklējis arī cits Nobela prēmijas laureāts, franču filozofs un rakstnieks Žans Pols Sartrs.
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nidas osta
Atjaunotās kursenieku koka kapu zīmes Nidas kapsētā
Kuršu kāpas UNESCO piemineklis Nidā
Parnidžu kāpa
.jpg)
_-_panoramio.jpg)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Krišs Kapenieks. «Kursenieku etniskās kopības attīstība XX gadsimtā — XX gadsimta pirmajā pusē». Rīga : Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, 2013. 253. lpp.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nida. Visuotinė lietuvių enciklopedija, T. XVI. — Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 2009
|