Šī ir augstākā balva, ko iespējams saņemt literatūrā, taču, kā norāda tās kritiķi, daudzi izcili autori, kas to būtu pelnījuši, nav to saņēmuši un par tās laureātiem nereti kļuvuši daudz mazāk nozīmīgi autori.
Nobela prēmijai literatūrā var izvirzīt tikai personas, nevar izvirzīt organizācijas kā tās ir iespējams Nobela miera prēmijas saņēmējiem. Nominēto cilvēku vārdus un citu informāciju par nominācijām nevar atklāt 50 gadus.[1] Autorus Nobela prēmijai var nominēt Zviedrijas akadēmijas, dažādu literāro akadēmiju un biedrību locekļi, literatūras un valodu profesori, iepriekšējie Nobela prēmijas literatūrā laureāti, rakstnieku organizāciju vadītāji. Nav iespējams nominēt pašam sevi.
Pirmais Nobela prēmijas literatūrā laureāts Silī Pridoms
No 1901. līdz 2017. gadam Nobela prēmiju literatūrā ir saņēmušas 114 personas (100 vīrieši un 14 sievietes). Pirmais Nobela prēmijas laureāts 1901. gadā bija franču dzejnieks Silī Pridoms. 1909. gadā apbalvojumu ieguva zviedru rakstniece Selma Lāgerlēva, kļūstot par pirmo sieviete, kura ieguvusi šo balvu. Francijas autori to ir ieguvuši visvairāk reižu — 16 reizes. Pa 11 reizēm apbalvojumu ir ieguvuši Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes autori.
Stokholma, Zviedrija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nobela prēmija literatūrā.
