Nikola I Petrovičs

Nikola I Petrovičs; Никола I Петровић
	Melnkalnes kņazs (no 1910. gada - karalis)
	Amatā; 1860. gada 13. augusts — 1918. gada 26. novembris
Priekštecis	Danilo I
Pēctecis	-
Dzimšanas dati	1841. gada 7. oktobrī; Ņeguši, Melnkalne; (Cetiņes obština, Melnkalne)
Miršanas dati	1921. gada 1. martā (79 gadu vecumā); Antiba, Piejūras Alpi, Francija
Dinastija	Petroviču dinastija
Tēvs	Mirko Petrovičs-Ņegošs
Māte	Anastasija Martinoviča
Dzīvesbiedrs(-e)	Milena Vukotiča
Bērni	12 bērni, to skaitā Princese Zorka, Melnkalnes Milica, Melnkalnes Anastasija, Princis Danilo, Melnkalnes Helēna
Reliģija	pareizticība
Paraksts

Nikola I Mirkovs Petrovičs-Ņegošs jeb Nikola I (serbu: Никола I Мирков Петровић-Његош; dzimis 1842. gada 7. oktobrī, miris 1921. gada 1. martā) bija Melnkalnes monarhs. Valdīja kā kņazs no 1860. līdz 1910. gadam un karalis no 1910. līdz 1918. gadam. Melnkalniešu tradicionālās himnas "Onamo, namo!" (Онамо, 'намо!) vārdu autors.

Dzīvesgājums

Dzimis 1842. gadā Ņegušu ciemā. No 1856. gada mācījās licejā Parīzē, 1860. gadā viņu pasludināja par Melnkalnes kņazu pēc tēva brāļa kņaza Danilo I nogalināšanas atentātā. Tā paša gada novembrī viņš apprecējās ar vojevodas Pētera Vukotiča meitu Milenu Vukotiču. 1878. gadā Berlīnes kongresā tika atzīta Melnkalnes kņazistes neatkarība no Osmaņu impērijas. 1905. gadā viņš modernizēja valsti, pieņēma Melnkalnes konstitūciju un krimināllikumu, atzina preses brīvību. 1906. gadā tika izlaista apgrozībā Melnkalnes nauda - perpers.

1910. gadā Nikola I pasludināja sevi par karali. Viņa vadībā Melnkalnes Karaliste 1912. gada 8. oktobrī kā pirmā no Balkānu valstīm pieteica karu Osmaņu impērijai, izraisot Pirmo Balkānu karu.

Kad Pirmā pasaules kara laikā Melnkalni 1916. gadā ieņēma Austroungārijas karaspēks, karalis Nikola devās trimdā uz Itāliju, vēlāk Franciju. Pēc Pirmā pasaules kara, nodibinoties Serbu, horvātu un slovēņu karalistei, Melnkalne tika iekļauta Serbijā.

1921. gadā Nikola I mira Franču Rivjērā, 1989. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja Cetiņē.