Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs
| ||||||||||||||
Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs (vācu: Nicolai Peter Paul von Korff; 1851—1908) bija Krustpils pilsmuižas īpašnieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cēlies no senas vācbaltiešu dzimtas Korfiem. Dzimis 1851. gada 7. martā Krustpils pilsmuižas īpašnieka Nikolaja Frīdriha fon Korfa (1821—1864) un viņa sievas Luīzes Jūlijas Elizabetes, dzimušas Mēdemas (1829—1885), ģimenē.[1] Mācījās Jelgavas ģimnāzijā, studēja Berlīnes Universitātē. 1875. gadā apprecējās ar Emīliju Vulfu. Daudzus gadus bija Daugavpils apriņķa goda miertiesnesis. 1894. gadā viņu iecēla par Krievijas galma kambarjunkuru. Pie viņa Krustpilī viesojies troņmantinieks, vēlākais Krievijas ķeizars Nikolajs II. 1901. gadā Krustpils pilī ievilka telefonu, kas savienoja pili un pilnvarnieku Volosovu, bet gadu vēlāk ierīkoja telefona līniju starp pili un dzelzceļa staciju.
1905. gada revolūcijas laikā ar sievu pārcēlās uz Drēzdeni, Krustpils pili atstājot jaunākā brāļa dēlam Borisam Konstantīnam Korfam. Miris Drēzdenē 1908. gadā, sieva turpat 1922. gadā.[2]