Mēdemi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas)
Grāfu Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas)

Mēdemi (vācu: von Medem) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Prūsijā, Polijā un Krievijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimta cēlusies no Mēdenheimas ciema, kas atradās netālu no mūsdienu Northeimas Lejassaksijā Vācijā. Rakstos norādes par Albertu no Mēdemas (Oberth de Medehem) atrodamas 1240. gadā.

Klauss no Mēdeheimas (Claus von Medeheym) no Getingenes 1459. gadā ieradās Zemgalē un 1462. gadā no Livonijas ordeņa saņēma lēnī Vilces muižu Jelgavas komturejā. 1590. gadā tika uzcelta nocietinātā Vilces mūra muiža, tautā iesaukta par Mūrmuižu. 1620. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesnesis Johans Mēdems (von Mehdem) tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā. Vilces dzimtkungam Georgam Kristapam Mēdemam (1684-1746) bija divi dēli, vecākais dēls Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems bija Kurzemes un Zemgales hercogistes landmaršals un virspadomnieks, bet jaunākais dēls Johans Frīdrihs fon Mēdems 1779. gadā kļuva par Svētās Romas impērijas grāfu, šo titulu mantoja arī viņa tiešie pēcteči. Citiem Krievijas impērijas teritorijā dzīvojošajiem dzimtas piederīgajiem 1862. gadā piešķīra mantojamu barona titulu.

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēdemi cēluši vairākas pilis, tai skaitā Medemu villu Jelgavā, Elejas, Remtes muižas kungu māju.

Slaveni Mēdemi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]