Nilss Līdholms — Vikipēdija

Nilss Līdholms
Personas dati
Līdholms 1955. gadā
Dzimis	1922. gada 8. oktobrī
Dzimšanas vieta	Valdemārsvīka, Zviedrija
Miris	2007. gada 5. novembrī (85 gadu vecumā)
Miršanas vieta	Kukaro Monferato, Itālija
Augums	183 cm
Sporta veids	futbols
Pozīcija	Pussargs
Profesionālie klubi
Sezonas	Klubs	Sp^†	(v)^†
1938–1943	Valdemarsviks IF
1943–1946	IK Sleipner	60	(24)
1946–1949	IFK Norrköping	48	(22)
1949–1961	Milan	359	(81)
Nacionālā izlase
1947–1958	Zviedrija	23	(12)
Vadītās komandas
1961–1963	Milan (asistents)
1963–1966	Milan
1966–1968	Verona
1968–1969	Monza
1969–1971	Varese
1971–1973	Fiorentina
1973–1977	Roma
1977–1979	Milan
1979–1984	Roma
1984–1987	Milan
1987–1989	Roma
1992	Verona
1996	Roma
^† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Nilss Ēriks Līdholms (zviedru: Nils Erik Liedholm, dzimis 1922. gada 8. oktobrī, miris 2007. gada 5. novembrī) bija zviedru futbolists un futbola treneris, spēlēja pussarga pozīcijā.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu karjeru iesācis Zviedrijas komandās Valdemarsviks IF, IK Sleipner un IFK Norrköping. Tomēr vislabāk Līdholms ir pazīstams, spēlējot Itālijas komandā AC Milan. Līdholms spēlēja Milan komandā no 1949. gada līdz 1961. gadam. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Milan un Zviedrijas spēlētājiem, kā arī vienu no labākajiem spēlētājiem pēckara periodā.^[1]^[2] Milan komandā viņš ieguva iesauku "Il Barone" (barons). Kopā ar Milan komandu Līdholms izcīnīja četrus Itālijas A sērijas titulus.

Zviedrijas futbola izlases sastāvā Līdholms palīdzēja izlasei izcīnīt zelta medaļas 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. 36 gadu vecumā viņš bija komandas kapteinis 1958. gada FIFA Pasaules kausā, kurā Zviedrija savās mājās sasniedza finālu, kurā piekāpās tikai Brazīlijai. Līdholms guva spēles pirmos vārtus, kas viņu padara par vecāko spēlētāju, kas ir guvis vārtus Pasaules kausa finālspēlē.

Pēc savas spēlētāja karjeras beigām viņš kļuva par Milan komandas trenera asistentu, bet 1963. gadā jau par galveno treneri. Vēlāk bijis arī vairāku citu Itālijas klubu treneris, kā Verona, Monza, Varese, Fiorentina un Roma.

20. gadsimta beigās, Zviedrijas lielākā laikraksta Aftonbladet lasītāji, Līdholmu atzina par tūkstošgades labāko zviedru spēlētāju.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētāja karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

IFK Norrköping

Allsvenskan: 1946–47, 1947–48

Milan

Itālijas Serie A: 1950–51, 1954–55, 1956–57, 1958–59
Latin Cup: 1950–51, 1955–56

Zviedrija

Vasaras olimpiskajās spēles zelta medaļa: 1948

Trenera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varese

Itālijas Serie B: 1969–70

Milan

Itālijas Serie A: 1978–79

Roma

Itālijas Serie A: 1982–83
Coppa Italia: 1979–80, 1980–81, 1983–84

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Nils Liedholm: statistiche e partite». AC Milan. Skatīts: 2021-08-26.
↑ «Nils Liedholm». www.telegraph.co.uk. Skatīts: 2021-08-26.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olympedia profils (angliski)
WorldFootball profils (angliski)
National-Football-Teams profils (angliski)
Transfermarkt spēlētāja profils (angliski)
Transfermarkt trenera profils (angliski)
FBref spēlētāja profils (angliski)

Šī Zviedrijas futbolista biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs

1900 — Upton Park F.C. (Bakenhems, Beridžs, Čalks, Džonss, Goslings, Heslems, Kvošs, Nikolass, Spekmens, Tērners, Zīlijs) (Lielbritānija) 1904 — Kanāda (Dakers, Džonsons, Freizers, Gurlejs, Hendersons, Holls, Kraistmens, Leins, Lintons, Makdonalds, Stīps, Teilors, Tvaitss) (Kanāda) 1908 — Lielbritānija (Beilijs, Berijs, Čepmens, Korbets, Hants, Herdmens, Houkss, Pērnels, Smits, Steplijs, Vudvards) (Lielbritānija) 1912 — Lielbritānija (Berijs, Bērns Brebners, Dainss, Hanijs, Hors, Knaits, Litlvorts, Makvairters, Stempers, Šarps, Voldens, Vraits, Vudvards) (Lielbritānija) 1920 — Beļģija (Bailjū, Bastēns, Bragārs, Bī, Ebdēns, Fīrenss, Hanss, Kopē, Hēge, Larno, Mušs, Niso, Svartenbrūkss, Verbēks) (Beļģija) 1924 — Urugvaja (Andrade, Arispe, Čapara, Ečegojens, Gerra, Kaselja, Masali, Naja, Nasasi, Petrons, Romano, Saldombide Sea, Sibeči, Singone, Skarone, Somma, Tomasina, A. Urdinarāns, S. Urdinarāns, Uriarte, Vidals) (Urugvaja) 1928 — Urugvaja (Andrade, Anselmo, Arispe, Arremons, Bartibass, Batiņani, Borhass, Fernandess, Figeroa, Gestido, Kampolo, Kanavesi, Kastro, Masali, Sea, Melonjo, Nasasi, Petrone, Pīriss, Skarone, Tehera, Urdinarāns) (Urugvaja) 1936 — Itālija (Baldo, Bertoni, Bjadži, Foni, Frosi, Gabrioti, Kapelli, Igo Lokatelli Lokatelli, Marčīni, Negro, Pičīnī, Rava, Skarabello, Venturini) (Itālija) 1948 — Zviedrija (Andersons, Grens, Kārlsons, Leanders, Lindbergs, Līdholms, Nilsons, B. Nordāls, G. Nordāls, K. Nordāls, Rosengrens, Svensons) (Zviedrija) 1952 — Ungārija (Budajs, Buzānski, Božiks, Cibors, Čordāšs, Dalnoki, Grošičs, Hidegkuti, Kočišs, Kovāčs, Lantošs, Lorānts, Palotāšs, Puškāšs, Zakariāšs) (Ungārija) 1956 — Padomju Savienība (Bašaškins, Beca, Beļajevs, Iļjiņs, Isajevs, Ivanovs, Jašins, Kuzņecovs, Masļonkins, Neto, Ogonkovs, Paramonovs, Porkhunovs, Razinskis, Rižkins, Saļņikovs, Simonjans, Strelcovs, Tatušins, Tiščenko) (Padomju Savienība) 1960 — Dienvidslāvija (Ankovičs, Bego, Durkovičs, Galičs, Jusufi, Knezs, Kostičs, Kozlina, Maravičs, Matušs, Nikoličs, Perušičs, Roganovičs, Sombolacs, Šoškičs, Takačs, Vidiničs, Žanetičs) (Dienvidslāvija) 1964 — Ungārija (Bene, Černajs, Farkašs, Gelejs, Ihāšs, Katona, Komora, Nogrādi, Novāks, Orbāns, Palotajs, Šentmihaļi, Šepesi, Varga) (Ungārija) 1968 — Ungārija (Bašti, A. Dunajs, L. Dunajs, Nosko, Novāks, Fatērs, Fazekašs, Juhāšs, Keglovičs, Kočišs, Menčels, Naģi, Pānčišs, Sārkozi, Šalajs, Zoltāns Šarka, Šūcss) (Ungārija) 1972 — Polija (Ančoks, Cmikjēvičs, Deina, Gadoča, Gorgons, Gūts, Kmečiks Kostka, Kraska, Lato, Ļubanskis, Maščuks, Markss, Ostafinskis Šimanovskis, Šeja, Rišards Šimčaks, Šoļtisiks) (Polija) 1976 — Austrumvācija (Branšs, Dorners, Grapentīns, Groblers, Hāfners, Heidlers, Hofmans, Kiše, Krogs, Kurbjuveits, Lauks, Lēve, Rīdels, Rīdigers, Šāde, Vēbers, Veize) (Austrumvācija) 1980 — Čehoslovākija (Bergers, Kunzo, Lička, Macela, Mazura, Nemecs, Netolička Pokluda, Radimecs, Rigels, Rots, Semans, Svoboda, Šreiners, Štambahrs, Vāclavičeks, Vīzeks) (Čehoslovākija) 1984 — Francija (Aijašs, Bensūsāns, Bibārs, Bižotā, Brisons, Garands, Kibainess, Ksuerebs, Lakombs, Lemults, Rors, Rusts, Senaks, Tuvenels, Turē, Zanons, Žanols) (Francija) 1988 — Padomju Savienība (Borodjuks, Čeredņuks, Dobrovolskis, Fokins, Gorlukovičs, Janonis, Ketašvili, Harine, Jarovenko, Kuzņecovs, Losevs, Ļutji, Mihailičenko, Narbekovas, Ponomarjovs, Prudņikovs, Savičevs, Skljarovs, Tatarčuks, Tiščenko) (Padomju Savienība) 1992 — Spānija (Alfonso, Amaviska, Bergess, Enrike, Fernandess, Ferrers, Gvardiola, Hernandess, Himeness, Kiko, Lasa, Lopess, Kanjisaress, Manharīns, Paki, Pinilja, Solers, Solosabals Vidals, Villabona) (Spānija) 1996 — Nigērija (Amokači, Amunike, E. Babajaro, S. Babajaro, Babangida, Džozefs, Fatusi, Ikpeba, Kanu, Lavals, Obiekvu, Obafemi, Okečukvu, Okoča, Olise, Oparaku, Oruma, Vests) (Nigērija) 2000 — Kamerūna (Abanda, Alnudži, Bekono, Bo, Branko, Epalle, Eto'o, Kameni, Lorēns, M'bami, M'Boma, N'Goms Kome, Mejongs, Mimpo, Nguimbats, Sufo, Vomē, Žeremi) (Kamerūna) 2004 — Argentīna (Ajala, Burdiso, D'Alesandro, Delgado, Fernandess, Figeroa, K. Gonsaless, Gonsaless, Gonsaless, Heince, Kavaljero, Koločīni, Lukss, Maskerano, Medina, Rodriges, Rosaless, Saviola, Tevess) (Argentīna) 2008 — Argentīna (Agvero, Akosta, Banega, Bonanote, Di Marija, Fasio, Gago, Garajs, Lavedzi, Maskerano, Mesi, Monsons, Navarro, Pareha, Rikelme, Romero, Savaleta, Sosa, Ustari) (Argentīna) 2012 — Meksika (Akino, Arauho, Čavess, Enrikess, Errera, Fabjans, I. Himeness, R. Himeness, Korona, Kortess, Mjers, Peralta, Ponse, Rejess, Rodrigess, Salsido, Santoss, Vidrio) (Meksika) 2016 — Brazīlija (Andersons, Augustu, Barbosa, Douradu, Furtadu, Garsija, Kaju, Luans, Maija, Markiņoss, Neimars, Rafiņa, Santušs, Uilsons, Vevertons, Volass, Zeka, Žezuss) (Brazīlija) 2020 — Brazīlija (Alviss, Antoni, Arana, Brennu, Enrike, Fukss, Gimarešs, Grasa, Karluss, Klaudinjo, Kuņa, Luiss, Lukao, Malkolms, Martinelli, Meninu, Nino, Paulinjo, Reiners Hesuss, Rišarlisons, Santušs, Vinisiuss) (Brazīlija)

Neoficiālās olimpiskās spēles	1906 — Dānija (Andersens, Andersens, Buhvalds, Ferslevs, Frederiksens, Herups, Lindgrens, Nīlsens, Pedersens, Pedersens, Rambušs, Rasmusens (Dānija)