Zviedrijas futbola izlase

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zviedrijas futbola izlase
Iesauka(s) Blågult (Zili-dzeltenie)
Asociācija Zviedrijas Futbola asociācija
Konfederācija UEFA
Galvenais treneris Valsts karogs: Zviedrija Janne Andešons
Trenera asistents Pēters Vetergrēns
Kapteinis Andrēass Grankvists
Visvairāk spēļu Andešs Svensons (148)
Visvairāk vārtu Zlatans Ibrahimovičs (62)
Mājas stadions Friends Arena
FIFA kods SWE
Mājas forma
Izbraukuma forma
Pirmā spēle
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 11–3 Valsts karogs: Norvēģija Norvēģija
(Gēteborga, Zviedrija; 12.07.1908.)
Lielākā uzvara
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 12–0 Latvija Valsts karogs: Latvija
(Stokholma, Zviedrija; 29.05.1927.)
Flag of Zviedrija Zviedrija 12–0 Dienvidkoreja Flag of Dienvidkoreja
(Londona, Anglija; 05.08.1948.)
Lielākais zaudējums
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija 12–1 Zviedrija Valsts karogs: Zviedrija
(Londona, Anglija; 20.10.1908.)
Pasaules kauss
Piedalīšanās 11 (Pirmoreiz 1934)
Labākais rezultāts Fināls, 1958
Eiropas čempionāts
Piedalīšanās 6 (Pirmoreiz 1992)
Labākais rezultāts Pusfināls, 1992

Zviedrijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Zviedrijas valsti starptautiskās futbola sacensībās, to pārvalda Zviedrijas Futbola asociācija. Zviedrija mājas spēles aizvada Friends Arena stadionā Stokholmā. Komandas galvenais treneris ir Janne Andešons.

Zviedrijas izlase pirmo reizi FIFA Pasaules kausā piedalījās 1934. gadā. Kopš tā laika Zviedrija ir piedalījusies 11 Pasaules kausa finālturnīros un sešos Eiropas čempionātos. Lielāko panākumu komanda sasniedza 1958. gada Pasaules kausā, kad spēlēja finālā, divas reizes izcīnīta trešā vieta — 1950. un 1994. gadā. Zviedrijas futbolistu sasniegumu vidū ir arī zelta medaļas 1948. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs un bronzas medaļas 1924. un 1952. gadā. Izlase sasniedza pusfinālu 1992. gada Eiropas čempionātā. Tradicionāli Zviedrijas galvenie sāncenši ir Dānija un Norvēģija, lai gan gadu laikā ir attīstījušās arī citas sāncensības.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija tradicionāli ir bijusi stipra komanda starptautiskajā futbolā, to apliecinot vienpadsmit reizes spēlējot FIFA Pasaules kausā un iegūstot trīs medaļas Olimpiskajās spēlēs. Zviedri izcīnīja otro vietu 1958. gada Pasaules kausā, kad tā bija rīkotājvalsts, finālā zaudējot Brazīlijai ar 2–5. Zviedri divreiz ir ierindojušies trešajā vietā — 1950. un 1994. gadā. 1938. gadā viņi palika ceturtie.

Agrīnā vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija savu pirmo starptautisko spēli nospēlēja pret Norvēģiju 1908. gada 12. jūlijā un uzvarēja ar 11–3. Citas spēles 1908. gadā bija pret Angliju, Nīderlandi (divreiz) un Beļģiju. Zviedrija zaudēja visās šajās spēlēs. Tajā pašā gadā Zviedrija pirmo reizi piedalījās Olimpiskajās spēlēs. Zviedri zaudēja Lielbritānijas olimpiskajai komandai ar 1–12, tas kļuva par lielāko zaudējumu Zviedrijas futbola vēsturē.

No 1910. līdz 1930. gadam Zviedrija spēlēja tikai draudzības spēles. 1916. gadā Zviedrija pirmo reizi uzvarēja Dāniju. Komanda spēlēja arī 1912. gada Olimpiskajās spēlēs (kā saimnieki). Vēlāk arī 1920. un 1924. gada Olimpiskajās spēlēs, kur Zviedrija ieguva bronzu - savu pirmo medaļu. Debitējot Pasaules kausā 1934. gadā, komanda nokļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja Vācijai.

1938. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1938. gada čempionāts bija otrā reize, kad Zviedrija kvalificējās Pasaules kausam. Pirmajā kārtā viņiem bija paredzēts spēlēt pret Austriju, bet pēc tam, kad Vācija okupēja Austriju, tā vairs nevarēja piedalīties turnīrā. Tāpēc Zviedrija uzreiz nokļuva ceturtdaļfinālā, kur bija jāspēlē pret Kubas izlasi. Zviedrija pieveica Kubu ar 8–0, Harijs Andešons un Gustavs Veterstrems guva katrs pa trim vārtiem.

Pusfināla mačā pret Ungāriju zviedri zaudēja ar 1–5. Zviedrijas nākamais mačs bija par trešo vietu pret Brazīliju. Tajā spēlē Zviedrija zaudēja ar 2–4 un pabeidza turnīru ceturtajā vietā, pirmo un vienīgo reizi Zviedrijas futbola vēsturē.

1948. gada vasaras Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā kārtā zviedri spēlēja pret Austriju. Austrijas komanda kvalificējās bez saviem profesionālajiem spēlētājiem. Tas bija pārsteigums, jo Austrijas līgā bija daudz profesionālu spēlētāju, kuriem bija atļauts piedalīties turnīrā. Spēle notika White Hart Lane stadionā Londonā, un Zviedrija uzvarēja ar 3-0. Otrajā spēlē Zviedrija spēlēja pret Koreju un uzvarēja ar 12–0, kas bija viena no lielākajiem rezultātiem, ar kādu Zviedrija ir uzvarējusi. Pusfinālā Zviedrija spēlēja pret dāņiem un uzvarēja tos ar 4–2.

Fināls notika leģendārajā Vemblija stadionā Londonā. Spēli apmeklēja 40 000 cilvēku, kas bija liels skaits tajās dienās. Zviedrija finālā spēlēja pret Dienvidslāviju un uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita Gunnars Grēns (24', 67'), Stepans Bobeks (42') un Gunnars Nordāls (48'). Šī bija pirmā Zviedrijas uzvara kādā starptautiskā turnīrā.

1950. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrijas Futbola asociācija neatļāva nevienam profesionālam futbolistam piedalīties 1950. gada Pasaules kausā. Līdz ar to turnīra laikā Zviedrijas izlasē spēlēja tikai amatieri. Kvalificējoties turnīram kā viena no sešām Eiropas nacionālajām komandām, Zviedrija spēlēja vienā grupā ar Itāliju un Paragvaju (Indija izstājās).

Pirmajā spēlē Sanpaulu zviedri uzvarēja itāļus ar 3–2. Otrajā spēlē bija neizšķirts 2–2 pret Paragvaju. Izcīnot pirmo vietu grupā, zviedri kvalificējās fināla grupu turnīram. Pirmā spēle nākamajā kārtā bija pret Brazīliju. Spēle notika Maracanã stadionā, to apmeklēja 138 000 skatītāju, līdz šim tā ir visapmeklētākā spēle Zviedrijas futbola vēsturē. Spēle beidzās 7–1 Brazīlijas labā.

Nākamā spēle bija pret Urugvaju, ar ko Zviedrija spēlēja pirmo reizi Pasaules kausa vēsturē. Spēle notika Sanpaulu, un Urugvaja uzvarēja ar 3–2, kas nozīmēja, ka zviedri vairs nevarēja turpināt cīnīties par zeltu. Pēdējā spēle turnīrā bija pret Spāniju. Zviedrija uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita Stigs Sundkvists (15'), Brors Melbergs (34') un Karls Ēriks Palmers (79'). Zviedri palika trešie un izcīnija savu pirmo Pasaules kausa medaļu.

1958. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija izcīnija sudraba medaļu 1958. gada Pasaules kausā.

1958. gada FIFA Pasaules kauss notika Zviedrijā. 1956. gadā Zviedrijas Futbola asociācija atļāva profesionāliem futbolistiem pārstāvēt savu valsti izlasē, dodot zviedru faniem cerības. Zviedrija kā rīkotājvalsts bija vienā grupā ar Meksiku, Ungāriju un Velsu.

Pirmā spēle bija pret Meksiku, un tā tika aizvadīta Solnā Zviedrijas nacionālajā stadionā Råsunda, to apmeklēja apmēram 32 000 cilvēku. Zviedrija uzvarēja spēli ar 3–0 un pārņēma vadību 3. grupā. Nākamā spēle bija pret Ungāriju, kas palika otrajā vietā 1954. gada Pasaules kausā Šveicē un bija arī 1952. gada vasaras Olimpisko spēļu čempione. Arī šī spēle notika Råsunda stadionā, zviedri to uzvarēja ar 2–1, abus vārtus iesita Kurts Hamrins. Nākamā spēle pret Velsu noslēdzās neizšķirti 0-0.

Tiekot līdz ceturtdaļfinālam un spēlējot Råsunda stadionā jau ceturto reizi šajā turnīrā, zviedri tikās ar PSRS izlasi un uzvarēja ar 2–0. Pusfināls Ullevi stadionā Gēteborgā bija vienīgā spēle turnīrā, ko Zviedrija nespēlēja Råsunda stadionā. 50 000 liels skatītāju pūlis apmeklēja labāko spēli, ko Zviedrija aizvadīja šajā turnīrā. Rietumvācija bija vadībā ar 1–0, kad Ērihs Juskovjaks tika noraidīts 59. minūtē. Zviedrija uzvarēja ar 3–1. Fināls Råsunda stadionā notika starp 1950. gada Pasaules kausa finālisti Brazīliju un rīkotājvalsti Zviedriju. Kopējais apmeklētāju skaits bija apmēram 52 000 cilvēku. Brazīlija pirmo reizi kļuva par pasaules čempioni, sagraujot Zviedriju ar 5–2. Zviedrijai tādējādi šis kļuva par lielāko sasniegumu pasaules čempionātos. Pēc finālmača Brazīlijas futbolisti godināja rīkotājvalsti, skrienot apkārt futbola laukumam ar Zviedrijas karogu.

1960. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc veiksmīgā 1958. gada čempionāta Zviedrijas panākumi samazinājās. 1962. gada čempionāta kvalifikācijā Zviedrija uzvarēja savā grupā (iesitot 10 vārtus, bet ielaižot tikai 3), taču vēl bija jāuzvar Šveice izslēgšanas spēlēs. Spēle notika Rietumberlīnē, un Šveice uzvarēja ar 2–1.

Zviedrija piedalījās 1964. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Izlase sāka izslēgšanas spēlēs pret Norvēģiju, uzvarot pirmajā spēlē un nospēlējot neizšķirti otrajā. Nākamajā kārtā zviedri uzvarēja Dienvidslāviju ar 3–2. Ceturtdaļfinālā zviedri spēlēja pret esošajiem Eiropas čempioniem PSRS. Pirmajā spēlē bija neizšķirts, bet otrajā Zviedrija zaudēja ar 1–3.

1966. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra laikā Zviedrija spēlēja UEFA kvalifikācijas otrajā grupā. Zviedrija kvalifikāciju sāka pret Rietumvāciju un nospēlēja neizšķirti, pēc tam viņi uzvarēja Kipru ar 3–0. Tikai grupas uzvarētāja tika tālāk, Zviedrija izkrita nākamajā spēlē, zaudējot Rietumvācijai.

Zviedrija veiksmīgi uzsāka 1968. gada Eiropas čempionāta kvalifikāciju, taču viņi netika tālāk par otro grupu. Zviedrijas galvenais panākums sešdesmitajos gados bija iekļūšana 1970. gada Pasaules čempionātā, uzvarot UEFA kvalifikācijas piektajā grupā priekšā Norvēģijai un Francijai. Zviedrija finālturnīra grupā palika trešajā vietā, tādējādi izstājoties no čempionāta. Zviedrijas grupas uzvarētāji Itālija aizkļuva līdz finālam, kur zaudēja Brazīlijai.

1974. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1974. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā Zviedrija bija vienā grupā ar Austriju, Ungāriju un Maltu. Zviedri palika otrajā vietā un kvalificējās Pasaules kausam Meksikā.

Finālturnīrā ar Zviedriju vienā grupā bija Urugvaja, Nīderlande un Bulgārija. Pirmā spēle pret Bulgāriju beidzās neizšķirti. Arī otrajā spēlē pret Nīderlandi bija neizšķirts. Pēdējā spēle grupā bija pret Urugvaju. Tajā spēlē Zviedrija izcīnija pirmo uzvaru turnīrā ar 3–0, vārtus guva Rolands Sandbergs (74') un Ralfs Ēdstrems (46', 77'). Zviedrija palika otrajā vietā grupā un iekļuva nākamajā kārtā.

Nākamās kārtas grupu turnīrā Zviedrija zaudēja Polijai ar 0–1. Situācija pēc zaudējuma poļiem bija sekojoša: ja Zviedrija zaudētu Rietumvācijai tikai ar vienu vārtu pārsvaru un Dienvidslāvija uzvarētu Poliju, zviedri būtu otrie grupā un varētu spēlēt par bronzas medaļām. Tā kā Polija uzvarēja Dienvidslāviju ar 2–1, Zviedrijai vajadzēja uzvarēt rīkotājvalsti - Rietumvāciju, lai grupā būtu otrie. Spēle pret Rietumvāciju notika Diseldorfā un to apmeklēja 66 500 cilvēku. Zviedru uzbrucējs Ralfs Ēdstrems izvirzīja skandināvus vadībā ar 1–0 pēc spēlētām 29 minūtēm. Spēles otrajā pusē Rietumvācija pārņēma kontroli pār spēli. Vācija uzvarēja ar 4–2. Pēc turnīra vācu spēlētāji atzina, ka spēle pret Zviedriju bija labākā visā turnīrā. Pēdējā spēle pret Dienvidslāviju, kas notika Diseldorfā, beidzās ar Zviedrijas uzvaru 2–1. Komanda pabeidza turnīru piektajā vietā.

1979.–1990.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc veiksmīgajiem septiņdesmitajiem gadiem, kad Zviedrija sasniedza visus trīs Pasaules kausa finālturnīrus, zviedri nomainīja treneri. Georga Ēriksona vietā stājās Lāšs Arnesons. Arnesons pirms kļuva par izlases treneri bija veiksmīgs treneris Östers IF klubā. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma kvalificēties 1986. gada Pasaules kausam komandas vadību pārņēma Ulle Nordins. Astoņdesmitajos gados Zviedrija neiekļuva nevienā Pasaules kausā vai Eiropas čempionātā. Tad uzvarēja 1990. gada Pasaules kausa kvalifikācijas grupā un pirmo reizi iekļuva turnīrā pēdējo 12 gadu laikā. Tomēr Pasaules kauss Zviedrijas izlasei beidzās pēc trīs zaudējumiem grupu turnīrā pret Brazīliju, Skotiju un Kostariku.

1992. gada Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā 1992. gada čempionāta rīkotāji Zviedrija pirmo reizi spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. Viņi bija vienā grupā ar Dāniju, Franciju un Angliju. Zviedrija no grupas kvalificējās kā uzvarētāja, atstājot otrajā vietā nākamos čempionus dāņus. Tomēr pusfinālā Zviedrija zaudēja Vācijai ar 2–3. Vieta pusfinālā ir līdz šim labākais Zviedrijas panākums Eiropas čempionātos.

1994. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija kvalificējās 1994. gada Pasaules kausam, ieņemot pirmo vietu savā kvalifikācijas grupā. Čempionātā zviedri spēlēja B grupā ar Brazīliju, Kamerūnu un Krieviju. Pirmajā spēlē pret Kamerūnu šķita, ka atkal spēle beigsies ar 1–2 zaudējumu, (1990. gada Pasaules kausā zviedri zaudēja visās trīs spēlēs ar 1–2), bet 75. minūtē Martins Dālins guva vārtus, un mačs beidzās 2–2. Nākamajā spēlē pret Krieviju pretinieki sākumā izvirzījās vadībā ar 1–0. Zviedri panāca izlīdzinājumu ar Tomasa Brolina izpildīto soda sitienu. Vēlāk Martins Dālins guva divus vārtus, un spēle noslēdzās ar 3–1. Nākamā spēle pret Brazīliju beidzās neizšķirti 1–1, vārtus guva Kenets Andešons ('23) un Romario ('47).

Pirmajā izslēgšanas kārtas mačā Zviedrija tikās ar Saūda Arābiju, un uzvarēja ar 3–1. Divus vārtus guva Kenets Andešons, vienus – Martins Dālins. Ceturtdaļfināla mačs pret Rumāniju kļuva neaizmirstams zviedru faniem. Pēc tam, kad Zviedrija izvirzījās vadībā otrā puslaika beigās, rumāņi tomēr panāca izlīdzinājumu pēdējas minūtēs, un mačs turpinājās papildlaikā. Rumānijas izlases spēlētājs Florins Redučoju, kurš guva pirmos savas komadas vārtus, iesita vēlreiz 101. minūtē, izvirzot rumāņus vadībā. Tomēr piecas minūtes pirms beigām Kenets Andešons guva vārtus ar galvu un izlīdzināja rezultātu 2–2. Pēcspēles 11 metru sitieni sākās ar zviedra Hakana Milda kļūmi, bet Tomass Ravelli atvairīja Dana Petresku un Miodraga Belodediči 11 metru sitienus, nodrošinot zviedriem uzvaru un padarot sevi par varoni. Zviedrija pusfinālā tikās ar Brazīliju. Viņi guva vārtus pret Brazīliju grupu turnīrā, bet otro reizi to neatkārtoja. Pēc tam, kad Junass Terns tika noraidīts no laukuma, Romario 80. minūtē guva vienīgos vārtus mačā.

Spēlē par trešo vietu Zviedrija spēlēja pret Bulgāriju, kas pusfinālā zaudēja Itālijai. Zviedrija guva četrus vārtus pirmajā puslaikā, bet otrais puslaiks pagāja bez vārtiem. Zviedrija izcīnija bronzas medaļas, kas ir labākais sasniegums Pasaules kausā kopš 1958. gada sudraba. Tas ļāva vēlāk Zviedrijai uz vienu mēnesi pakāpties uz otro vietu FIFA Pasaules rangā (1994. gada novembrī). Zviedrija turnīru pabeidza kā komanda, kas iesitusi visvairāk vārtu – 15.

2000. gada Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija kvalificējās šim turnīram, uzvarot visās spēlēs, izņemot izbraukuma maču pret Angliju (0–0), un ielaižot tikai vienus vārtus. Čempionāts tomēr bija liela vilšanās. Zviedrija atklāšanas mačā zaudēja Beļģijai ar 1–2. Jūhans Melbijs iesita vārtus 53. minūtē pēc beļģu vārtsarga Filipa De Vildes kļūdas, Beļģijai 43. minūtē vārtus guva Bārts Gors un 46. minūtē Emils Mpenza. Pēc tam Zviedrija nospēlēja neizšķirti 0–0 pret Turciju un zaudēja Itālijai ar 1–2. Vārtus iesita Henriks Lāšons, bet Itālijai vārtus guva Luidži Di Bjadžo un Alesandro Del Pjēro. Zviedri grupā palika pēdējie. Itālija finišēja pirmā, otrā bija Turcija.

2002. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija bija viena no nāves grupas komandām, F grupā bija arī spēcīgie argentīnieši un angļi, kā arī Nigērija. Pirmais mačs bija pret Angliju. Sols Kempbels izvirzīja angļus vadībā pēc Deivida Bekhema izpildītā stūra sitiena. Otrajā puslaikā zviedri pilnībā pārņēma iniciatīvu, veidojot daudzus vārtu gūšanas momentus. Izlīdzinošos vārtus guva pussargs Niklass Aleksandešons pēc spēcīga sitiena ar kreiso kāju. Spēle beidzās neizšķirti 1–1. Nākamā spēle bija pret Nigēriju. Džuliuss Agahova izvirzīja Nigēriju vadībā. Zviedri panāca izlīdzinājumu, vārtus gūstot Henrikam Lašonam. Vēlāk spēlē pret Lāšonu tika izdarīts pārkāpums soda laukumā, un zviedri varēja izpildīt soda sitienu, to izpildīja pats Lāšons. Zviedrija uzvarēja ar 2–1.

Pēdējā grupu turnīra mačā Zviedrija tikās ar Argentīnu, kurai vajadzēja tikai uzvaru pēc zaudējuma angļiem ar 0–1 iepriekšējā spēlē. Pussargs Andešs Svensons iesita lielisku brīvsitienu no 30 metriem. Vēlāk Andrēass Andešons trāpija vārtu pārliktnim. Matiass Junsons pārkāpa noteikumus soda laukumā, un Argentīna varēja izpildīt soda sitienu. Ariels Ortega uzsita tieši virsū zviedru vārtsargam Magnusam Hedmanam, Bet Ernans Krespo savāca atlēkušo bumbu un raidīja to vārtsargam starp kājām, gūstot vārtus. Šis bija strīdīgs vārtu guvums, jo Krespo ieskrēja laukumā, tieši tajā brīdī, kad Ortega izpildīja sitienu. Spēle beidzās 1–1, un Zviedrija uzvarēja grupā, Anglija palika otrā, Argentīna un Nigērija izslēgšanas spēlēs neiekļuva.

Astotdaļfinālā Zviedrija spēlēja pret Senegālu. Henriks Lāšons ātri izvirzīja zviedrus vadībā, pēc Andeša Svensona izpildītā stūra sitiena. Senegālai izlīdzinājumu panāca Henrijs Kamara. Senegāla guva vēl vienus vārtus, taču tos neieskaitīja dēļ aizmugures. Spēle turpinājās papildlaikā līdz zelta vārtiem. Uzlecošā zvaigzne Zlatans Ibrahimovičs iznāca laukumā un gandrīz vinnēja spēli. Viņš veica lielisku skrējienu pa labo malu, garām dažiem Senegālas spēlētājiem un sita ar kreiso kāju no sarežģīta leņķa tieši virsū vārtsargam Tonijam Silvam. Lāšons un Svensons bija lieliskās pozīcijās, lai tiem piespēlētu, tomēr viņš izvēlējās sist. Vēlāk Andešs Svensons veica lielisku māņu kustību pret aizsargu un izdarīja spēcīgu sitienu, kas trāpija pa stabu. Silvam nebūtu cerību to atvairīt. Pēc tam Henrijs Kamara izpildīja vāju sitienu, kas lidoja garām Hedmanam, trāpija pa stabu, un bumba ielidoja vārtos. Līdz ar to Zviedrija izstājās no turnīra.

Zviedrijas nacionālā izlase 2006. gadā

2004. gada Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedri sāka turnīru Portugālē ar nelielām cerībām. Bet pēc graujošās 5–0 uzvaras pār Bulgāriju viņi kļuva par vieniem no turnīra favorītiem. Fredriks Jungbergs sāka vārtu birumu pēc teicamas Zlatana Ibrahimoviča piespēles. Henriks Lāšons iesita vēl divus vārtus otrajā puslaikā. Pirmos vārtus viņš iesita ar galvu pēc tam, kad teicami saņēma Ērika Ēdmana piespēli. 4–0 panāca Ibrahimovičs, realizējot soda sitienu. Uz maiņu uznākušais Markuss Allbeks iesita pēdējos vārtus spēlē. Pēc 5–0 uzvaras Zviedrija kļuva par komandu, no kuras baidījās, un daudzi bija pārsteigti par Zviedrijas uzbrūkošo stilu, jo tā vairāk bija zināma kā komanda, kas spēlē aizsardzības futbolu.

Nākamā spēle bija pret Itālijas izlasi. Pēc nospēlētām 36 minūtēm Antonio Kasāno iesita pirmos vārtus spēlē pēc Kristiāna Panuči piespēles. Zviedru vārtsarga Andreasa Īsaksona lieliskā spēle ļāva zviedriem izturēt turpmāko spēli, un pēc 84 nospēlētām minūtēm Zviedrija beidzot panāca izlīdzinājumu. Zlatans Ibrahimovičs veica labu sitienu ar papēdi, un bumba nonāca vārtos.

Zviedrijas pēdējā spēle grupā notika pret Dāniju. Jau iepriekš bija zināms — ja Zviedrija un Dānija nospēlētu 2–2, Itālija tiktu izslēgta no turnīra. Tieši tā arī notika. Dānija lielu spēles daļu bija vadībā ar 2–1, tomēr spēles beigās Matiass Junsons guva vārtus pēc vairākiem rikošetiem. Itālijai turnīrs bija beidzies, bet gan Dānija, gan Zviedrija iekļuva ceturtdaļfinālā.

Ceturtdaļfinālā zviedriem bija jātiekas ar Nīderlandes izlasi. Spēles pamatlaiks beidzās bez vārtu guvumiem. Labākā iespēja gūt vārtus bija Fredrikam Jungbergam, bet viņš trāpīja pa vārtu stabu. Arī papildlaiks beidzās bez gūtiem vārtiem, spēle turpinājās ar pēcspēles 11 metru sitieniem. Nīderlandes izlases vārtsargs Edvīns van der Sārs atvairīja Ūlofa Melberga sitienu, Zviedrijai turnīrs bija beidzies.

2006. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija 2006. gada čempionātā tika ielozēta B grupā. Viņu komanda sastāvēja no spēlētājiem, kuru klubi atrodas vienpadsmit dažādās valstīs. Zviedrija sāka Pasaules čempionātu ar bezvārtu neizšķirtu pret Trinidādu un Tobāgo, neskatoties uz to, ka lielāko daļu spēles spēlēja vairākumā. Nākamajā spēlē pret Paragvaju izskatījās, ka būs vēl viens bezvārtu neizšķirts, taču Fredriks Jungbergs guva vārtus 89. minūtē un deva Zviedrijai uzvaru ar 1–0. Pēdējā spēlē Zviedrija atkal nospēlēja neizšķirti, šoreiz pret Angliju (2–2), taču ar izcīnītajiem pieciem punktiem pietika, lai grupā paliktu otrie un kvalificētos nākamajai kārtai. Zviedrijai turnīrs tomēr beidzās astotdaļfinālā pēc zaudējuma Vācijai ar 0–2.

2008. gada Eiropas čempionāts un 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija palika otrajā vietā 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra F grupā aiz Spānijas izlases, tādējādi kvalificējoties finālturnīram.

Pirmajā čempionāta spēlē viņi pieveica toreizējos Eiropas čempionus grieķus ar rezultātu 2–0, vārtus guva Zlatans Ibrahimovičs un Pēters Hansons. Nākamā spēle bija pret Spāniju, ar ko viņi spēlēja jau kvalifikācijas turnīrā. Izskatījās, ka spēle beigsies neizšķirti, bet 92. minūtē Dāvids Vilja iesita uzvaru nesošos vārtus. Pēdējā grupas mačā pret Krieviju zviedri zaudēja ar 0–2 un tika izslēgti no turnīra.

2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija zviedriem beidzās katastrofāli. Pirmajā spēlē Tirānā viņi spēja nospēlēt tikai neizšķirti 0-0 pret Albāniju, lai gan zviedri paredzēja, ka izcīnīs vieglu uzvaru. Četras dienas vēlāk zviedri pieveica Ungāriju ar 2–1, vārtus guva Kims Šelstrems un Samuels Holmēns. Viņi divreiz nospēlēja neizšķirti ar Portugāli — gan Stokholmā, gan Portu. Abas spēles beidzās 0–0. Zviedrija mājās zaudēja Dānijai, vārtus pēc aizsargu kļūdas gūstot Tomasam Kālenbergam. Zviedrija atguvās ar 4–0 uzvaru pār Maltu. Gan pret Ungāriju, gan pret Maltu, Zviedrija uzvaras vārtus guva spēles izskaņā. Viņi atkal zaudēja dāņiem, šoreiz Parken Stadium Kopenhāgenā, pēc Jakoba Poulsena vārtu guvuma. Tikmēr Portugāle uzveica Ungāriju ar 3–0, izvirzot portugāļus kopvērtējuma līderos. Zviedrija pieveica Albāniju ar 4–1, tomēr nekvalificējās čempionātam, jo Portugāle pieveica Maltu ar 4-0. Lāšs Lāgerbeks uzrakstīja atlūgumu, un Ēriks Hamrēns tika apstiprināts kā jaunais izlases galvenais treneris.

2012. gada Eiropas čempionāts un 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada Eiropas čempionātam Zviedrija kvalificējās kā labākā otrās vietas ieguvēja kvalifikācijā. Euro 2012 grupu turnīrā pirmajās divās spēlēs zaudēja ar 1–2 Ukrainai un 2–3 Anglijai. Trešajā spēlē izdevās ar 2–0 pieveikt Franciju, taču tas deva tikai ceturto vietu grupā, un izslēgšanas spēlēm Zviedrija nekvalificējās.

2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā pēc otrās vietas izcīnīšanas grupā Zviedrijas izlases pretinieki otrās kārtas play-off spelēs bija Portugāle. Zviedrija zaudēja divu spēļu summā ar 2–4 un finālturnīram nekvalificējās.

2016. gada Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā Zviedrija ierindojās otrajā vietā grupā aiz Austrijas, vēlāk play-off kārtā divu spēļu summā pieveica Dāniju un kvalificējās savam sestajam finālturnīram. 2016. gada finālturnīrā vienreiz nospēlēja neizšķirti 1–1 (pret Īriju), kā arī piedzīvoja divus zaudējumus (pret Itāliju un Beļģiju), ierindojās ceturtajā vietā grupā un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc turnīra par karjeras beigām izlasē paziņoja vairāki ilggadēji spēlētāji — līdzšinējais kapteinis un labākais vārtu guvējs Zlatans Ibrahimovičs, vārtsargs Andreass Īsaksons un 131 spēli izlasē aizvadījušais pussargs Kims Šelstrems.[1] Jau pirms turnīra darbu galvenā trenera amatā bija plānojis neturpināt Ēriks Hamrēns, viņa vietā tika apstiprināts Janne Andešons.[2]

Atbalstītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie Zviedrijas atbalstītāji parādījas 1912. gada Olimpiskajās spēlēs. Atbalstītāji Zviedrijas izbraukuma spēlēs pirmo reizi parādījās 1974. gada Pasaules kausā Rietumvācijā, un kopš tā brīža Zviedrija ir atbalstīta lielajos turnīros. 2006. gada Pasaules kausa laikā, īpaši grupu turnīra mačā pret Paragvaju, spēli apmeklēja 50 000 Zviedrijas fanu, kā arī 50 000 fanu, kas spēli vēroja ārpus stadiona. Zviedru fani tika nosaukti par labākajiem 2006. gada čempionātā dēļ viņu milzīgā daudzuma, draudzīguma un mīlestības pret spēli.

Stadions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Råsunda stadions

Līdz 2012. gadam Zviedrijas nacionālais stadions bija Råsunda, bet tad to aizstāja Friends Arena. Råsunda stadions ir uzskatāms par klasisku arēnu, vienu no diviem stadioniem pasaulē, otrs ir Rose Bowl Stadions Pasadīnā, Kalifornijā, ASV, kurā ir notikušas gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa finālspēles. (1958. gada Pasaules kausa fināls un 1995. gada sieviešu Pasaules kauss fināls). Råsunda stadions tika atvērts 1910. gada 18. septembrī , tā ietilpība bija tikai 2000, pārsvarā stāvvietas. Råsunda stadions un Valhāla stadions Gēteburgā tolaik bija pirmie futbola laukumi ar zāles segumu Zviedrijā.

1937. gadā stadiona ietilpība tika palielināta līdz 40 000 vietām. Stadions tika izmantots futbola spēlēm 1912. gada vasaras Olimpiskajās spēlēs Stokholmā, tajā notika astoņas 1958. gada Pasaules kausa spēles. 1992. gada Eiropas čempionātā tajā notika četras spēles, un 1995. gada sieviešu Pasaules kausā tajā notika tikai finālspēle. Råsunda stadions ir vienīgais visā Skandināvijā, kurā ir notikuši četri lieli turnīri. Arī Gēteburgas stadionā parasti notiek dažas Zviedrijas izlases spēles, tajā skaitā Zviedrijas Futbola asociācijas 100 gadu svinību spēle pret Angliju 2004. gadā. Arī citi stadioni, piemēram, Malmē esošais tiek izmantoti Zviedrijas izlases spēlēs.

Rezultāti turnīros[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules kausā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Kārta Vieta Spēles Uzvaras Neizšķirti* Zaudējumi Gūtie vārti Zaudētie vārti
Valsts karogs: Urugvaja 1930 Nepiedalījās
Valsts karogs: Itālija 1934 Ceturtdaļfināls 8. 2 1 0 1 4 4
Valsts karogs: Francija 1938 Ceturtā vieta 4. 3 1 0 2 11 9
Valsts karogs: Brazīlija 1950 Trešā vieta 3. 5 2 1 2 11 15
Valsts karogs: Šveice 1954 Nekvalificējās
Valsts karogs: Zviedrija 1958 Finālisti 2. 6 4 1 1 12 7
Valsts karogs: Čīle 1962 Nekvalificējās
Valsts karogs: Anglija 1966 Nekvalificējās
Valsts karogs: Meksika 1970 Grupu turnīrs 9. 3 1 1 1 2 2
Valsts karogs: Vācija 1974 2. kārta 5. 6 2 2 2 7 6
Valsts karogs: Argentīna 1978 Grupu turnīrs 13. 3 0 1 2 1 3
Valsts karogs: Spānija 1982 Nekvalificējās
Valsts karogs: Meksika 1986 Nekvalificējās
Valsts karogs: Itālija 1990 Grupu turnīrs 21. 3 0 0 3 3 6
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1994 Trešā vieta 3. 7 3 3 1 15 8
Valsts karogs: Francija 1998 Nekvalificējās
Valsts karogs: DienvidkorejaValsts karogs: Japāna 2002 Astotdaļfināls 13. 4 1 2 1 5 5
Valsts karogs: Vācija 2006 astotdaļfināls 14. 4 1 2 1 3 4
Valsts karogs: Dienvidāfrikas Republika 2010 Nekvalificējās
Valsts karogs: Brazīlija 2014 Nekvalificējās
Valsts karogs: Krievija 2018
Valsts karogs: Katara 2022
Kopā 11/20 46 16 13 17 74 69

Eiropas čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Kārta Vieta Spēles Uzvaras Neizšķirti* Zaudējumi Gūtie vārti Zaudētie vārti
Valsts karogs: Francija 1960 Nepiedalījās
Valsts karogs: Spānija 1964 Nekvalificējās
Valsts karogs: Itālija 1968 Nekvalificējās
Valsts karogs: Beļģija 1972 Nekvalificējās
Valsts karogs: Dienvidslāvija 1976 Nekvalificējās
Valsts karogs: Itālija 1980 Nekvalificējās
Valsts karogs: Francija 1984 Nekvalificējās
Valsts karogs: Vācija 1988 Nekvalificējās
Valsts karogs: Zviedrija 1992 Pusfināls 4. 4 2 1 1 6 5
Valsts karogs: Anglija 1996 Nekvalificējās
Valsts karogs: BeļģijaValsts karogs: Nīderlande 2000 Grupu turnīrs 14. 3 0 1 2 2 4
Valsts karogs: Portugāle 2004 Ceturtdaļfināls 7. 4 1 3 0 8 3
Valsts karogs: AustrijaValsts karogs: Šveice 2008 Grupu turnīrs 9. 3 1 0 2 3 4
Valsts karogs: PolijaValsts karogs: Ukraina 2012 Grupu turnīrs 11. 3 1 0 2 5 5
Valsts karogs: Francija 2016 Grupu turnīrs 20. 3 0 1 2 1 3
Kopā 20 5 6 9 25 24

Olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Kārta Vieta Spēles Uzvaras Neizšķirti* Zaudējumi Gūtie vārti Zaudētie vārti
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1908 Pusfināls 4. 2 0 0 2 1 14
Valsts karogs: Zviedrija 1912 Astotdaļfināls 9. 2 0 0 2 3 5
Valsts karogs: Beļģija 1920 Ceturtdaļfināls 6. 3 1 0 2 14 7
Valsts karogs: Francija 1924 Trešā vieta 3. 5 3 1 1 18 5
Valsts karogs: Nīderlande 1928 Nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1936 Astotdaļfināls 9. 1 0 0 1 2 3
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1948 Čempione 1. 4 4 0 0 22 3
Valsts karogs: Somija 1952 Trešā vieta 3. 4 3 0 1 9 8
Valsts karogs: Austrālija 1956 Nepiedalījās
Valsts karogs: Itālija 1960 Nepiedalījās
Valsts karogs: Japāna 1964 Nepiedalījās
Valsts karogs: Meksika 1968 Nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1972 Nepiedalījās
Valsts karogs: Kanāda 1976 Nepiedalījās
Valsts karogs: Padomju Savienība 1980 Nepiedalījās
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1984 Nepiedalījās
Valsts karogs: Dienvidkoreja 1988 Ceturtdaļfināls 6. 4 2 1 1 7 5
Kopā 8/17 25 13 2 10 76 50

Spēles no 1988. gada turnīra nav iekļautas izlases statistikā. Pēc 1988. gada spēlēm, šajā turnīra drīkst piedalīties tikai U-21 izlases.

Ziemeļvalstu futbola čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Kārta Vieta Spēles Uzvaras Neizšķirti* Zaudējumi Gūtie vārti Zaudētie vārti
1924–28 Finālisti 2 10 6 1 3 31 19
1929–32 Finālisti 2 12 6 1 5 35 31
1933–36 Čempioni 1 12 7 2 3 31 22
1937–47 Čempioni 1 12 9 0 3 41 16
1948–51 Čempioni 1 12 7 2 3 36 22
1952–55 Čempioni 1 12 8 4 0 44 14
1956–59 Čempioni 1 12 9 2 1 45 17
1960–63 Čempioni 1 12 7 3 2 24 10
1964–67 Čempioni 1 12 5 4 3 22 14
1968–71 Čempioni 1 12 10 2 0 32 10
1972–77 Čempioni 1 12 8 2 2 24 9
1978–80 Finālisti 2 6 3 0 3 7 6
1981–83 Finālisti 2 5 2 1 2 6 4
2000–01 Piektā vieta 5 5 1 2 2 3 4
Kopā 14/14 146 88 26 32 381 198
*Norādītie neizšķirti ietver spēles, kas beidzās 11 metru pēcspēles sitienos.
**Zelta fons rāda, ka turnīrs ir uzvarēts. Sarkanā apmale rāda, ka turnīrs noticis mājas.

Visi rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā tabulā ir uzskaitīti visi Zviedrijas rezultāti starptautiskos mačos līdz 2016. gada 22. jūnijam.[3]

Pretinieki Spēles Uzvaras Neizšķirti* Zaudējumi Gūtie vārti Zaudētie vārti Vārtu attiecība
Flag of Albānija Albānija 5 3 1 1 10 5 +5
Flag of Alžīrija Alžīrija 4 3 1 0 9 1 +8
Flag of Anglija Anglija 23 7 9 7 31 35 −4
Valsts karogs: Anglija Anglija (amatieri) 3 0 0 3 2 18 −16
Flag of Apvienotie Arābu Emirāti Apvienotie Arābu Emirāti 2 1 0 1 3 2 +1
Flag of Argentīna Argentīna 3 1 1 1 6 6 0
Flag of Amerikas Savienotās Valstis ASV 8 4 0 4 13 10 +3
Flag of Austrālija Austrālija 5 1 2 2 2 2 0
Flag of Austrija Austrija 36 13 6 17 55 55 0
Flag of Azerbaidžāna Azerbaidžāna 2 2 0 0 4 0 +4
Flag of Bahreina Bahreina 1 1 0 0 2 0 +2
Flag of Baltkrievija Baltkrievija 3 3 0 0 8 2 +6
Flag of Barbadosa Barbadosa 1 1 0 0 4 0 +4
Flag of Beļģija Beļģija 15 5 2 8 30 23 +7
Flag of Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina 1 1 0 0 4 2 +2
Flag of Botsvana Botsvana 1 1 0 0 2 1 +1
Flag of Brazīlija Brazīlija 15 2 3 10 17 35 −18
Flag of Bulgārija Bulgārija 14 10 2 2 26 8 +18
Flag of Čehija Čehija 3 1 2 0 6 5 +1
Flag of Čehoslovākija Čehoslovākija 16 3 4 9 21 36 −15
Flag of Čīle Čīle 1 0 1 0 1 1 0
Flag of Dānija Dānija 106 46 20 40 187 175 +12
Flag of Dienvidāfrikas Republika Dienvidāfrika1 3 1 1 1 4 2 +2
Flag of Dienvidkoreja Dienvidkoreja 4 2 2 0 17 3 +14
Flag of Dienvidslāvija Dienvidslāvija 11 4 2 5 17 19 −2
Flag of Ekvadora Ekvadora 2 0 1 1 2 3 −1
Flag of Ēģipte Ēģipte 4 2 0 2 10 3 +7
Flag of Fēru Salas Fēru Salas 3 2 1 0 4 1 +3
Flag of Francija Francija 19 5 5 9 18 26 −8
Flag of Grieķija Grieķija 7 2 3 2 17 8 +9
Flag of Horvātija Horvātija 4 1 0 3 4 5 −1
Flag of Igaunija Igaunija 16 14 2 0 53 16 +37
Flag of Irāna Irāna 1 1 0 0 3 1 +2
Flag of Islande Islande 15 11 2 2 35 15 +20
Flag of Itālija Itālija 23 6 6 11 24 28 −4
Flag of Izraēla Izraēla 12 7 4 1 26 9 +17
Flag of Īrija Īrija 11 5 3 3 17 14 +3
Flag of Jamaika Jamaika 2 1 1 0 2 1 +1
Flag of Japāna Japāna 5 1 3 1 7 7 0
Flag of Jordānija Jordānija 1 0 1 0 0 0 0
Flag of Kamerūna Kamerūna 1 0 1 0 2 2 0
Flag of Katara Katara2 3 2 1 0 8 2 +6
Flag of Kazahstāna Kazahstāna 2 2 0 0 3 0 +3
Flag of Kipra Kipra 6 5 1 0 19 3 +16
Flag of Kolumbija Kolumbija 2 0 2 0 2 2 0
Flag of Kostarika Kostarika 2 1 0 1 2 2 0
Flag of Kotdivuāra Kotdivuāra 2 1 0 1 2 1 +1
Flag of Krievija Krievija 8 3 3 2 12 9 +5
Flag of Kuba Kuba 1 1 0 0 8 0 +8
Flag of Ķīna Ķīna 3 2 1 0 6 2 +4
Flag of Latvija Latvija 17 11 4 2 54 12 +42
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija 1 0 0 1 1 12 −11
Flag of Lietuva Lietuva 5 5 0 0 22 3 +19
Flag of Lihtenšteina Lihtenšteina 4 4 0 0 10 1 +9
Flag of Luksemburga Luksemburga 4 3 1 0 7 1 +6
Flag of Maķedonija Maķedonija 3 3 0 0 4 1 +3
Flag of Malaizija Malaizija 1 1 0 0 3 1 +2
Flag of Malta Malta 11 11 0 0 42 2 +40
Flag of Meksika Meksika 9 4 3 2 8 5 +3
Flag of Melnkalne Melnkalne 3 2 1 0 6 3 +3
Flag of Moldova Moldova 7 7 0 0 20 3 +17
Flag of Nigērija Nigērija 2 2 0 0 5 2 +3
Flag of Nīderlande Nīderlande 23 8 5 10 47 44 +3
Flag of Norvēģija Norvēģija 106 60 22 24 276 145 +131
Flag of Omāna Omāna 1 1 0 0 1 0 +1
Flag of Paragvaja Paragvaja 3 1 1 1 4 4 0
Flag of Polija Polija 26 14 4 8 56 37 +19
Flag of Portugāle Portugāle 17 6 6 5 26 18 +8
Flag of Padomju Savienība PSRS 18 5 6 7 21 37 −16
Flag of Rumānija Rumānija 9 4 3 2 20 10 +10
Flag of Sanmarīno Sanmarīno 4 4 0 0 22 0 +22
Flag of Saūda Arābija Saūda Arābija 3 2 1 0 6 3 +3
Flag of Senegāla Senegāla 1 0 0 1 1 2 −1
Flag of Serbija Serbija 2 1 0 1 2 3 −1
Flag of Singapūra Singapūra 1 1 0 0 5 0 +5
Flag of Sīrija Sīrija 1 0 1 0 1 1 0
Flag of Skotija Skotija 12 6 1 5 19 14 +5
Flag of Slovākija Slovākija 4 2 2 0 4 1 +3
Flag of Slovēnija Slovēnija 2 1 1 0 1 0 +1
Flag of Somija Somija 88 67 11 10 295 95 +200
Flag of Spānija Spānija 13 3 4 6 15 21 −6
Flag of Šveice Šveice 28 10 7 11 46 42 +4
Flag of Taizeme Taizeme 5 4 1 0 13 4 +9
Flag of Trinidāda un Tobāgo Trinidāda un Tobāgo 2 1 1 0 5 0 +5
Flag of Tunisija Tunisija 4 2 1 1 3 2 +1
Flag of Turcija Turcija 10 2 4 4 11 12 −1
Flag of Ukraina Ukraina 4 1 1 2 3 4 −1
Flag of Ungārija Ungārija 45 16 11 18 77 91 −14
Flag of Urugvaja Urugvaja 3 2 0 1 6 3 +3
Flag of Vācija Vācija 37 13 9 15 62 70 −8
Flag of Vācijas Demokrātiskā Republika VDR 6 2 1 3 8 9 −1
Flag of Velsa Velsa 7 6 1 0 16 3 +13
Flag of Venecuēla Venecuēla 1 0 0 1 0 2 −2
Flag of Ziemeļīrija Ziemeļīrija 7 3 1 3 7 10 −3
Flag of Ziemeļkoreja Ziemeļkoreja 3 1 2 0 6 2 +4
Kopā 1004 493 217 294 2034 1341 +693
1 Ieskaitot spēli pret DĀR attīstības izlasi 2011. gada 22. janvārī (1−1)
2 Ieskaitot spēli pret Kataras U23 izlasi 2012. gada 23. janvārī (5−0)

Spēlētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekojoši 23 spēlētāji tika izsaukti uz 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēli pret Nīderlandi 2016. gada 6. septembrī.[4]

Nr. Poz. Spēlētājs Dzimšanas datums / Vecums Spēles Vārti Klubs
V Robins Ulsens 1990. gada 8. janvārī (26 gadi) 4 0 Valsts karogs: Dānija Copenhagen
V Karls Jūhans Jūhansons 1990. gada 28. janvārī (26 gadi) 3 0 Valsts karogs: Francija Guingamp
V Pātriks Karlgrēns 1992. gada 8. janvārī (24 gadi) 1 0 Valsts karogs: Zviedrija AIK
A Andrēass Grankvists (kapteinis) 1985. gada 16. aprīlī (31 gads) 55 3 Valsts karogs: Krievija Krasnodar
A Mīkaels Lustigs 1986. gada 13. decembrī (29 gadi) 53 3 Valsts karogs: Skotija Celtic
A Oskars Vents 1985. gada 24. oktobrī (30 gadi) 25 0 Valsts karogs: Vācija Borussia Mönchengladbach
A Pontuss Jānsons 1991. gada 13. februārī (25 gadi) 8 0 Valsts karogs: Anglija Leeds United
A Viktors Lindelēvs 1994. gada 17. jūlijā (22 gadi) 6 0 Valsts karogs: Portugāle Benfica
A Ludvigs Āgustinsons 1994. gada 21. aprīlī (22 gadi) 4 0 Valsts karogs: Dānija Copenhagen
A Ēmils Krafts 1994. gada 2. augustā (22 gadi) 4 0 Valsts karogs: Itālija Bologna
A Filips Helanders 1993. gada 22. aprīlī (23 gadi) 0 0 Valsts karogs: Itālija Hellas Verona
P Jimmijs Durmass 1989. gada 22. martā (27 gadi) 34 2 Valsts karogs: Francija Toulouse
P Albins Ēkdāls 1989. gada 28. jūlijā (27 gadi) 25 0 Valsts karogs: Vācija Hamburger SV
P Ēmils Fošbergs 1991. gada 23. oktobrī (24 gadi) 20 2 Valsts karogs: Vācija RB Leipzig
P Oskars Levickis 1992. gada 14. jūlijā (24 gadi) 12 0 Valsts karogs: Zviedrija Malmö FF
P Oskars Hijemarks 1992. gada 28. jūnijā (24 gadi) 10 1 Valsts karogs: Itālija Palermo
P Markuss Rodēns 1991. gada 11. maijā (25 gadi) 6 1 Valsts karogs: Itālija Crotone
P Niklass Hults 1990. gada 13. februārī (26 gadi) 4 0 Valsts karogs: Grieķija Panathinaikos
P Aleksandrs Fransons 1994. gada 2. aprīlī (22 gadi) 2 0 Valsts karogs: Šveice Basel
U Markuss Berjs 1986. gada 17. augustā (30 gadi) 41 10 Valsts karogs: Grieķija Panathinaikos
U Jons Gvideti 1992. gada 15. aprīlī (24 gadi) 12 1 Valsts karogs: Spānija Celta Vigo
U Emirs Kujovičs 1988. gada 22. jūnijā (28 gadi) 4 1 Valsts karogs: Beļģija Gent
U Kristofers Nīmans 1992. gada 5. oktobrī (23 gadi) 4 0 Valsts karogs: Vācija Eintracht Braunschweig

Komandas treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais treneris Valsts karogs: Zviedrija Janne Andešons
Trenera asistents Valsts karogs: Zviedrija Pēters Vetergrēns
Vārtsargu treneris Valsts karogs: Zviedrija Matss Elfvendāls

Visvairāk spēļu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunots 2016. gada 25. augustā.[5] Izceltie spēlētāji vēl ir izlases sastāvā.

# Spēlētājs Laiks Spēles Vārti
1 Andešs Svensons 1999–2013 148 21
2 Tomass Ravelli 1981–1997 143 0
3 Andreass Īsaksons 2002–2016 133 0
4 Kims Šelstrems 2001–2016 131 16
5 Ūlofs Melbergs 2000–2012 117 8
6 Zlatans Ibrahimovičs 2001–2016 116 62
6 Rolands Nilsons 1986–2000 116 2
8 Bjērns Nordkvists 1963–1978 115 0
9 Niklass Aleksandešons 1993–2008 109 7
10 Henriks Lāšons 1993–2009 106 37

Visvairāk vārtu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunots 2016. gada 25. augustā.[6] Izceltie spēlētāji vēl ir izlases sastāvā.

# Spēlētājs Laiks Vārti Spēles
1 Zlatans Ibrahimovičs 2001–2016 62 116
2 Svens Rīdels 1923–1932 49 43
3 Gunnars Nordāls 1942–1948 43 33
4 Henriks Lāšons 1993–2009 37 106
5 Gunnars Grēns 1940–1958 32 57
6 Kenets Andešons 1990–2000 31 83
7 Markuss Allbeks 1999–2008 30 74
8 Martins Dālins 1991–1997 29 60
9 Agne Simonsons 1957–1967 27 51
10 Tomass Brolins 1990–1995 26 47

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Tre enastående spelare att sakna» (zviedru). svenskfotboll.se. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.
  2. «Janne: "Ett hedersuppdrag och utmaning"» (zviedru). svenskfotboll.se. Skatīts: 2016. gada 25. augusts.
  3. «Sveriges motståndare 1908-2015» (zviedru). svenskfotboll.se. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.
  4. «Jannes första trupp» (zviedru). svenskfotboll.se. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.
  5. «Appearances for Sweden National Team» (angļu). RSSSF. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.
  6. «Goalscoring for Sweden National Team» (angļu). RSSSF. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]