Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem. No Zemes garozas kopējā apjoma nogulumieži aizņem tikai 8%, bet Zemes virspusē tie ir visizplatītākie un visbiežāk sastopamie. Nogulumieži relatīvi plānā kārtā klāj magmatiskos un metamorfos iežus, kas veido Zemes garozas pamatmasu.[1]
Nogulumieži iedalās drupiežos (grants, smilts, māls), kas rodas, sadrūpot magmatiskajiem iežiem, vai tiem sacementējoties ar kaļķi vai citām vielām (smilšakmens), organiskajos, kas rodas no dzīvnieku kaļķa skeletiem un trūdošiem augiem (kaļķakmens, krīts, akmeņogles), un ķīmiskajos, kas rodas iežu izšķīšanā un ķīmiskā pārveidē (akmeņsāls, ģipšakmens, dolomīts).[2]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nogulumieži.
