Nolkeni

Baronu Nolkenu dzimtas ģerbonis.

Nolkeni (vācu: von Nolcken) ir vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimtā ieceļoja Baltijā no Lejassaksijas un vēlāk izplatījās arī Zviedrijā un Krievijā.

Vēsture

Pirmais zināmais dzimtas Livonijas atzara pārstāvis bija Heinrihs Nolkens, viņa dēls Kristofs 1620. gadā saņēma apliecību par savu dižciltīgo izcelsmi. 1726. gadā Sāmsalas muižnieku un diplomātu Ēriku Matīsu fon Nolkenu uzņēma Zviedrijas bruņniecības matrikulā, bet 1747. gadā iecēla barona kārtā. 1797. gadā Nolkenu dzimtu uzņēma Livonijas bruņniecības, 1845. gadā Kurzemes bruņniecības matrikulā. Gustavu fon Nolkenu 1812. gadā uzņēma Somijas bruņniecībā. Pēc grāfa Mihaela fon Reiterna (1820—1890) nāves 1890. gadā viņa brāļadēls Voldemārs fon Nolkens (1851—1917) mantoja grāfa Reiterna titulu.

Nolkenu muižas Latvijā

Ezere (Gross-Essern), Reņģe (Ringen), Pampāļi (Pampeln), Kaulači (Kaulitzen), Apriķi (Appricken) un Spāres muiža (Spahren).