Spāres muiža

Šis raksts ir par muižu Kurzemē. Par muižu Vidzemē skatīt rakstu Spāres muiža (Amatas novads).

Muižas kungu māja mūsdienās

Spāres muiža, vēsturiski Spārnes muiža (vācu: Spahrenhof, Spahren) ir 18. gadsimtā Spārē (mūsdienās Talsu novada Ģibuļu pagastā) celts saimniecības komplekss Spāres ezera krastā. Mūsdienās — kultūras, sporta, tūrisma un sabiedriskais centrs, viesu nams.

Parks

Pie muižas kungu ēkas piekļaujas parks, kas izvietots nolaidenā nogāzē ar paplašinājumu virzienā prom no kungu ēkas. Tas ir terasēts renesanses stila parks ar trim paralēlām alejām un dīķu kaskāžu virkni, mūsdienās nolaists un izpostīts, taču šeit joprojām aug 17 svešzemju koku un krūmu sugu, to skaitā arī 4,2 metrus resns ozols un 3,5 metru apkārtmēra kļava. Parka jaunākā daļa veidota ar izteiktu simetrijas asi un vairākām skatu vietām uz ezeru, izplānotām laucēm.

Parka galā, pašā Spāres ezera krastā, 1950. gados uzcēla brīvdabas estrādi. 2011. gadā estrādi atjaunoja, taču ekspluatācijā tā nav nodota un šobrīd lēnām grūst neizmantota.

Vēsture

Sākotnēji saukta Spārne, jeb Spārni.^{[nepieciešama atsauce]} Muiža izveidota 16. gadsimtā. Pirmais tās īpašnieks bija Livonijas ordeņa kanclers Johs Višers (Vischer). 1738. gadā J. H. fon Brinkens apprecēja Elizabeti fon Fišeri un muiža nonāca Brinkenu dzimtas īpašumā. No Brinkena dēla muižu nopirka Medzes muižas īpašnieks G. H. fon Rādens, 1784. gadā — Pastendes muižas īpašnieks fon Hāns. 1790. gadā ēku pārbūvēja baroka stilā ar augstu cokolstāvu un divu laidumu kāpnēm, kuru margās iekalta monogramma BP. Lietots ļoti bagātīgs fasāžu dekors: rusti, logu apdare un dzegas. No 1813. līdz 1833. gadam muiža piederēja Hāna pameitai N. Brunovai-Filipai (von Brunnow-Philips), pēc tam viņas māsai F. E. fon Rennei (von Rönne). 1841. gadā muižu nopirka Vandzenes muižnieks fon Heikings (von Hevking), 1860. gadā to pārdeva K. fon Grothusam (Grotthuß, Grotthuss). 1895.—1905. gados muiža piederēja grāfu Reiternu (von Reutern) dzimtai.

1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju izpostīja. 1905. gada rudenī muižu atpirka fon Grothusi, kas to restaurēja un dzīvoja tajā līdz pat vācbaltiešu izceļošanai 1939. gadā (agrārreformas laikā 1925. gadā gan rekvizēja tikpat kā visu zemi, ko sadalīja 117 saimniecībās). Spārni vietvārdu latviskošanas laikā pārdēvēja par Spāri.^{[nepieciešama atsauce]}

1940. gadā muižas kungu mājā iekārtoja Ģibuļu pagasta pamatskolu (skolu zemnieku bērniem muižā tās īpašnieki fon Rādeni bija ierīkojuši jau ap 1760. gadu), ēkas iekštelpu plānojums pārbūvēja, interjeru likvidēja. 1960. gados izbūvēja otro stāvu ar logiem jumtā.

2012. gadā nepietiekama audzēkņu skaita dēļ pamatskolu likvidēja, un ēku kompleksu nodeva Spāres tautas nama pārziņā, lai te veidotu daudzfunkcionālu kultūras, sporta, tūrisma un sabiedrisko centru. Te atrodas ciema bibliotēka (vienīgās pilnībā izremontētās telpas), kas iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Gaismas tīklā", daļu telpu izmanto kā naktsmītnes tūristiem, citās notiek vietēji kultūras pasākumi: audēju pulciņi, kora mēģinājumu telpa, dejotāju telpas utt. Uzņem mākslinieku un fotogrāfu plenērus, rīko sporta spēles. Ģibuļu pagasta kultūras pasākumi notiek Spāres muižas telpās.

Ārējās saites

• Spāres muiža — atputasbazes.lv