Spāres muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par muižu Kurzemē. Par muižu Vidzemē skatīt rakstu Spāres muiža (Amatas novads).
Muižas kungu māja mūsdienās

Spāres muiža, vēsturiski Spārnes muiža (vācu: Spahrenhof, Spahren) ir 18. gadsimtā Spārē (mūsdienās Talsu novada Ģibuļu pagastā) celts saimniecības komplekss — muiža — Spāres ezera krastā. Mūsdienās — kultūras, sporta, tūrisma un sabiedriskais centrs, viesu nams.

Parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie muižas kungu ēkas piekļaujas parks, kas izvietots nolaidenā nogāzē ar paplašinājumu virzienā prom no kungu ēkas. Tas ir terasēts renesanses stila parks ar trim paralēlām alejām un dīķu kaskāžu virkni, mūsdienās nolaists un izpostīts, taču šeit joprojām aug 17 svešzemju koku un krūmu sugu, to skaitā arī 4,2 metrus resns ozols un 3,5 metru apkārtmēra kļava. Parka jaunākā daļa veidota ar izteiktu simetrijas asi un vairākām skatu vietām uz ezeru, izplānotām laucēm.

Parka galā, pašā Spāres ezera krastā 1950. gados uzcēla brīvdabas estrādi. 2011. gadā estrādi atjaunoja, taču ekspluatācijā tā nav nodota un šobrīd lēnām grūst neizmantota.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji saukta Spārne, jeb Spārni.[nepieciešama atsauce] Muiža izveidota 16. gadsimtā. Pirmais tās īpašnieks bija Livonijas ordeņa kanclers Johs Višers (Vischer). 1738. gadā Elizabeti fon Fišeri apprec J. H. fon Brinkens (von den Brincken) un muiža nonāk Brinkenu dzimtas īpašumā. No Brinkena dēla muižu nopērk Medzes muižas īpašnieks G. H. fon Rādens (von Rahden), bet no tā 1784. gadā — Pastendes muižas īpašnieks fon Hāns (von Hahn). 1790. gadā pārbūvēta: vienstāva baroka stilā ar klasicisma ietekmi veidota mūra celtne ar augstu cokolstāvu un ļoti interesantām divu laidumu kāpnēm, kuru margās iekalta monogramma BP. Lietots ļoti bagātīgs fasāžu dekors: rusti, logu apdare un dzegas. No 1813. līdz 1833. gadam muiža pieder Hāna pameitai N. Brunovai-Filipai (von Brunnow-Philips), pēc tam viņas māsai F. E. fon Rennei (von Rönne). 1841. gadā muižu nopirka Vandzenes kungs barons fon Heikings (von Hevking), taču 1860. gadā pārdeva baronam K. fon Grothusam (Grotthuß, Grotthuss). 1895.-1905. gados muiža piederēja grāfu Reiternu (von Reutern) dzimtai. 1905. gada revolūcijā izpostīta. 1905. gada rudenī muižu atpirka fon Grothusi, kas to restaurēja un dzīvoja tajā līdz pat vācbaltiešu piespiedu izceļošanai 1939. gadā (agrārreformas laikā 1925. gadā gan rekvizēja tikpat kā visu zemi, kas tika sadalīta 117 saimniecībās.[1])

Starpkaru periodā Spārne vispārējā vietvārdu latviskošanas vilnī tika pārdēvēta par Spāri.[nepieciešama atsauce]

1940. gadā te iekārtota Ģibuļu pagasta pamatskola (skolu zemnieku bērniem muižā tās īpašnieki fon Rādeni bija ierīkojuši jau ap 1760. gadu), ēkas iekštelpu plānojums pārbūvēts, interjers likvidēts. 1960. gados izbūvēts otrs stāvs ar logiem jumtā.

2012. gadā nepietiekama audzēkņu skaita dēļ pamatskola tika likvidēta, un ēku komplekss nodots Spāres tautas nama pārziņā, lai te veidotu daudzfunkcionālu kultūras, sporta, tūrisma un sabiedrisko centru. Te atrodas ciema bibliotēka (vienīgās pilnībā izremontētās telpas), kas iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Gaismas tīklā", daļu telpu izmanto kā naktsmītnes tūristiem, citās notiek vietēji kultūras pasākumi: audēju pulciņi, kora mēģinājumu telpa, dejotāju telpas utt. Uzņem mākslinieku un fotogrāfu plenērus, rīko sporta spēles. Visa Ģibuļu pagasta kultūras dzīve notiek Spāres muižas telpās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]