Normandija (vēsturisks reģions)

Normandijas atrašanās vieta. To veido Normandija un Normandijas salas

Normandija (franču: Normandie, angļu: Normandy, latīņu: Normannia) ir vēsturisks reģions Francijas ziemeļrietumos, pie Lamanša krastiem. To veido mūsdienu Francijas reģions Normandija un Apvienotajai Karalistei piederošās Normandijas salas. Reģiona nosaukums cēlies no vikingiem jeb ‘ziemeļu cilvēkiem’ (latīņu: Normanni), kuri apmetās šajā teritorijā 10. gadsimtā, kad viņu līderis Rollo noslēdza līgumu ar franču valdnieku Kārli Vienkāršo (Carolus Simplex), iegūstot zemi apmaiņā pret uzticību. Viduslaikos Normandija kļuva par vienu no nozīmīgākajām feodālajām teritorijām, kas vēlāk būtiski ietekmēja Anglijas vēsturi, kad normāņu valdnieks Viljams Iekarotājs 1066. gadā uzvarēja Heistingsas kaujā, kļūstot par Anglijas karali.

Normandija izceļas ar bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu, arhitektūru un ainavām. Līdz 2016. gadam Francijai piederošā Normandija bija sadalītas divos administratīvajos reģionos — Augšnormandijā un Lejasnormandijā, bet mūsdienās abi bijušie reģioni veido vienotu Normandijas reģionu. Vēsturiskā un mūsdienu Normandija gan ģeogrāfiski, gan politiski atšķiras.

Normandijai bijusi būtiska loma arī jaunāko laiku vēsturē, īpaši Otrā pasaules kara laikā, kad Normandijas operācijas laikā tās krastos 1944. gada 6. jūnijā notika sabiedroto desants jeb D-diena, kas kļuva par izšķirošu momentu Eiropas atbrīvošanā no Trešā reiha okupācijas.

Normandijas reģiona nozīmīgākie simboli ir senās pilsētas, piemēram, Ruāna un Kāna, kā arī Monsenmišela – viens no Francijas slavenākajiem tūrisma objektiem. Normandija ir pazīstama arī ar savu tradicionālo virtuvi, kurā dominē jūras veltes, ābolu sidrs un kamambērs.

Apvienotā Karaliste

Pie Normandijas krastiem Lamanša šaurumā atrodas Normandijas salas (franču: Îles Anglo-Normandes, angļu: Channel Islands), kas pieder Apvienotajai Karalistei, bet tradicionāli tiek uzskatītas par vēsturiskās Normandijas daļu. Četras lielākās Normandijas salas ir Džērsija, Gērnsija, Oldernija un Sarka.