OMV

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
OMV AG
Tips akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 1956. gads
Galvenais birojs Vīne, Karogs: Austrija Austrija
Produkti naftas un gāzes izpēte, ieguve, pārstrāde un tirdzniecība
Mājaslapa omv.com
Uzņēmuma galvenais birojs Hoch Zwei debesskrāpī Vīnē

OMV AG (agrākais nosaukums Österreichische Mineralölverwaltung jeb ÖMV) ir Austrijas enerģētikas uzņēmums. Tas ir viens no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem valstī. Galvenais birojs atrodas Vīnē. Uzņēmums ir dibināts 1956. gadā.

Uzņēmums nodarbojas ar naftas un dabasgāzes izpēti, ieguvi, pārstrādi, transportēšanu un tirdzniecību, elektroenerģijas ražošanu, kā arī citām ar enerģētiku saistītām operācijām. Tas darbojas arī ķīmiskajā rūpniecībā. OMV darbība aptver Centrālās un Austrumeiropas reģionu (Austrija, Bulgārija, Kazahstāna, Rumānija), Ziemeļjūru, Vidējos Austrumus un Āfriku, Krieviju, Āzijas un Klusā okeāna reģionu (Austrālija, Malaizija, Jaunzēlande).

OMV AG akcijas tiek kotētas Vīnes biržā (kods OMV). 2021. gada martā lielākie akcionāri bija: ÖBAG (31,5 %, Austrijas valsts uzņēmums), MPPH (24,9 %, Abū Dabī).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1955. gadā PSRS nodeva Austrijai Padomju īpašumu pārvaldi Austrijā (USIA). Starp tajā ietilpstošajiem uzņēmumiem bija arī Sowjetischen Mineralölverwaltung (SMV). 1956. gada 3. jūlijā uz SMV bāzes tika dibināta akciju sabiedrība Österreichische Mineralölverwaltung AG (ÖMV).[2]

1961. gadā Švehātā tika atvērta naftas pārstrādes rūpnīca. 1968. gadā uzņēmums ar Padomju Savienību noslēdza pirmo dabasgāzes piegādes līgums.

1970. gadā sāka darboties Adrijas—Vīnes cauruļvads, ļaujot piegādāt naftu no Triestes ostas. 1974. gadā tika atklāta Trans Austrijas gāzesvads, ļaujot piegādāt dabasgāzi no PSRS.

1980. gadā sāka darboties Rietumaustrijas gāzesvads, ļaujot transportēt dabasgāzi no PSRS uz Vāciju. 1984. gadā uzņēmums sāka bezsvina benzīna ražošana. 1985. gadā ÖMV Lībijā sākts pirmās starptautiskās naftas izpētes operācijas. 1987. gadā tika iegādāta Burghauzenas naftas pārstrādes rūpnīca. 1987. gadā sākās ÖMV privatizācija: 15 % kapitāldaļu tika nodoti pārdošanā fondu biržā. 1989. gadā tika nopirkts plastmasas izstrādājumu ražotājs PCD Polymere GmbH. 1989. gadā privatizācijai tika nodoti vēl 10 % ÖMV kapitāldaļu.

1990. gadā ÖMV nopika Chemie Linz grupu, kas nodarbojās ar ķīmisko produktu ražošanu no dabasgāzes. Tika atvērta pirmā ÖMV degvielas uzpildes stacija. 1991. gadā ÖMV sāka attīstīt degvielas mazumtirdzniecības biznesu ārpus valsts, atverot degvielas uzpildes stacijas Ungārijā, Čehijā, Slovākijā, Vācijā un Itālijā. 1994. gadā 19,6 % ÖMV akciju iegādājās Abū Dabī uzņēmums IPIC. 1995. gadā ÖMV tika pārdēvēts par OMV. 1996. gadā publiskā pārdošana piedāvāti 15 % uzņēmuma akciju. 1997. gadā tika atvērta pirmā OMV saspiestās dabasgāzes degvielas uzpildes stacija. 1998. gadā OMV ķīmijas sektors tika pārdots uzņēmumam Borealis, savukārt no uzņēmuma Neste nopirkti 25 % Borealis kapitāldaļu. 1999. gadā tika iegādāts Austrālijas izpētes uzņēmums CULTUS Petroleum NL. Rumānijā un Bulgārijā tika atvērtas pirmās OMV degvielas uzpildes stacijas.

2000. gadā tika nopirkti Ungārijas naftas uzņēmuma MOL aptuveni 10 % kapitāldaļu. 2001. gadā Jemenā, Irānā un Īrijā OMV sāka izpētes darbus. Dabasgāzes sektors tika atdalīts uzņēmumā OMV Erdgas GmbH (tagad Gas Connect Austria). 2001. gadā tika iegādāti Rumānijas naftas uzņēmuma Rompetrol 25,1 % kapitāldaļu. Melnkalnē tika atvērta pirmā OMV degvielas uzpildes stacija. 2003. gadā tika nopirkts Preussag Energie internationa izpētes un ieguves bizness. No BP par 377 miljoniem EUR tika nopirkti naftas pārstrādes uzņēmuma Bayernoil 45 % kapitāldaļu, Transalpu cauruļvada 18 % kapitāldaļu un 313 BP degvielas uzpildes stacijas Vācijā, Ungārijā un Slovākijā.[3] Atvērta pirmā OMV degvielas uzpildes stacija Bosnijā un Hercogovinā. No Avanti tika nopirktas 139 degvielas uzpildes stacijas 2004. gadā OMV tika reorganizēts par holdinga uzņēmumu; palielināts akciju kapitāls, līdz ar to pirmo reizi vairāk nekā 50 % akciju atradās brīvā pārdošanā. Tika iegūti Rumānijas naftas un gāzes uzņēmuma Petrom 51 % kapitāldaļu. 2005. gadā OMV pārdeva tai piederošās Rompetrol kapitāldaļas. OMV un IPIC ieguva 100 % uzņēmumā Borealis. Uzņēmuma Agrolinz Melamine International (AMI) 50 % akciju pārdoti IPIC 2006. gadā tika iegūti Turcijas naftas un gāzes uzņēmuma Petrol Ofisi 34 % kapitāldaļu.

2007. gadā OMV palielināja dalību Ungārijas enerģētikas uzņēmumā MOL līdz 20,2 %. Jūnijā OMV izteica priekšlikumu nopirkt MOL. Priekšlikumu MOL noraidīja. 2008. gada 6. martā Eiropas Komisija sāka izmeklēšanu OMV izteiktā MOL pirkšanas piedāvājuma lietā. 2018. gada 24. jūnijā OMV no Eiropas Komisijas saņēma "Paziņojumu par noraidījumu" MOL pārņemšanas mēģinājumā". 2009. gada martā OMV pārdeva tai piederošo 21,2 % MOL kapitāldaļu Krievijas Surgutneftegas. MOL nodēvēja šo darījumu par "nedraudzīgu".

2008. gadā ÖIAG un IPIC konsorcijs palielināja akciju paketi uzņēmumā līdz 50,7 %. 2010. gadā no Doğan Holding tika nopirktas Petrol Ofisi kapitāldaļas, akciju paketi palielinot līdz 95,75 %. 2011. gadā OMV pieņēma jaunu stratēģiju, lai palielinātu peļņu: palielināt izpētes un ieguves operācija, optimizēt pārstrādes operācijas. Tunisijā tika iegūts Pioneer izpētes un ieguves portfelis. 2013. gadā no Statoil par 2,65 miljardiem USD OMV nopirka izpētes licences pie Fēru salām un Norvēģijas. 2014. gadā Vācijas naftas pārstrādes uzņēmuma Bayernoil 45 % kapitāldaļu tika pārdots uzņēmumam Varo Energy B.V. 2015. gadā OMV un tā lielākais partneris Austrijā Krievijas Gazprom parakstīja nesaistošu saprašanās memorandu, kas ietvēra turpmākos ilgtermiņa uzņēmējdarbības projektus, tostarp aktīvu mijmaiņas darījumus. 2015. gada 18. jūnijā OMV, Gazprom, E.ON (tagad Uniper), Shell un Engie parakstīja nodomu protokolu par gāzes vada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju.

2017. gada 3. martā tika paziņots, ka Vitol Investment Partnership meitas uzņēmums VIP Turkey Enerji AS no OMV par 1,368 miljardiem eiro pirks Turcijas naftas izstrādājumu izplatītāju Petrol Ofisi; darījums tika pabeigts 13. jūnijā. 2017. gadā OMV ieguva 24,99 % daļu gāzes lauka projektā Blok 4A un 5A Urengojas gāzes laukā Rietumsibīrijā. 2018. gadā OMV ieguva 20 % daļu divos naftas ieguves laukos Abū Dabī: SARB un Umm Lulu. 2018. gadā no Shell tika iegādāts naftas izpētes un ieguves bizness Jaunzēlandē. 2019. gada janvārā tika parakstīts līgums par 15 % akciju iegādi ADNOC Refining (Abū Dabī). Janvārī tika iegūta 50 % līdzdalība Malaizijas lielākajā naftas un gāzes uzņēmumā SapuraOMV Upstream Sdn. Bhd.

2020. gada martā OMV palielināja līdzdalību Borealis līdz 75 %. 2020. gada beigās OMV atklāja Austrijā lielāko saules bateriju elektrostaciju.

Meitas uzņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

OMV nozīmīgākie meitas un asociētie uzņēmumi:[4]

  • OMV Refining & Marketing GmbH (100 %, Austrija)
  • OMV Exploration & Production GmbH (100 %, Austrija)
  • OMV Gas & Power GmbH (100 %, Austrija)
  • OMV Solutions GmbH (100 %, Austrija)
  • OMV Deutschland (100 %, Vācija)
  • Gas Connect Austria (100 %, Austrija)
  • OMV Petrom SA (51,01 %, Rumānija)
  • Borealis (75 %, Austrija)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Shareholder structure
  2. «More than 60 years of OMV». Skatīts: 2021. gada 18. martā.
  3. Austria: OMV finalizes Bayernoil acquisition energy-pedia general news, 01 Jul 2003
  4. OMV Group Presentation Archived 2016. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē.. Retrieved on April 13, 2015.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]