E.ON

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
E.ON SE
Tips Eiropas komercsabiedrība
Darbības joma enerģētika
Priekštecis VEBA
VIAG
Dibināts 2000. gads
Galvenais birojs Esene, Karogs: Vācija Vācija
Pakalpojumi enerģijas pārvades tīkli, patērētāju risinājumi
Mājaslapa eon.com
E.ON galvenais birojs Esenē

E.ON SE ir Vācijā reģistrēta Eiropas pārvaldītājsabiedrība, kas nodarbojas ar elektrības un gāzes mazumtirdzniecību, elektroapgādes tīkliem un patērētāju risinājumiem. Tā ir dibināta 2000. gadā, apvienojoties uzņēmumiem VEBA un VIAG. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Diseldorfā.

E.ON akcijas tiek kotētas Frankfurtes fondu biržā (ISIN EOAN) un OTCQX tirgū (apzīmējums EONGY). Uzņēmums ir iekļauts Vācijas DAX biržas indeksā.

Uzņēmums darbojas Eiropas valstīs: Vācija, Čehija, Beļģija, Ungārija, Itālija, Francija, Rumānija, Slovākija, Apvienotā Karaliste.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā apvienojās Vācijas daudznozaru uzņēmumi VEBA AG un VIAG AG (dibināti 1920. gados), kuri nodarbojās ar enerģētiku, ķīmisko ražošanu, telesakariem u.c. 2001. gadā E.ON iegādājās vairākumu Zviedrijas uzņēmumā Sydkraft AB (tagad E.ON Sverige). 2002. gada janvārī tika iegādāts Apvienotās Karalistes enerģētikas uzņēmums Powergen (tagad E.ON UK). Līdz ar to E.ON īpašumā nonāca ASV Luisvilā bāzētais uzņēmums LG&E Energy, kas 2003. gadā pārdēvēts par E.ON US. 2003. gadā E.ON iegāja dabasgāzes tirgū, nopērkot uzņēmumu Ruhrgas (tagad Uniper). 2007. gadā E.ON (34 %) kopā ar Somijas uzņēmumu apvienību Voimaosakeyhtiö SF dibināja kopuzņēmumu Fennovoima, lai būvētu atomelektrostacija Hanhikivi 1. 2008. gadā tika izveidota tirdzniecības nodaļa E.ON Energy Trading SE. 2000. gados tika iegādāta Krievijas enerģētikas uzņēmuma OGK-4 (Оптовая генерирующая компания № 4; tagad E.ON Russia) kontrolpakete (76 %).

2010. gadā E.ON US tika pārdots ASV uzņēmumam PPL un pārdēvēts par LG&E and KU Energy. 2011. gada martā Apvienotās Karalistes elektrības sadales tīkls Central Networks tika pārdots PPL. 2012. gada 15. novembrī akciju sabiedrība E.ON tika pārveidota par Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea, SE). 2012. gada oktobrī E.ON paziņoja, ka plāno aiziet no Somijas tirgus. 2013. gada februārī visas kopuzņēmuma Fennovoima 34 % kapitāldaļas tika pārdotas partnerim Voimaosakeyhtiö SF.[1] 2014. gada martā E.ON paziņoja, ka plāno aiziet no Latvijas tirgus un pārdos Latvijas Gāze akcijas.[2] 1. jūlijā E.ON Ruhrgas International GmbH tam piederošās Igaunijas gāzes uzņēmuma Eesti Gaas 33,66 % akcijas pārdeva Somijas Fortum.[3] 2014. gada 3. novembrī E.ON tam piederošās Somijas gāzes uzņēmuma Gasum 20 % kapitāldaļas pārdeva Somijas valstij par 200 miljoniem EUR.[4]

2014. gada novembrī E.ON nolēma turpmāk koncentrēties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pārvades tīkliem un patērētāju risinājumiem, bet atsevišķā uzņēmumā atdalīt konvenciālo enerģijas ražošanu (ūdens enerģija, dabasgāze un ogles) un enerģijas tirdzniecību.[5] Jaunais meitas uzņēmums Uniper SE tika dibināts 2016. gada 1. janvārī. 2016. gada 8. jūnijā E.ON akcionāru sanāksmē apstiprināta Uniper atdalīšana no mātes uzņēmuma.[6] 9. septembrī tika veikta Uniper atdalīšana, un 12. septembrī Uniper akcijas sāka kotēt biržā. 53,35 % Uniper kapitāldaļu ieguva esošie E.ON akcionāri, bet 46,65 % paturēja E.ON.[7]

2017. gada septembrī tika paziņots, ka Somijas enerģētikas uzņēmums Fortum no E.ON pirks 46,65 % Vācijas enerģētikas uzņēmuma Uniper kapitāldaļas; darījums tika pabeigts 2018. gada 26. jūnijā.[8] 2017. gada beigās Somijas Adven tika pārdots Zviedrijas centralizētās siltumapgādes uzņēmums E.ON Värme Lokala Energilösningar AB.

2018. gada martā E.ON paziņoja, ka no Vācijas RWE AG iegādāsies atjaunīgās enerģētikas meitas uzņēmumu Innogy SE. Darījuma rezultātā E.ON kļūtu par elektroapgādes un mazumtirdzniecības uzņēmumu. Tas tika panākts ar sarežģītu 43 miljardu eiro aktīvu mijmaiņas darījumu starp E.ON, Innogy un RWE, kur E.ON pārņēma Innogy elektroapgādes un tirdzniecības biznesu, savukārt RWE pārņēma gan Innogy atjaunīgās enerģijas ražošanas portfeli, gan E.ON enerģijas ražošanas aktīvus. Turklāt RWE ieguva 16,7 % E.ON kapitāldaļu, un E.ON saņēma naudas maksājumu 1,5 miljardu euro apmērā.

2018. gada aprīlī tika atklāts Rampion vēja ģeneratoru parks Lamanša šaurumā pie Anglijas krastiem; tā jauda bija 400 MW, 116 vēja turbības; E.ON daļa šajā projektā bija 50,1 %. 7. maijā tika nopirkts Vācijas vēja parku attīstītājs Vortex Energy. 2019. gada janvārī E.ON iegādājās Somijas elektrisko mašīnu uzlādēšanas sistēmu uzņēmuma Virta daļu kapitāldaļu. Februārī E.ON iegādājās kapitāldaļas ASV uzņēmumā Vinli, kas uztur automašīnu informācijas mākoņplatformu. 16. aprīlī tika atklāts Arkona vēja ģeneratoru parks Baltijas jūrā Vācijas ekonomiskajā zonā; tā jauda bija 385 MW, 60 vēja turbības; E.ON daļa šajā projektā bija 50 %.

Darījums ar RWE par Innogy iegādi un atjaunīgās enerģijas ražošanas biznesa nodošanu RWE tika pabeigts 2019. gada septembrī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]