Gazprom

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
PAO Gazprom
Tips publiska akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 1989. gads
Galvenais birojs Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Produkti dabasgāzes ieguve, pārvade, uzglabāšana, sadale un realizācija
Pamatdarbības ienākumi 2 triljoni rubļu (2013)
Neto ienākumi 628 miljoni (2013)
Īpašnieks(-i) Valsts Federālā īpašuma aģentūra (56,4%) u.c.
Mājaslapa gazprom.ru

Atklātā akciju sabiedrība Gazprom (krievu: Публичное Акционерное Общество «Газпром») ir Krievijas enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes, gāzes kondensāta un naftas izpēti, iegūšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanu.[1] Galvenais birojs atrodas Maskavā.

Gazprom ir lielākais uzņēmums Krievijā, kas arī ir lielākā gāzes kompānija pasaulē.[2] Tam pieder visplašākā gāze pārvades sistēma (160 000 km cauruļvadu).[3] Saskaņā ar Forbes Global 2000 (2013. gada dati) sarakstu, Gazprom ienākumu ziņā ieņem 17. vietu starp pasaules uzņēmumiem.[4] Saskaņā ar Forbes reitingu, Gazprom 2011. gadā bija ienesīgākais uzņēmums pasaules ekonomikā.[5] Līdz 2013. gada beigām Gazprom bija absolūts Krievijas dabasgāzes eksporta monopolists. Pēc 2013. gada decembra Gazprom tika atstātas monopoltiesības eksportēt cauruļvadu gāzi, bet uz sašķidrinātās gāzes eksportu vairs nav monopoltiesību.[6][7]

Gazprom galvenais ofiss Maskavā

Gazprom vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijā gāzes rūpniecības pirmsākumi sākās ap 19. gadsimta sākumu, kad no akmeņoglēm nelielās rūpnīcās tika iegūta deggāze.

Padomju Savienībā gāzes industrija tika aizsākta Otrā pasaules kara laikā — 1943. gadā. Gāzes rūpniecības nozare tika centralizēta 1965. gadā, kad tika izveidota Gāzes rūpniecības ministrija, kura bija atbildīga par gāzes atradņu meklēšanu, gāzes ražošanu, piegādi un pārdošanu. Lielu dabasgāzes atradņu atrašana 1970. — 1980. gados Sibīrijā, Urālos un Volgas reģionos padarīja Padomju Savienību par vienu no lielākajām gāzes ieguves valstīm pasaulē.

Lai būtu vieglāk kontrolēt gāzes pārdošanu, 1989. gada augustā PSRS Ministru padomes Gāzes rūpniecības ministrija tika pārveidota par valsts gāzes ražošanas koncernu Gazprom. Par šī uzņēmuma vadītāju kļuva Viktors Černomirdins.

Pēc PSRS sabrukuma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. gadā, Padomju Savienības sabrukuma rezultātā, Gazprom zaudēja daļu savu īpašumu bijušajās Padomju Savienības republikās. Līdz 1992. gada vasarai (vaučeru privatizācijas sākumam) valstij šajā uzņēmumā piederēja 100% akciju. 1992. gada 5. novembrī Krievijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja rīkojumu par valsts koncerna Gazprom pārveidošanu par akciju sabiedrību, un 1993. gada 17. janvārī Ministru Padome apstiprināja šo rīkojumu.[8][9] 1992. gada 14. decembrī Boriss Jeļcins iecēla Viktoru Černomirdinu par Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāju. Tas veicināja Gazprom politiskās ietekmes palielināšanos. 1993. gadā sākās akciju sabiedrības Gazprom privatizācija. 1994. gadā jau 33% Gazprom akciju bija pārdotas par privatizācijas vaučeriem (maksāšanas līdzekļi, kas tika izdalīti pilsoņiem dalībai valsts uzņēmumu privatizācijā). 15% akciju tika izdalītas darbiniekiem, bet 40% paturēja valsts. Neliela daļa no akcijām tika piedāvātas ārzemju kapitāla tirgū. 1996. gadā uzņēmums Londonā pārdeva 1% akciju globālā depozitārija kvīšu veidā, bet 1997. gadā — obligācijas 2,5 miljardu dolāru vērtībā. Būdams Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs, Viktors Černomirdins nodrošināja, ka Gazprom saņēma ievērojamas nodokļu priekšrocības, valsts ieņēmumi no Gazprom dividendēs bija nelieli. 1998. gada 23. martā Boriss Jeļcins atcēla Viktoru Černomirdinu no amata. Tajā pašā laikā valsts no Gazprom pieprasīja atmaksāt nodokļu parādus vairāku miljonu dolāru vērtībā. Pēc tam nodokļu policijā sāk konfiscēt Gazprom piederošo mantu, uzņēmums bija spiests maksāt nodokļus. Šis bija vienīgais gads, ko uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem.

No 2001. līdz 2003. gadam Vladimirs Putins aktīvi reformēja Gazprom vadību. Šīm reformām aktīvi palīdzēja bijušais Krievijas finanšu ministru Boriss Fjodorovs un Hermitage Capital Management direktors Viljams Brovders.[10] Uzņēmuma štābs ir Maskavā.

Jaunākie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gadā valdība palielināja savu daļu Gazprom akcijās līdz vairāk nekā 50%, iegādājoties trūkstošo daļu akciju. 2005. gadā Gazprom veic pirmās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes ASV.[11] 2005. gada 9. decembrī Valsts domē ar 355 balsīm "par" un 80 balsīm "pret" trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "par Krievijas Federācijas apgādi ar dabasgāzi", kuru mērķis ir liberalizēt Gazprom tirgus akciju daļas. Sakarā ar likumos pieņemtajām izmaiņām, valstij vajadzēja piederēt ne mazāk, kā 50% akciju, ārvalstu pilsoņiem un uzņēmumiem — vairāk nekā 20% Gazprom tirgus akciju.

2006. gadā, Gazprom veic pirmās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes Apvienotajā Karalistē, Japānā un Dienvidkorejā.[12] Decembrī — Gazprom, Shell, Mitsui un Mitsubishi parakstīja protokolu par iekļaušanos Gazprom projektā "Sahalīnas enerģija" (naftas un gāzes operators projektā "Sahalīna — 2", kura rezultātā Gazprom saņemtu nedaudz vairāk, kā 50% firmas akciju. Shell saņems 27,5% akciju, Mitsui — 12,5%, bet Mitsubishi — 10%. Par dalību "Sahalīnas enerģija" Gazprom bija jāmaksā kopumā 7,45 miljardi USD. Decembrī Gazprom parakstīja līgumu ar Bulgāriju, kas paredzēts, lai noraidītu bartera maksājumus par Krievijas gāzes tranzītu uz Turciju, Grieķiju un Maķedoniju, pretī lēni pārejai uz tirgus cenu — Krievijas gāzes cenu paaugstināšanu Bulgārijā (laikaposmā no 2007. — 2012. gadam) no 91$ līdz 245$ par 1000 kubikmetru gāzes.[nepieciešama atsauce]

2007. gada februāra sākumā Gazprom noslēdza vienošanos ar Sibīrijas ogļu un enerģētikas kompāniju, parakstot nodomu protokolu, saskaņā ar kuru šie uzņēmumi 2007. gada pirmajā pusē izveidoja kopuzņēmumu, kas nodrošina ogļu un elektroenerģijas aktīvus.[13] Šajā gadā šis uzņēmums iekļuva ikgadējajā pasaules cienījamāko uzņēmumu TOP 100 (100. vietā)[14] 2007. gadā Gazprom izstrādāja projektu Baltijas LNG.[15]

2008. gada maijā, Gazprom apsteidz China Mobile un General Electric un kļūst par trešo uzņēmumu pasaulē pēc tirgus kapitalizācijas.[16] 9. jūnijā tika paziņots par Gazprom un Sibīrijas ogļu un enerģētikas kompānijas aktīvu apvienošanas atteikumu.[17] Maksimālā uzņēmuma vērtība tika sasniegta 2008. gada maijā. Uzņēmuma vadītājs Aleksejs Millers paziņoja, ka uzņēmuma vērtība 7—8 gadu laikā palielināsies no 365,1 miljardiem līdz triljonam dolāru, bet tā paša gada rudenī uzņēmuma vērtība samazinājās līdz 77 miljardiem ASV dolāriem.[18]

2014. gadā Gazprom parakstīja 30 gadu līgumu ar Ķīnu par gāzes piegādi.

2009. gadā Sahalīnā sāk darboties pirmā krievu sašķidrinātās dabasgāzes ražotne. 2009. gada 23. septembrī Gazprom pabeidz darījumu par 51% akciju iepirkumu no uzņēmuma Sever energiya. Kopējā darījuma vērtība 1,3 miljardi dolāru.[19] 2009. gada 30. oktobrī Gazprom valdes priekšēdētājs Aleksejs Millers parakstīja sertifikātu par aktīvu apmaiņas darījuma slēgšanu. 2011. gadā Gazprom pabeidza gāzesvada SahalīnaHabarovskaVladivostoka izbūvi. 2011. gada novembrī Gazprom kļuva par Beltransgaz 100 % akciju īpašnieku, tādējādi iegūstot pilnu kontroli pār gāzes transportēšanu caur Baltkrievijas teritoriju uz Rietumiem. 2012. gada oktobrī ekspluatācijā tika nodota otrā gāzes cauruļvadu līnija Nord stream.[20] Tajā pašā mēnesī Gazprom ekspluatācijā nodeva vienu no lielākajiem gāzes atradnēm — Bovaņenkovas atradni.[21] Tā paša gada rudenī Krievijas valdība pirmo reizi atzina ekonomiskus draudus gazes tirgus ietvaros.[22] Dažas dienas vēlāk Gazprom paziņoja par jauna produkta — degakmens eļļas izstrādi un ražošanu.[23]

2013. gada 12. jūlijā Gazprom Nīderlandē izveidoja korporatīvu Gazprom Holding Cooperatie U.A., kurā tika iekļautas vairums Gazprom meitas kompāniju. Šāda apvienošanās forma ļāva uzņēmumam saņemt papildu dividendes bez papildus nodokļu samaksas. 2014. gada maijā Gazprom un Ķīnas kompānija SNRS parakstīja līgumu par gāzes piegādi uz 30 gadiem par 400 miljardiem ASV dolāru.[24]

Uzņēmuma īpašnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz 2015. gada 31. janvāri: Valsts Federālā īpašuma aģentūra (56,373%), Rosneftegaz (16,74%), Rosgazifikatsiya (0,889%), Citi reģistrētie īpašnieki (23,043%).

Akciju kontrole uzņēmumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E.ON Ruhrgas (meitasuzņēmums E.ON) kontrolē 6,43% akciju, Ališers Usmanovs — 1,5% akciju, Nafta-Moskva — 4,5%, Inteko — aptuveni 1%, Deutsche UFG — aptuveni 3%. Gazprom akcionāri ir arī tās priekšsēdētājs Aleksejs Millers (0,0027%), kā arī augstākā līmeņa vadītājs Aleksandrs Ananenkovs (0,002%), Andrejs Petrovs (0,004%). Valstij pieder 73% Gazprom akciju. Saskaņā ar saistīto personu sarakstu Gazprom 2005. gada 31. decembrī tās filiālēm pieder 7,79% akciju, no kurām Gazfond bilance — 3,16%, Gazprombank — 1,1%, Nafta-Moskva — 5,3%, E.ON Ruhrgas kontrolē 6,5%, klienti Deutsche Bank un UFG kontrolē vairāk nekā 3%, fonds Vostok Nafta — 1,3%.

Patlaban Gazprom ir lielākais uzņēmums Krievijā.[25] Uzņēmuma vērtība izauga no 2001. gada 1. septembra 7,5 miljardiem dolāru līdz 2008. gada 8. maijam — 347,6 miljardiem dolāru, bet 2008. gada 9. septembrī uzņēmuma vērtība samazinājās līdz 191,76 miljardiem dolāru.[26]

Uzņēmuma pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gazprom augstākā pārvaldes institūcija ir akcionāru padome. Akcionāru padome ir tieši pakļauta direktoru padomei un valdei, kurai uzņēmumā ir izpildvaras funkcija.

Gazprom valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers pārrunās ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu 2008. gada 21. jūlijā.

Direktoru padome

Direktoru padomes sastāvs:

  • Viktors Zubkovs — Direktoru padomes priekšsēdētājs
  • Aleksejs Millers — Direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks
  • Andrejs Akimovs
  • Farits Gazizuļļins
  • Jeļena Karpeļa
  • Timurs Kuļibajevs
  • Vitālijs Markelovs
  • Vladimirs Mau
  • Valērijs Musins
  • Mihails Sereda
  • Igors Jusufovs[27]

Direktoru padomes priekšsēdētāji

  • Rems Vjahirevs (1993—1996, 2001—2002)
  • Aleksandrs Kazakovs (1996—1998)
  • Farids Gazizuļļins (1996—1998)
  • Viktors Černomirdins (1999—2000)
  • Dmitrijs Medvedevs (2000-2001, 2002—2008)
  • Viktors Zubkovs (2008)

Uzņēmuma valde

Valdes priekšsēdētāji
  • Rems Vjahirevs (1993—2001)
  • Aleksejs Millers (kopš 2001. gada)

Valdes priekšsēdētāja vietnieki

  • Jeļena Vasiļjeva
  • Vitālijs Markelovs
  • Valērijs Golubevs
  • Aleksandrs Kozlovs
  • Andrejs Kruglovs
  • Aleksandrs Medvedevs
  • Sergejs Homjakovs

Valdes locekļi

  • Vitālijs Markelovs
  • Oļegs Askjutins
  • Jaroslavs Golko
  • Nikolajs Dubiks
  • Viktors Iļjušins
  • Olga Pavlova
  • Vlada Rusakova
  • Kirils Seļezņovs
  • Igors Fjodorovs
  • Vsevolods Čerpanovs[28]

Nodaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodalas ir Gazprom struktūrvienības, kas tieši atskaitās valdei. Lielākā daļa nodaļu vadītāju ir direktoru padomē vai uzņēmuma valdē:

  • Automatizācijas procesu un kontroles sistēmu nodaļa;
  • Grāmatvedības nodaļa;
  • Iekšējās ekonomikas nodaļa;
  • Iekšējā audita un meitas uzņēmumu finanšu — saimniecības kontroles nodaļa;
  • Investīciju un celtniecības nodaļa;
  • Mārketinga nodaļa;
  • Gāzes un naftas ieguves nodaļa;
  • Informācijas — politikas nodaļa;
  • Darba ar Krievijas federācijas reģioniem nodaļa;
  • Gāzes transportēšanas, uzglabāšanas un realizēšanas nodaļa;
  • Lietvedības nodaļa;
  • Personāldaļas nodaļa;
  • Projektu vadības nodaļa;
  • Stratēģiskās attīstības nodaļa;
  • Ekonomikas nodaļa;
  • Rūpniecības nodaļa;
  • Juridiskā nodaļa.

Darbības nozares[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Resursu uzglabāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc DeGolyer & MacNaughton novērtējuma 2005. gada beigās Gazprom gāzes krājumi bija 27,3 triljoni m³, gāzes kondensāta — 690,5 miljoni tonnu, bet naftas krājumi — 299,5 miljoni tonnu. Šie krājumi bija par 10% lielāki, nekā iepriekšējā, 2004. gada sezonā. 2011. gadā Gazprom piederēja 18,3% no visas pasaules dabasgāzes krājumiem, bet 2007. gadā šis rādītājs sasniedza 16,5%.[29] Gazprom dabas gāzes resursi 2011. gadā sasniedza rekordlielu līmeni — 720 miljardu kubikmetru.[30]

Resursu ieguve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz 2007. gada augustu Gazprom ieguva 84,7% no Krievijas gāzes un ap 20% no pasaules gāzes,[31] bet 2011. gadā — 76,5% Krievijas gāzes un 14,5% pasaules gāzes.[32] 2011. gada 31. decembrī Gazprom krājumos bija 35 triljoni m³ A+B+C1 klašu dabasgāzes, 1,8 miljardi tonnu naftas, 1,4 miljardi tonnu gāzes kondensāta. 2011. gadā Gazprom ieguva 513 miljardu m³ dabasgāzes, 2010. gadā — 508,6 miljardu m³, 2009. gadā — 461,5 miljardu m³, 2008. gadā 549,7 miljardu m³. Gāzes kondensāta ieguve 2010. gadā sastādīja 11,3 miljardu tonnu, 2009. gadā 10,1 miljardu tonnu, 2008. gadā 10,9 miljardus tonnu.[33]

Transporta infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gazprom maģistrālie gāzesvadi Eiropā

Gazprom pieder vienotā Krievijas gāzes padeves sistēma, kas ietver 156,9 tūkstošus kilometru gāzesvadu, 6,1 tūkstotis kilometru kondensatoru produktu cauruļvadu, 268 kompresoru stacijas ar kopējo jaudu 44,8 miljoni kW, 24 pazemes gāzes krātuves, 6 gāzes un gāzes kondensāta apstrādes kompleksus.[34]

Pārstrādes uzņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gazprom pieder četras gāzes kondensāta stabilizācijas un pārstrādes rūpnīcas, kas iekļaujas uzņēmumos Gazprom dobyča Astrahaņn', Gazprom Orenburg Gazprom pererabotka. 2005. gadā tika iegūtas 11,5 miljardi tonnu gāzes kondensāta (divas trešdaļas no visas Krievijas iegūtā).

Produktu realizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gazprom gadā saražo 8% no Krievijas IKP un gandrīz pilnībā apmierina visu bijušās Padomju Savienības republiku pieprasījumu pēc gāzes. 2004. gadā Gazprom bija vienīgais gāzes piegādātājs Bosnijai un Hercegovinai, Igaunijai, Lietuvai, Latvijai, Moldovai, Somijai. Gazprom Bulgārijai piegādā 97% gāzes, 67% — Turcijai, 65% — Austrijai, 45% — Vācijai, 27% — Itālijai un 25% — Francijai. Kopumā 2010. gadā Gazprom Eiropai piegādāja 24% gāzes no kopējā gāzes patēriņa (2008. gadā — gandrīz 29%, 2000. gadā — 39%).[35][36] Lielākie Krievijas gāzes importētāji 2005. gadā: Ukraina — vairāk nekā 50 miljardi m³, Vācija — 39,9 miljardi m³, Itālija — 21,9 miljardi m³, Francija — 13,2 miljardi m³.

Pētnieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gazprom galvenais birojs Maskavā

Galvenā zinātniskā Gazprom bāze ir Gazprom VNIIGAZ institūts, kas izveidots 1948. gadā un atrodas Maskavas piepilsētā Razvilkā. Institūta teritorijā atrodas spēcīgs tehnoloģiskais sakaru mezgls, kā arī eksperimentālās ražošanas mezgls Pilot Plant VNIGAZ. Gazprom pieder 100% Gazprom VNIIGAZ.

Darbības rādītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējais dabasgāzes pārdošanas apjoms 2010. gadā sasniedza 495,6 miljardus m³, (2009. gadā — 478,5 miljardu m³), tostarp Krievijas Federācijā — 277,3 miljardus m³ (2009. gadā — 273,5 miljardus m³), bijušajās Padomju Savienības republikās — 70,2 miljardus m³ (2009. gadā — 56,7 miljardus m³), citās valstīs — 148,1 miljards m³ (2009. gadā — 148,3 miljardus m³)[37] 2011. gadā Gazprom pārdeva un ārvalstīm 150 miljardu m³ dabasgāzes, bet uz Baltijas reģiona valstīm — 71 miljardu m³. Uzņēmumā nodarbināto cilvēku skaits: 2003. gadā — ap 300 tūkstošiem, 2006. gadā — 432 tūkstoši, 2008. gadā — 397,3 tūkstošus.[38][39] 2011. gadā uzņēmumā nodarbinātos skaits sasniedza 400 tūkstošus, no kuriem:

  • Gāzes ieguves, uzglabāšanas un transportēšanas uzņēmumos — 219 tūkstoši cilvēku;
  • Grupa Gazprom nafta — 57,6 tūkstoši cilvēki;
  • Grupa Gazprom energoholding — 27,7 tūkstoši cilvēku;
  • Meitas uzņēmumos un kompānijās — 99,8 tūkstoši.

Uzņēmuma peļņa 2012. gadā sasniedza 4764,4 miljardus rubļu (2011. gadā — 4637,1 miljardu rubļu , 2010. gadā 3597,1 miljardu rubļu, 2009. gadā 2991 miljardu rubļu), pamatdarbības peļņa 2012. gadā — 1289,2 miljardus rubļu (2011. gadā 1656,8 miljardus rubļu,2010. gadā — 1113,8 miljardus rubļu, 2009. gadā — 856,9 miljardus rubļu), tīrā peļņa 2012. gadā — 1210,6 miljardus rubļu (2011. gadā — 1342,4 miljardus rubļu, 2010. gadā — 998,0 miljardus rubļu, 2009. gadā — 793,8 miljardus rubļu)[40][41]

Gazprom aktīvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievija[42][43][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īpašumtiesības uz 100% akciju Īpašumtiesības uz vairāk nekā 50% akciju Īpašumtiesības uz mazāk nekā 50% akciju
  • Gaz–Oil (Газ-Ойл)
  • Gazprom avia (Газпром авиа)
  • Gazprom VNIIGAZ (Газпром ВНИИГАЗ)
  • Gazprom gaznadzor (Газпром газнадзор)
  • Gazprom gazobezopasnost (Газпром газобезопасность)
  • Gazprom geologorazvedka (Газпром геологоразведка)
  • Gazprom Dobycha Astrakhan (Газпром добыча Астрахань)
  • Gazprom Dobycha Irkutsk (Газпром добыча Иркутск)
  • Gazprom Dobycha Krasnodar (Газпром добыча Краснодар)
  • Gazprom Dobycha Kuzneck (Газпром добыча Кузнецк)
  • Gazprom Dobycha Nadym (Газпром добыча Надым)
  • Gazprom Dobycha Noyabrsk (Газпром добыча Ноябрьск)
  • Gazprom Dobycha Orenburg (Газпром добыча Оренбург)
  • Gazprom Dobycha Urengoy (Газпром добыча Уренгой)
  • Gazprom Dobycha Yamburg (Газпром добыча Ямбург)
  • Gazprom Dobycha Shelf (Газпром добыча шельф)
  • Gazprom International (Газпром зарубежнефтегаз)
  • Gazprom Inwest (Газпром инвест)
  • Gazprom Inwestproject (Газпром инвестпроект)
  • Gazprom Inwestholding (Газпром инвестхолдинг)
  • Gazprom Information (Газпром информ)
  • Gazprom Kapital (Газпром капитал)
  • Gazprom Komplektatsiya (Газпром комплектация)
  • Gazprom Mezhregiongaz (Газпром межрегионгаз)
  • Gazprom Neft Novy Port (Газпром нефть Новый Порт)
  • «Gazprom neft shelf» (Газпром нефть шельф)
  • «Gazprom security» (Газпром охрана)
  • «Gazprom pererabotka» (Газпром переработка)
  • «Gazprom personal» (Газпром Персонал)
  • «Gazprom podzemremont Orenburg» (Газпром подземремонт Оренбург)
  • «Gazprom podzemremont Urengoy» (Газпром подземремонт Уренгой)
  • «Gazprom PHG» (Газпром ПХГ)
  • «Gazprom svyaz» (Газпром связь)
  • «Gazprom szhizhenny gaz» (Газпром сжиженный газ)
  • «Gazprom socinvest» (Газпром социнвест)
  • «Gazprom SPG Vladivlastok» (Газпром СПГ Владивосток)
  • «Gazprom SPG Sankt—Peterburg» (Газпром СПГ Санкт-Петербург)
  • «Gazprom telekom» (Газпром телеком)
  • «Gazprom transgas Volgograd» (Газпром трансгаз Волгоград)
  • «Gazprom transgas Ekaterinburg» (Газпром трансгаз Екатеринбург)
  • «Gazprom transgas Kazan» (Газпром трансгаз Казань)
  • «Gazprom transgas Krasnodar» (Газпром трансгаз Краснодар)
  • «Gazprom transgas Mahachkal» (Газпром трансгаз Махачкала)
  • «Gazprom transgas Moscow» (Газпром трансгаз Москва)
  • «Gazprom transgas Nizhny Novgorod» (Газпром трансгаз Нижний Новгород)
  • «Gazprom transgas Samara» (Газпром трансгаз Самара)
  • «Gazprom transgas Sankt — Peterburg» (Газпром трансгаз Санкт-Петербург)
  • «Gazprom transgas Saratov» (Газпром трансгаз Саратов)
  • «Gazprom transgas Stavrapol» (Газпром трансгаз Ставрополь)
  • «Gazprom transgas Surgut» (Газпром трансгаз Сургут)
  • «Gazprom transgas Tomsk» (Газпром трансгаз Томск)
  • «Gazprom transgas Ufa» (Газпром трансгаз Уфа)
  • «Gazprom transgas Uhta» (Газпром трансгаз Ухта)
  • «Gazprom transgas Chaikovsky» (Газпром трансгаз Чайковский)
  • «Gazprom transgas Jugorsk» (Газпром трансгаз Югорск)
  • «Gazprom centrremont» (Газпром центрремонт)
  • «Gazprom expo» (Газпром экспо)
  • «Gazprom export» (Газпром экспорт)
  • «Gazprom energo» (Газпром энерго)
  • «Gazprom energoholding» (Газпром энергохолдинг)
  • «Gazpromtrans» (Газпромтранс)
  • «Gazflot» (Газфлот)
  • «Georesource» (Георесурс)
  • «Kovyktaneftgaz» (Ковыктанефтегаз)
  • «NII gaseconomics» (НИИгазэкономика)
  • «Podzemgazprom» (Подземгазпром)
  • «Surgustroygaz» (Сургутстройгаз)
  • «Temryukmortrans» (Темрюкмортранс)
  • «TyumenNIIgiprogaz» (ТюменНИИгипрогаз)
  • «Yamalgazinvest» (Ямалгазинвест)
  • «Chechen Gazprom» (Чеченгазпром)
  • «Chechengaz» (Чеченгаз)
  • «VNIPIgazdobicha» (ВНИПИгаздобыча)
  • «Vostokgazprom» (Востокгазпром)
  • «Gazmash» (Газмаш)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Arhangelsk» (Газпром газораспределение Архангельск)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Astrahan» (Газпром газораспределение Астрахань)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Bryansk» (Газпром газораспределение Брянск)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Velikiy Novgorod» (Газпром газораспределение Великий Новгород)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Velikiy Ustyug» (Газпром газораспределение Великий Устюг)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Volgograd» (Газпром газораспределение Волгоград)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Vologda» (Газпром газораспределение Вологда)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Vladivlostok» (Газпром газораспределение Владивосток)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Vladikavkaz» (Газпром газораспределение Владикавказ)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Vladimir» (Газпром газораспределение Владимир)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Vladikavkaz» (Газпром газораспределение Владикавказ)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Voronezh» (Газпром газораспределение Воронеж)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Grozniy» (Газпром газораспределение Грозный)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Dagestan» (Газпром газораспределение Дагестан)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Ekaterinburg» (Газпром газораспределение Екатеринбург)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Irkutsk» (Газпром газораспределение Иркутск)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Kaluta» (Газпром газораспределение Калуга)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Kalingrad» (Газпром газораспределение Калининград)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Kazan» (Газпром газораспределение Казань)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Kareliya» (Газпром газораспределение Карелия)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Kirov» (Газпром газораспределение Киров)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Krasnodar» (Газпром газораспределение Краснодар)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Krasnoyarsk» (Газпром газораспределение Красноярск)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Kurgan» (Газпром газораспределение Курган)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Kursk» (Газпром газораспределение Курск)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Leningradskaya oblast» (Газпром газораспределение Ленинградская область)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Lipeck» (Газпром газораспределение Липецк)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Maikop » (Газпром газораспределение Майкоп)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Moscow» (Газпром газораспределение Москва)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Moscowskaya oblast» (Газпром газораспределение Московская область)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Murmansk» (Газпром газораспределение Мурманск)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Nizhniy Novgorod» (Газпром газораспределение Нижний Новгород)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Perm» (Газпром газораспределение Пермь)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Pskov» (Газпром газораспределение Псков)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Rostov — na — Donu» (Газпром газораспределение Ростов-на-Дону)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Samara» (Газпром газораспределение Самара)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Sankt — Petersburg» (Газпром газораспределение Санкт-Петербург)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Saransk» (Газпром газораспределение Саранск)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Saratov» (Газпром газораспределение Саратов)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Sever» (Газпром газораспределение Север)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Smolensk» (Газпром газораспределение Смоленск)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Stavropl» (Газпром газораспределение Ставрополь)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Siktibkap» (Газпром газораспределение Сыктывкар)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Tambov» (Газпром газораспределение Тамбов)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Tver» (Газпром газораспределение Тверь)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Tomsk» (Газпром газораспределение Томск)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Tula» (Газпром газораспределение Тула)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Habrovsk» (Газпром газораспределение Хабаровск)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Cheboksari» (Газпром газораспределение Чебоксары)
  • «Gazprom gazoraspredelenye Cheljabinsk» (Газпром газораспределение Челябинск)
  • Gazprom kosmičeskie sistemy (Газпром космические системы), 79,80 %
  • «Gazprom neft» (Газпром нефть)
  • «Gazprom promgaz» (Газпром промгаз)
  • «Gazprom torgsevice» (Газпром торгсервис)
  • «Gazprom URGM Development» (Газпром ЮРГМ Девелопмент)
  • «Gazprom URGM Treidment» (Газпром ЮРГМ Трейдинг)
  • «Gazprom vet» (Газпромвьет)
  • «Gazpromrubinvest» (Газпромтрубинвест)
  • «Gaztorgpromstroy» (Газторгпромстрой)
  • «Giprogazcentr» (Гипрогазцентр)
  • «Gipospecgaz» (Гипроспецгаз)
  • «Dalytransgaz» (Дальтрансгаз)
  • «Druzhba» (Дружба)
  • «Zapasivgazprom» (запсибгазпром)
  • «Krasnojarsk Gazprom» (Красноярскгазпром)
  • «Lazurnaja» (Лазурная)
  • «SevKavNIPIgaz» (СевКавНИПИгаз)
  • «Specgazavtotrans» (Спецгазавтотранс)
  • «Centrgaz» (Центргаз)
  • «Gazprom avtomatizacija» (Газпром автоматизация)
  • «Gazprombank» (Газпромбанк)
  • «Horizont — Holding» (Горизонт-Холдинг)
  • «IK «VEGA» (ИК «ВЕГА»)
  • «Mospromagrotorgdom» (Моспромагроторгдом)
  • «ORFIN» (ОРФИН)
  • «Prometey — Sochi» (Прометей-Сочи)
  • «Regionreestr» (Регионреестр)
  • «Severneftgazprom» (Севернефтегазпром)
  • «SR — DRAG» (СР-ДРАГа)
  • «Rus — Gaz» (Русь-Газ)
  • «Himsorbent» (Химсорбент)
  • «Company of energetics Horoshewsk» (Хорошевская энергетическая компания)
  • «CentrKaspheftgaz» (ЦентрКаспнефтегаз)

Apvienotā Karaliste

  • Gazprom (UK) Limited (100%)
  • Interconnector (UK) Limited (10%)

Armēnija

  • Gazprom Armenia (100%)[44]

Austrija

  • South Stream Austria GmbH (50%)

Baltkrievija

  • Belgazprombank (Белгазпромбанк) (49%)
  • Brestgazoaparat (51%)
  • Gazprom transgaz Belarus' (100%)
  • Gazprom transgaz Zapad (100%)

Bulgārija

  • Topenergy (100%)
  • South Stream Bulgaria AD (50%)

Čehija

  • Vemex, s.r.o. (16,53%)[45]
  • Vemex Energie a.s.[46]
  • Gazprom Marketing & Trading Limited, o.s.

Dienvidosetija[P 1]

  • Gazprom South—Osetie (75%)

Grieķija

  • South Stream Greece S.A. (50%)

Igaunija

Kazahstāna

  • KazRosGaz (50%)

Latvija

Lietuva

  • Kauno termofikacijos elektrinė (99,5%)
  • Stella Vitae (30%)

Moldova

  • Moldavgaz (50%)

Nīderlande

  • Gazprom Finance B.V. (100%)
  • Gazprom EP International B.V. (100%)
  • Gazprom Libyen Verwaltungs GmbH (10 %)
  • Gazprom Sakhalin Holdings B.V. (100%)
  • Gazprom Gerosgaz Holdings B.V. (100%)
  • Stream Pipeline Company B.V. (50%)

Polija

  • EuRoPol Gaz (48%)

Serbija

  • NIS (56,15 %; pastarpināti caur Gazprom neft)

Somija

Turcija

  • Turusgaz (45%)

Ukraina

  • Gazprom sbit Ukraina (100%)
  • YuzhNIIgiprogaz (40%)

Ungārija

  • South Stream Hungary Zrt (50%)

Vācija

  • GAZPROM Germania (100%)

Zviedrija

  • Nord Stream AG (51%)
  • South Stream AG (50%)
  • South Stream Serbia AG (51%)
  • Shtokman Development AG (75%)
  • RosUkrEnergo AG (50%)

Gazprom attiecības ar kaimiņvalstīm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gada februārī Gazprom pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai par rēķinu neapmaksāšanu.[47] Gāzes piegādes ierobežojums turpinājās diennakti. Tajā mirklī Ukrainas parāds par dabasgāzi sasniedza 138 miljardus rubļu. Kā atbildi uz gāzes piegādes ierobežojumu Ukrainas valdība paziņoja, ka noslēgs tranzīta gāzesvadus, pa kuriem plūst Krievijas gāze uz Rietumeiropu, bet 1994. gada martā Krievija atjaunoja gāzes piegādi Ukrainai. Tajā laikā Ukrainas parāds par gāzi jau pārsniedza 1 triljonu rubļu. 10. martā Ukrainas un Krievijas sarunās tika nolemts turpināt gāzes piegādi Ukrainai pret Ukrainas valdības iesniegtu parāda atmaksas grafiku. Kaut arī grafiks netika iesniegts, politisku iemeslu dēļ, Ukrainai netika atvienota gāzes padeve. 1994. gada martā dēļ 220 miljonu dolāru lielā parāda Gazprom uz pusi samazināja gāzes piegādes apjomu Moldovai, bet 11. novembrī pilnībā pārtrauca gāzes piegādi. Vienojoties par Moldovas gāzes cauruļvadu pārdošanu Krievijai, gāzes padeve Moldovai tika atjaunota.[48] 2000. gada 25. februārī Moldovai atkal tika pārtraukta gāzes piegāde, jo Moldova no 15 miljoniem dolāru bija samaksājusi tikai trešdaļu, bet 26. februāri gāzes padeve tika atjaunota, jo Moldovas valdība solīja apmaksāt parādu.[49]

  • 2005. gada martā tika paziņots par gāzes tarifa paaugstināšanu, bet tā paša gada 4. aprīlī Vladimirs Putins paziņoja par gāzes tarifa nemainīšanu.
  • 2005. gada jūlijā tika paziņots par gāzes cenu pakāpenisku palielināšanu Baltijas reģiona valstīm.
  • 2005. gada septembrī tika paziņots par dabasgāzes cenu paaugstināšanu Gruzija 2006. gada sezonai no 62,5 uz 110 dolāriem, bet jau uz 2007. gadu Gazprom piedāvāja Gruzijai gāzi par 235 dolāriem.
  • 2005. gada novembrī tika paziņots par dabasgāzes cenu pacelšanu Armēnijai līdz 110 dolāriem, bet Armēnijas valdība paziņoja, ka nespēs iegādāties dabasgāzi par šādu cenu, savukārt Krievija piedāvāja bezprocentu kredītu samaksai par dabasgāzes piegādi.
  • 2005. gada novembrī tika paziņots par gāzes cenu palielināšanu Moldovai 2006. gadam uz 160 dolāriem par 1000 kubikmetriem dabasgāzes.
  • 2005. gada decembrī Gazprom un Azerbaidžāna vienojās par nelielām gāzes cenu izmaiņām 2006. gadam — par tirgus cenu — 110 dolāriem par 1000 kubikmetriem.

Atbalsts sportam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvainojumi konkurences likuma pārkāpšanā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada septembrī Eiropas Komisija veica kratīšanu vairākos Gazprom meitas uzņēmumu birojos, kas darbojas Eiropas enerģētikas tirgū, uz aizdomu pamata par vairāku Eiropas konkurences likumu pārkāpšanu.[51] Pēc gada, 2012. gada septembrī, Gazprom kļuva par atbildētāju Eiropas Komisijas pretmonopola izmeklēšanā uz aizdomu pamata par konkurences ierobežošanu tirgos Centrāleiropā un Austrumeiropā.[52][53]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Starptautiski neatzīta valsts

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Список крупнейших компаний по рыночной стоимости (капитализации) на 1 сентября 2009 года // Эксперт. — № 38 (675). — 5-11 oktobris 2009.
  2. $13 billion Sibneft deal fulfills Gazprom quest The New York Times.
  3. Путин предложил объединить «Газпром» и «Нафтогаз Украины». Archived 2014. gada 6. oktobrī, at the Wayback Machine. Ведомости.
  4. The World’s Biggest Public Companies. Forbes.
  5. «Газпром» оказался по итогам 2011 года самой прибыльной компанией в мировой экономике. Независимая газета.
  6. "Газпром" не хочет расставаться с монополией на экспорт трубопроводного газа. "Прайм".
  7. Путин подписал закон, лишающий "Газпром" монополии на экспорт сжиженного газа. NEWSru.com.
  8. «Указ Президента Российской Федерации от 5 ноября 1992 г. N 1333 О преобразовании Государственного газового концерна «Газпром» в Российское акционерное общество «Газпром»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. janvārī. Skatīts: 2009. gada 2. jūlijā.
  9. Постановление Правительства РФ от 25.02.1993 № 138 Об учреждении Российского акционерного общества «Газпром»[novecojusi saite]
  10. «Зарегистрированные товарные знаки ОАО Газпром.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. janvārī. Skatīts: 2009. gada 8. janvārī.
  11. Открытое акционерное общество «Газпром» (ОАО «Газпром») | РИА Новости
  12. Открытое акционерное общество «Газпром» (ОАО «Газпром») | РИА Новости
  13. Обзор деловой прессы[novecojusi saite] //DP.ru, 9 февраля 2007]
  14. Роман Кириллов. Авторитеты из России // РБК Daily Barron’s, 16 сентября 2007 года
  15. «Балтийский СПГ» отправили на доработку // Деловой Петербург ISSN 1606-1829 (Online)[novecojusi saite], 20 сентября 2007 года
  16. Gazprom Passes GE, China Mobile, Becomes World No. 3 — Bloomberg
  17. Елена Мазнева. Остались при своих Ведомости № 106 (2128) Archived 2008. gada 10. jūnijā, at the Wayback Machine., 10 июня 2008
  18. Стоимость «Газпрома» упала ниже $100 миллиардов впервые после кризиса | KM.RU
  19. «Газпром» установил контроль над ООО «СеверЭнергия» Archived 2015. gada 2. aprīlī, at the Wayback Machine. / Новости / Обзоры M&A / Слияния и Поглощения в России. ReDeal Group
  20. Введена в эксплуатацию вторая нитка «Северного потока», на очереди третья и четвёртая
  21. Ирина Кезик. «Газпром» запустил Бованенковское месторождение vedomosti.ru. Skatīts 2014. gada 23. oktobrī.
  22. Заседание Комиссии по вопросам стратегии развития ТЭК и экологической безопасности kremlin.ru.
  23. Вместо сланцевого газа Газпром решил добывать сланцевую нефть. // top.rbc.ru.
  24. Подписан газовый контракт с Китаем. Газета.ру
  25. Рейтинг крупнейших компаний России по объёму реализации продукции
  26. «Spooked by shale», The Economist, Jun 29th 2013
  27. Совет директоров ОАО «Газпром». // gazprom.ru.
  28. Правление ОАО «Газпром» Archived 2006. gada 4. janvārī, at the Wayback Machine..
  29. http://www.gazprom.ru/f/posts/05/298369/gazprom-reference-figures-2007-2011-rus.pdf
  30. http://www.gazprom.ru/f/posts/30/035480/annual-report-2011-rus.pdf
  31. Екатерина Цылина. Европейская корректировка «Газпрома» // РБК Daily,
  32. http://www.gazprom.ru/f/posts/05/298369/gazprom-reference-figures-2007-2011-rus.pdf
  33. Добыча газа и нефти в «Газпроме». Archived 2011. gada 24. augustā, at WebCite // gazprom.ru.
  34. Трубопроводный транспорт России
  35. Елена Мазнева. Миллиарды из воздуха. // Ведомости, 21.06.2011, № 111 (2877)
  36. От редакции: Жесткость не в цене. // Ведомости, 21.06.2011, № 111
  37. «Газпром» представляет консолидированные результаты своей деятельности по Международным стандартам финансовой отчетности (МСФО) за 2010 год. // gazprom.ru. Проверено 29 апреля 2011.
  38. «По состоянию на 31 декабря 2008 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 23. jūlijā.
  39. «Годовой отчет ОАО «Газпром» за 2006 год». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 8. aprīlī.
  40. О тчетность «Газпрома» по МСФО за 2012 год. // gazprom.ru.
  41. Отчетность «Газпрома» по МСФО за 2011 год gazprom.ru.
  42. Ежеквартальный отчет за I квартал 2012 года
  43. Companies with Gazprom's participation and other affiliated entities
  44. «Газпром» стал газовым монополистом в Армении
  45. Официальный сайт чешской судебной системы
  46. ««O nas», Vemex Energie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. martā. Skatīts: 2014. gada 31. martā.
  47. Ъ-Власть — Газовая промышленность
  48. Газовые конфликты России за последние 15 лет. | Лента новостей «РИА Новости»
  49. Kremlin uses gas as a weapon (angliski). Los Angeles Times (9 января 2009).
  50. "Schalke 04 extends partnership with Gazprom - Sports Sponsorship news - Soccer". SportsPro Media. Retrieved 21 January 2013.
  51. Михаил Крутихин. Европа против «Газпрома». // forbes.ru.
  52. «Газпром» усмотрел в расследовании Еврокомиссии попытку сбить цены на газ. // forbes.ru.
  53. Еврокомиссия начала антимонопольное расследование против «Газпрома». // gazeta.ru.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]