Obsesīvi kompulsīvie traucējumi
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Obsesīvi kompulsīvie traucējumi ir trauksmes traucējumi ar uzmācīgām domām, kas rada neērtumu, bažas, bailes un uztraukumu. Tajos indivīds veic atkārtotus uzvedības moduļus (apmātību un piespiedu uzvedību), lai mazinātu šo trauksmi. Obsesīvi kompulsīvo traucējumu simptomi izpaužas kā atkārtota un rūpīga roku mazgāšana, apkārtējās vides tīrīšana un kārtošana, vēlēšanās piešķirt katrai lietai savu vietu un panākt simetriju to izkārtošanā, atkārtota dažādu priekšmetu (piemēram, aizslēgtu durvju) pārbaudīšana, apsēstība ar seksuālām, vardarbīgām vai reliģiskām domām, izvairīšanās no atsevišķiem skaitļiem vai kādas darbības noteiktu reižu izpildīšana pirms aiziešanas gulēt. Slimnieks bieži izveido īpašus rituālus, bez kuru izpildīšanas viņš nespēj ķerties pie citiem sadzīves vai profesionāliem uzdevumiem un kuru pārtraukšanas gadījumā tie jāatsāk no jauna. Piemēram, vairākkārt ieslēgt un izslēgt gaismu, ienākot telpā un izejot no tās, nogaidīt, kamēr pa šoseju pabrauc noteiktas krāsas noteikts mašīnu skaits, pirms šķērsot ielu u.c.
Šie simptomi var izsaukt atsvešināšanos un bieži ir arī laiku nevajadzīgi patērējoši, tā darbību veicējam vairo emocionālu stresu un bēdas. Rīcībai, ko veic indivīds ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem, no malas ir paranoiska un dažkārt arī psihotiska tendence. Dažreiz pat apzinoties to, ka viņa rīcība ir iracionāla, viņš nespēj atturēties no šīs rīcības veikšanas. Bet ne katrs apzinās savu stāvokli, it īpaši pārspīlētas higiēnas un kārtības apsēstības gadījumos. Nereti cilvēks cenšas pakļaut savas ģimenes locekļus aizvien jaunu mājas noteikumu ievērošanai.[1] Šīm augstāk minētajām izpausmēm bieži pievienojas depresija un sociālā fobija[2]
Obsesīvi kompulsīvie traucējumi ir ceturtā visbiežāk sastopamā garīgā slimība un to diagnosticē gandrīz tikpat bieži kā astmu un cukura diabētu.[3] ASV vidēji 1 no 50 cilvēkiem ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi.[4]
Jela—Brauna obsesīvi kompulsīvo traucējumu skala (angļu: Yale-Brown obsessive-compulsive scale, Y-BOCS) ir desmit punktu tests, kas tika izstrādāts, lai objektīvi novērtētu cilvēka stāvokli.[5] Katram no desmit testa punktiem klīniskās anamnēzes laikā piešķir no 0 līdz 5 ballēm un pēc tam aprēķina kopējo rezultātu. Rezultāts nosaka vidējo simptomu smagumu pēdējā nedēļā pirms testa. Veicot testu katru nedēļu izveido simptomu svārstību līkni. Cilvēks arī pats var veikt doto testu.[6]
Obsesīvi kompulsīvie traucējumi bērniem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī slimība ir novērojama arī bērniem, biežāk zēniem nekā meitenēm. Tā skar, piemēram, 2—3% no amerikāņiem, gandrīz puse no kuriem ir jaunāki par 15 gadiem. Simptomi var parādīties jau pirms trīs gadu vecuma.
Izskatās, ka slimībai ir kāda ģenētiska uzņēmība. Bērnam, kura ģimenē jau kāds ir slims, traucējumu attīstīšanās risks ir lielāks (9%), salīdzinot ar citiem (2%). Ģimene skaitās īpaši uzņēmīga, ja simptomi sākas bērnībā.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ International OCD Foundation. http://www.ocfoundation.org/EO_FamilyGuidelines.aspx
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. februārī. Skatīts: 2014. gada 27. aprīlī.
- ↑ Eric Hollander, Dan J. Stein. «Diagnosis and assessment». Obsessive–compulsive Disorders. nforma Health Care, 1997. 1. lpp. ISBN 0203215214. (angliski)
- ↑ Gary Null. «Obsessive–compulsive disorder». Get Healthy Now. Seven Stories Press, 2006. 269. lpp. ISBN 1583220429. (angliski)
- ↑ Arch Gen Psychiatry. 1989. The Yale-Brown Obsessive Compulsive Scale. I. Development, use, and reliability. Goodman WK, Price LH, Rasmussen SA, Mazure C, Fleischmann RL, Hill CL, Heninger GR, Charney DS. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/2684084
- ↑ J Anxiety Disord. 2010. Consistency between self-report and clinician-administered versions of the Yale-Brown Obsessive-Compulsive Scale. Federici A, Summerfeldt LJ, Harrington JL, McCabe RE, Purdon CL, Rowa K, Antony MM. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/20561767?dopt=Abstract
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. februārī. Skatīts: 2014. gada 27. aprīlī.
Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|