Odžu apakšdzimta
| Odžu apakšdzimta Viperinae (Oppel, 1811) | |
|---|---|
 Degunragodze (Vipera ammodytes) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
| Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
| Infrakārta | Augstākās čūskas (Caenophidia) |
| Dzimta | Odžu dzimta (Viperidae) |
| Apakšdzimta | Odžu apakšdzimta (Viperinae) |
 Odžu apakšdzimta Vikikrātuvē | |
Odžu apakšdzimta (Viperinae) ir viena no trijām odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimtām, kurā apvienotas 98 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 13 ģintīs.[1] Tās sastopamas Eiropā, Āzijā un Āfrikā, bet ne Madagaskarā.[2] Odžu apakšdzimtas sugas nav sastopamas Amerikā — šajos abos kontinentos dzīvo tikai klaburčūsku apakšdzimtas sugas, kas ir vēl viena odžu dzimtas apakšdzimta. Latvijā sastopama viena odžu apakšdzimtas suga - parastā odze (Vipera berus).[3] Lielākā sugu dažādība mīt tropos un subtropos, tomēr vienas sugas — parastās odzes — izplatības areāls sasniedz Ziemeļu polāro loku.[4]
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Odzī apakšdzimtas sugas kā visas odzes ir masīvas čūskas, kurām ir proporcionāli īsas astes un trīsstūrveida galvas. Tās var būt dažāda lieluma. Mazākā apakšdzimtā ir Namakua pundurodze (Bitis schneideri), kuras ķermeņa garums ir apmēram 20 cm,[5] bet lielākā apakšdzimtā ir gabūnu odze (Bitis gabonica), kuras ķermeņa garums var sasniegt 2,2 m vai vairāk.[6] Lielākā daļa sugu dzīvo uz zemes, bet dažas sugas tikai kokos, piemēram, krūmu odzes (Atheris).[7]
Atšķirībā no klaburčūskām odžu apakšdzimtas sugām nav termiskā maņu orgāna, kuram raksturīga bedrīšveida ārējā atvere (atrodas starp nāsīm un acīm). Toties vairākām ģintīm ir īpaša virsnāss kamera ar sensoro funkciju. Kamera atrodas starp nāss un virsnāss zvīņām, tā ir savienota ar trīszaru nerva zaru — acs nervu (Nervus ophthalmicus), bet nervu gali kamerā atgādina termiskā maņu orgāna nervu galus. Kamera ar ārpasauli savienota ar nāsīm. Šāda kamera ir tuksnešu odzēm (Daboia), viltus ragainajām odzēm (Pseudocerastes), nakts odzēm (Causus) un Āfrikas odzēm (Bitis), pēdējām no tām virsnāss orgāns ir īpaši labi attīstīts. Šo ģinšu odzes spēj uztvert arī siltumu.[7][8]
Inde
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Odžu apakšdzimtas sugu inde pamatā sastāv no enzīmiem un olbaltumvielām, kas veido hemotoksīnus (izraisa iekšējo asiņošanu, pārvērš asinis želejveida masā vai tieši pretēji asinis nespēj sarecēt), kardiotoksīnus (depolarizē sirds miocītu membrānas, traucē kontrakcijas funkciju, strauji krīt spiediens) un citotoksīnus (strauji deģenerē šūnas un izraisa nekrozi koduma tuvumā gan ādai, gan muskuļiem, attīstoties var skart visu ķermeni, izraisot gangrēnu).[8] Arī, ja čūskas kodiens nav nāvējošs, pareizi neārstēts tas var atstāt nopietnas, ilgstošas vai pat hroniskas veselības problēmas.[8]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Odzes pamatā ir aktīvas nakts laikā un medī tumsas aizsegā. Tās barojas ar dažādiem nelieliem mugurkaulniekiem.[9] Odžu dzimtas sugas ir pasīvas mednieces un medībās paļaujas uz spēju maskēties, jo ķermeņa krāsa ir pieskaņota apkārtējai videi un sarežģītais zīmējums traucē saskatīt čūskas ķermeņa kontūru. Dažas odzes (viltus ragainās odzes) dēj olas, tomēr vairums odžu ir oldzīvdzemdētājas.[7]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Odžu apakšdzimta (Viperinae)[1][10]
- Āfrikas odzes (Bitis)
- Lapdeguna odzes (Eristicophis)
- Kalnu odzes (Montivipera)
- Kenijas kalnu odzes (Montatheris)
- Krūmu odzes (Atheris)
- Milzu odzes (Macrovipera)
- Nakts odzes (Causus)
- Odzes (Vipera)
- Paklājodzes (Echis)
- Purva odzes (Proatheris)
- Ragainās odzes (Cerastes)
- Tuksnešu odzes (Daboia)
- Viltus ragainās odzes (Pseudocerastes)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pārējās odžu dzimtas apakšdzimtas:
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Reptile Database:Viperinae
- ↑ Stidworthy J. 1974. Snakes of the World. New York: Grosset & Dunlap Inc. 160 pp. ISBN 0-448-11856-4.
- ↑ Latvijas daba: Odžu dzimta
- ↑ Britannica: European viper
- ↑ «Bitis schneideri (Namaqua dwarf adder)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 21. februārī.
- ↑ ADW: Bitis gabonica
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Mallow D, Ludwig D, Nilson G. 2003. True Vipers: Natural History and Toxinology of Old World Vipers. Malabar, Florida: Krieger Publishing Company, Malabar. 359 pp. ISBN 0-89464-877-2.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 «The Snake Guide:True Vipers / Viperinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. martā. Skatīts: 2015. gada 21. februārī.
- ↑ Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes Arhivēts 2015. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Natures Window: Viperidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2015. gada 16. februārī.