Ojārs Rubenis
| ||||||||||||||||
.jpg)
Ojārs Rubenis (dzimis 1955. gada 1. aprīlī Smiltenē)[1] ir latviešu žurnālists, sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors.
1978. gadā Rubenis absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti.[1] Pēc tam sācis karjeru Latvijas Televīzijā, Atmodas laikā veidojis raidījumu "Labvakar!".[1] Vēlāk publicētajā VDK kartotēkā uzrādīts kā 1988. gadā savervēts aģents ar pseidonīmu Valts.[2] Pats Rubenis filmā "Lustrum" un citur teicis, ka savu "savervētāju" saticis tikai vienreiz pirms ārzemju brauciena un nekādas sekas viņu sarunai nav bijušas.[3][4]
Latvijas Televīziju pametis 1993. gadā, kad kļuva par AS "Software House Rīga" (SWH Rīga) preses sekretāru, tur nostrādāja līdz 1995. gadam.[1]
1995. gadā Rubenis kļuva par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli un priekšsēdētāju (līdz 2003. gadam).[1]
Laikā no 2003. līdz 2005. gadam bijis Latvijas Televīzijas apvienības "Labvakar!" radošais direktors.[1]
2006. gadā kļuvis par Latvijas Nacionālā teātra direktoru.[1] Vadīja to 11 gadus un šajā laikā teātris ir piedzīvojis uzplaukumu: tika sakārtota tā ēka, teātris ir radījis daudzas Latvijas kultūrtelpā paliekošas vērtības. Bet 2017. gadā decembrī Rubenis nolēmis neturpināt darbu kā valdes loceklis un turpmāk, līdz teātra simtgadei, strādāt pie iesāktajiem darbiem kā teātra izpilddirektors.[5]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā Rubenis saņēmis ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1]
Digitālās TV lieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2003. gada 1. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierosināja krimināllietu par Digitālās TV ieviešanu, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu. Lieta bija saistīta ar DLRTC un KML meitasuzņēmuma Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Aparatūras izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu, kas jāizmaksā valstij.
Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 20 personām, t.sk. O.Rubenim kā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarniekam.[6]
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā šo lietu sāka skatīt 2008. gada 28. augustā.
2015. gada 15. maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. 18 000 eiro sods tika piemērots arī bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim.[7]
2018. gada 20. jūnijā Rīgas apgabaltiesa attaisnoja iepriekš notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 33. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ «“Čekas maisos” ir atrodami visu trīs slavenā Atmodas laika TV raidījuma “Labvakar” vadītāju vārdi». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-08.
- ↑ «Rubenis: «Visi zināja, ka VDK virsnieks brauc līdzi baletam...»». Skatuve (latviešu). 2018-01-12. Skatīts: 2023-05-08.
- ↑ «Melns nav melns, balts nav balts • IR.lv». ir.lv. Skatīts: 2023-05-08.
- ↑ «Ojārs Rubenis vairs nevadīs Nacionālo teātri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-04.
- ↑ «Digitālās TV lieta». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-04.
- ↑ «Rubenis: Vairāk nekā desmit gadus ilgais tiesas process ir bargākais sods kāds var būt». www.diena.lv. Skatīts: 2019-01-04.
- ↑ LETA. «Tiesas spriedums 'digitālgeitā: attaisno Rubeni un samazina sodus citiem apsūdzētajiem». delfi.lv (latviešu), 2018-06-20. Skatīts: 2019-01-04.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |