Oktaedrs

Vikipēdijas lapa
Oktaedrs
Oktaedrs

Oktaedrs (grieķu: οκτάεδρον, no οκτώ — 'astoņi' un έδρα — 'vietas') jeb astoņskaldnis ir regulārs daudzskaldnis ar astoņām skaldnēm, visas regulāra oktaedra skaldnes ir regulāri trijstūri. Oktaedram ir 12 šķautnes un 6 virsotnes. Katrā oktaedra virsotnē kopā saiet četras skaldnes un četras šķautnes.
Oktaedrs ir viens no pieciem Platona daudzskaldņiem. Oktaedra duālais daudzskaldnis ir kubs.

Formulas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja a ir oktaedra šķautnes garums, tad:

  • (pilnas virsmas laukums)
  • (oktaedra tilpums)
Oktaedra izklājums
  • (oktaedram apvilktas lodes rādiuss)
  • (oktaedrā ievilktas lodes rādiuss)

Virsotņu koordinātas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktaedru telpā var novietot tā, ka tā centrs sakrīt ar koordinātu sākumpunktu un visas virsotnes atrodas uz koordinātu asīm. Ja šādi novietota oktaedra šķautnes garums ir , tad tā virsotņu koordinātas var pierakstīt šādi:

(±1; 0; 0);
(0; ±1; 0);
(0; 0; ±1).

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktaedrs sadzīvē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No daudziem astoņskaldņiem veidots puzuru rotājums

Dažos svētkos, piemēram, Ziemassvētkos, tiek gatavoti puzuri. Tos gatavo no salmiem un tiem ir oktaedra forma (pareizāk sakot, tie ir oktaedra karkass). Viena vienkārša puzura izgatavošanai nepieciešami 12 vienāda garuma salmi, kas atbilst oktaedra šķautņu skaitam.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]