Puzuris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
No salmiem gatavots puzuris

Puzuris, lukturis, krīģis jeb spurgulis ir tradicionāls iekaramais telpu rotājums, kas gatavots uz diega saverot niedru, salmu vai smilgu posmiņus un papildinot tos ar ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām un lupatu vai papīra gabaliņiem. Puzuris izplatīts ne vien Latvijā, bet arī daudzviet citur Ziemeļeiropā.[1]

Puzurus parasti kāra griestos lina vai vilnas diegā. Tie kārti arī virs bērna šūpuļa aizsardzībai pret ļaunajiem gariem vai vedībās virs līgavas un līgavaiņa galda. Bija ticējums, ja puzurs pārstāj griezties, mājās kāds drīz saslimšot vai pat miršot, kas daļēji skaidrojams ar optimālu gaisa apriti telpā.[1]

Mūsdienās puzurus galvenokārt pazīst kā Ziemassvētku rotājumus, tomēr senāk tos gatavoja no pavasara līdz rudenim un izmantoja arī daudzos citos svētkos. No svaigiem salmiem gatavotus puzurus izmantoja kā pavasara vedību rotājumus, Lieldienās puzurus papildināja ar krāsainām olu čaumalām, bet Mārtiņos — ar gaiļa spalvām. Tie bija arī Meteņu rotājums, bet vēl, iespējams, puzurus gatavoja apjumībās un Veļu laikā. Pēc svētkiem tos parasti sadedzināja un nākamajiem svētkiem gatavoja no jauna.[2] Pēc cita ticējuma, visus vecos puzurus sadedzināja tieši Lieldienās vai Jāņos.[1]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 "Aizmirstais salmu kroņlukturis". Druva. 2008. gada 20. decembris. Atjaunināts: 2020. gada 16. maijā.
  2. Indra Petraševica, Nikolajs Petraševics. Ilze Antēna (redaktors) . Puzuri. Rīga : Apgāds "Jāņa sēta", 1993. 9. lpp. ISBN 9984-508-05-6.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]