Olga Rajecka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Olga Rajecka
Olga Rajecka.JPG
Galvenā informācija
Dzimusi 1962. gada 7. janvārī (55 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Pluņģe, Lietuvas PSR, PSRS (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Darbojusies arī Lāčplēsis, Vitamīns, Eolika, Turaidas Roze, Jumis, Dāmu pops, Bāze 7

Olga Rajecka (dzimusi 1962. gada 7. janvārī) ir latviešu dziedātāja un vokālā pedagoģe, pazīstama galvenokārt, pateicoties dalībai grupās "Eolika" un "Turaidas roze", kā arī veiksmīgai solodarbībai.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960.—1970. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olga Rajecka dzimusi Pluņģē, Lietuvā, un līdz divu gadu vecumam dzīvojusi Klaipēdā. Tad kopā ar māti Vidu pārcēlusies uz Lielvārdi, kolhozu "Lāčplēsis". Olga mācījusies Kaibalas pamatskolā. Beigusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1980), iegūstot kultūras pasākumu vadītājas diplomu. Dziedāt sākusi agrā bērnībā, skolas gados aktīvi darbojās koros un dziedāšanas pulciņos.

1976. gadā 15 gadu vecumā Olga sāk dziedāt grupā "Lāčplēsis", 1978. gadā pāriet uz grupu "Vitamīns". Šajās grupās darbojas vairāki jaunieši, kas vēlāk kļūst par pazīstamiem latviešu popmūzikas māksliniekiem - "Lāčplēsī" Alekss, Nauris Puntulis, Valts Pūce, bet "Vitamīnā" — Aigars Krēsla, Aigars Grāvers un Raimonds Macats.

1980. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Olgas vokālās pedagoģes Maigas Grietēnas ieteikuma Boriss Rezņiks apmeklē "Vitamīna" koncertu, seko piedāvājums Olgai kļūt par "Eolikas" dalībnieci. Tā no 1980. līdz 1986. gadam viņa dzied grupā "Eolika", tās vokālā kvarteta — Olga, Ilona, Viktors, Dainis — leģendārajā sastāvā. 1985. gadā iznāk Eolikas pirmais albums, grupa apceļo bijušo PSRS un vairākas sociālistiskās valstis, gūstot lielus panākumus.

1986. gadā Rajecka pāriet dziedāt uz Imanta Kalniņa grupu "Turaidas Roze", kur duetā ar Uģi Rozi iekaro arī publikas nopietnākās daļas simpātijas. 1987. gadā viņa piedalās Vissavienības jauno dziedātāju konkursā "Jūrmala '87", iegūdama 2. vietu un skatītāju simpātiju balvu.

Pēc "Turaidas Rozes" izjukšanas no 1988. līdz 1989. gadam Olga darbu turpina grupā "Jumis", bet 1990. gadā iesaistās projektā "Dāmu pops", kurš savu renesansi pēc spožās debijas piedzīvo 2000. gadā. Bijusi precējusies ar basketbolistu Igoru Miglinieku, viņiem ir meita Marija, dzimusi 1992. gadā. 1990. gadā iznāk Olgas pirmais soloalbums ar Imanta Kalniņa dziesmām Arņa Medņa aranžējumos.

1990. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadu pirmā puse Olgai paiet, piedaloties ļoti daudzos festivālos ārpus Latvijas — no Sopotas līdz Vidusāzijas balsīm, ieskaitot daudzus Eiropas festivālus, konkursus un šovus, piemēram, Austrijā, Rumānijā, Turcijā un citur. No 1990. līdz 1993. gadam O. Rajecka dzied "ODIS" vokālista Arņa Medņa vadītajā projektā "Tango", kurā radušās slavenākās viņas solo balādes — "Dzīve ir viena", "Ziemeļvējā", "Saullēkts".

1993. gadā Olga nosvin radošās darbības jubileju ar koncertu Lielajā Ģildē "Kad man vairs nebūs 16", kura ieraksts tiek izdots kasetē. Tad seko sadarbība ar Aigaru Grāveru — kā muzikālā, tā privātā jomā. Abi dibina ansambli "Bāze 7", kura dalībnieki ir arī Raimonds Macats un Jolanta Gulbe.[1]

Kopš 1995. gada viņa organizē "Olgas disenītes" — krāšņus, muzikālus pasākumus, kuros piedalās Latvijas jaunie talanti - dziedātāji un dejotāji. Te lieti noder Rajeckas profesionālās masu pasākumu režisores zinības. 1997. gadā izdota Olgas labāko dziesmu izlase jaunos aranžējumos, gadu pirms tam kopā ar Grāveru veidots bērnu dziesmu albums "Jā un nē".

Kopš 2000. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Olga piedalās Grāvera projektā "Rama Dance", kā arī "Dāmu popa" albumā "Par rozēm". 2002. gada aprīlī klajā nāk Rajeckas soloalbums "Vakar. Šodien. Rīt", tajā lielākoties skan Valda Atāla dziesmas, kuras producējis Gints Stankevičs, arī pāris paša Stankeviča kompozīciju. 2002. gadā par hitu kļūst duets ar Mārtiņu Freimani dziesma "Ar baltu krītu uzrakstīts". Vēlāk Olga piedalās arī "Double Faced Eels" ieskaņotajā dziesmas "Kad man vairs nebūs 16" versijā.

2008. gadā kopā ar Lielvārdes Violeto kori startēja "Koru Karu" 1. sezonas šovā, nokļūstot līdz finālam.[2]

2012. gadā Olga svin savu 50. jubileju ar labāko dziesmu izlasi, izdota Kārļa Anitena sarakstītā grāmata par Olgas dzīvi "Mana svētku diena".

2014. gada 31. jūlijā Olga Rajecka apprecējās ar skaņu inženieri Ivo Bankavu.[3]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Albums Izpildītājs
1985, "Melodija", LP Pasaule, pasaulīt Eolika
1990, "Melodija", LP Sky's Eyes Jumis
1990, "Melodija", LP Olga Rajecka-Migliniece Olga Rajecka
1993, "MicRec", CD, kasete Ar savādu smaidu Bāze 7 & Olga
1993, "MicRec", kasete Kad man vairs nebūs 16 (koncertieraksts)
1994, "MicRec", CD Maxi single [EP] Bāze 7 & Olga
1996, "MicRec", CD Kolekcija Eolika
1996, "Balss", kasete Jā un nē Olga Rajecka un Aigars Grāvers
1997, "MicRec", CD Olga Olga Rajecka
1999, "Laula", kasete Apvij rokas Turaidas roze
2000, "Platforma", CD Par rozēm Dāmu pops
2000, "Platforma", CD Sāga Ramadance
2001, "Upe", CD Izlase Imants Kalniņš
2002, "Baltic Record Group", CD Vakar, šodien, rīt Olga Rajecka
2009, "MicRec", CD Olga un Lielvārdes Violetais koris Olga Rajecka, Lielvārdes Violetais koris
2010, "MicRec", CD Jubilejas izlase Eolika
2011, "MicRec", CD, DVD Lielās dziesmas Turaidas roze
2012, "MicRec", CD Svētku diena Olga Rajecka
2014, "MicRec", CD Buramdziesmas Olga Rajecka

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mūžīgs realitātes šovs». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
  2. «"Koru karos" uzvar oranžais Daugavpils koris». Mango.lv. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
  3. Olga Rajecka apprecējusies! kasjauns.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]