Operācija "Moonshot"

Operācija "Moonshot" ir Apvienotās Karalistes valdības programma, kuras mērķis ir ieviest masveida COVID-19 testēšanu Anglijā tajā pašā dienā, lai ļautu šajā valstī rīkot lielas cilvēku pulcēšanās, vienlaikus saglabājot vīrusa kontroli. Saskaņā ar British Medical Journal datiem programmas mērķis ir līdz 2021. gadam veikt 10 miljonus testu dienā.

Programma ir radījusi bažas tās paredzamo izmaksu dēļ - 100 miljardi sterliņu mārciņu saskaņā ar noplūdušu valdības dokumentu, kas ir aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējām gada izmaksām NHS England. Turklāt statistiķi ir brīdinājuši, ka, ņemot vērā jebkuram testam piemītošās neprecizitātes, šāda mēroga masveida testēšana var radīt simtiem tūkstošu kļūdaini pozitīvu rezultātu dienā, kā rezultātā ļoti lielam skaitam cilvēku tiks paziņots, ka viņi ir inficēti, lai gan viņi nav inficēti.

gada 22. oktobrī tika ziņots, ka projekts ir "iekļauts" NHS Test and Trace programmā, ko vada Dido Harding. No 2021. gada aprīļa Apvienotajā Karalistē joprojām īpaši liels uzsvars tiek likts uz masveida skrīningu, izmantojot laterālās plūsmas testus, kas pieejami kā komplekti mājās.

Apraksts

Programmai ierosinātais tests balstījās uz jaunas tehnoloģijas izstrādi siekalu paraugiem vai uztriepes paraugiem, lai dažu minūšu laikā iegūtu pozitīvu vai negatīvu rezultātu, nevis analīzes veikšanu laboratorijā, kas var aizņemt vairākas dienas. Šādā veidā plašsaziņas līdzekļi, tostarp Sheffield Telegraph, to raksturo kā līdzīgu grūtniecības testam. Paredzams, ka, padarot šāda veida testu pieejamu, cilvēkiem nebūs jādodas uz testēšanas centru, kas var prasīt ilgu ceļojumu. Laikā, kad COVID-19 tika ieviests, vienīgā pasaulē pārbaudītā COVID-19 testēšanas tehnoloģija tobrīd balstījās uz PCR.

Struktūra

Šī operācija bija Apvienotās Karalistes Veselības un sociālās aprūpes departamenta (DHSC) atbildes reakcija uz COVID-19. Sākotnēji tā bija atsevišķa valdības programma, bet galu galā tika iekļauta valsts NHS T&T programmā. Operācijas ietvaros tika izveidotas vairākas daļēji neatkarīgas grupas, lai izstrādātu un novērtētu COVID-19 tehnoloģijas, kas tajā laikā bija eksperimentālas un nepārbaudītas.

Katras grupas uzdevums bija izveidot un attīstīt vienu COVID-19 testēšanas veidu. Katrai komandai bija akadēmiskais vadītājs, un tās koncentrējās uz vienas tehnoloģijas izstrādi - tiešo LAMP, LAMPore, masspektometriju, RNS LAMP, PĶR aprūpes vietā, mašīnlasīšanas laterālās plūsmas testiem un uz mašīnām nebalstītiem laterālās plūsmas testiem vai ātrajiem testiem.

Mašīnlasīšanas un novērtēšanas plānus attiecībā uz mašīnlasīšanas tehnoloģijām vadīja Apvienotās Karalistes valdības TVG (Tehniskās validācijas grupa), bet attiecībā uz nemašīnlasīšanas tehnoloģijām - COVID-19 pārraudzības grupa, piedaloties Public Health England, Nacionālā veselības dienesta, akadēmisko/zinātnisko padomdevēju un DHSC.

LAMP izstrādi vadīja profesors Keith Godfrey no Sauthemptonas Universitātes.

Oxford Nanopore izstrādāja tehnoloģiju LAMPore. Ar viņiem ir noslēgts līgums par miljoniem testu veikšanu, pamatojoties uz jaunu testēšanas metodi, ko pašlaik izstrādes stadijā ir transkriptāzes cilpas amplifikācija (LAMP); cerams, ka šie testi varēs sniegt rezultātu ātrāk nekā stundas laikā. Valdība ir arī samaksājusi 323 miljonus sterliņu mārciņu par 90 miljoniem 20 minūšu ilgu siekalu testu komplektu, ķīmiskām vielām un 600 "Genie HT" iekārtām, ko ražo uzņēmums OptiGene, kas atrodas Horsemā, Saseksā.

Vēsture

Par projektu 2020. gada 9. septembrī Dauningstrītā notikušajā brīfingā paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Džonsons ierosināja, ka masveida testēšana būtu veids, kā ļaut atkal atvērt sporta un izklaides vietas pēc to slēgšanas pandēmijas sākumā, kā arī lai cilvēki varētu pulcēties uz Ziemassvētku ballītēm. Līdz šim zinātnieki izmantoja testus, lai identificētu cilvēkus, kas uzrādīja pozitīvu vīrusa rezultātu, bet Džonsons ieskicēja to, ko viņš nosauca par "Mēness šova" pieeju", proti, testu, kas parādītu cilvēkus, kuri ir negatīvi un nerada potenciālu risku citiem, tādējādi dodot viņiem "brīvības caurlaidi" apmeklēt pasākumus un pulcēties kopā ar citiem "pirms pandēmijas" veidā. Tika paziņots par izmēģinājuma programmas uzsākšanu oktobrī Salfordā, Mančestrā (Greater Manchester), kas paredzēta iekštelpās un ārpus telpām notiekošajiem pasākumiem, un pēc tam plānots to ieviest visā valstī. Tomēr tobrīd nebija skaidrs, kāda veida testus varētu izmantot masveida testēšanai, lai gan bija skaidrs, ka tas varētu ietvert vai nu vīrusa antigēna noteikšanu, izmantojot laterālo plūsmu, vai ar apgrieztās transkripcijas cilpas mediētu izotermisko amplifikāciju. Pēc Apvienotās Karalistes Veselības un sociālās aprūpes ministrijas ministru lūguma 18. augustā Anglijas Sabiedrības veselības ministrija Porton Down un Oksfordas Universitāte saņēma lūgumu izstrādāt klīnisko pētījumu un novērtēšanas infrastruktūru, kas nepieciešama, lai noteiktu visdaudzsološākās laterālās plūsmas ierīces ar labākajiem veiktspējas rādītājiem.

Aptuveni nedēļu pirms Džonsona paziņojuma veselības aizsardzības ministrs Mets Henoks (Matt Hancock) paziņoja, ka valdība piešķirs 500 miljonu sterliņu mārciņu lielu finansējumu, lai izstrādātu siekalu testu, kas 20 minūšu laikā ļautu iegūt rezultātu. Šādus testus varētu izmantot darba vietās un izklaides vietās, lai regulāri pārbaudītu personas, kas ienāk attiecīgajā iestādē. Programmas mērķis ir līdz 2021. gadam nodrošināt 10 miljonus testu dienā, kas ļautu katru nedēļu pārbaudīt visus Apvienotās Karalistes iedzīvotājus, izmantojot ģimenes ārstu kabinetus un aptiekas, lai ievērojami atvieglotu sabiedrības piekļuvi testiem.

Programmā iesaistījās vairāki privātā sektora uzņēmumi, tostarp GSK par testu nodrošināšanu, AstraZeneca par laboratorijas kapacitāti un Serco un G4S par uzglabāšanu un loģistiku. Viens no valdības padomdevējiem ātrās testēšanas jautājumos ir Hārvarda epidemiologs Maikls Mina, kurš ierosināja līdzīgu "mēness šovu" Amerikas Savienotajās Valstīs.

Līdz 2020. gada 13. oktobrim Salfordas izmēģinājuma programma, kurā sākotnēji bija paredzēts regulāri testēt visus 254 000 iedzīvotāju, tika ievērojami samazināta, un valdības avoti apgalvoja, ka tagad tā "tiks koncentrēta uz augsta riska vidi un grupām", piedāvājot testēšanu iedzīvotājiem "dažos rajonos ar augstu apdzīvojuma blīvumu". Valdība 2020. gada 19. oktobrī paziņoja par LAMP un sānu plūsmas testu izmēģinājuma uzsākšanu asimptomātiskiem darbiniekiem Mančestras, Sauthemptonas un Basingstokas slimnīcās, bet vēlāk tiks uzsākti arī "skolu, universitāšu un aprūpes namu testi visvairāk skartajos reģionos".

2020. gada 22. oktobrī tika ziņots, ka operācija "Moonshot" ir "iekļauta" NHS Test and Trace (NHSTT) programmā, ko vada Dido Harding. Valdības juristu juridiskā vēstulē, atbildot uz organizācijas "Good Law Project" piedāvājumu rūpīgi pārbaudīt privātajiem darbuzņēmējiem izmaksātās valdības naudas summas, bija teikts: "Priekšlikums, kas minēts projekta Moonshot informatīvajā materiālā, tika izstrādāts līdztekus esošajai Veselības un sociālās aprūpes ministrijas (Department of Health and Social Care - DHSC) programmai NHS Test and Trace. NHSTT apstiprinātais "pamatbudžets" bija aptuveni 12,1 miljards sterliņu mārciņu. Kopš tā laika NHSTT ir iekļauta projekta Moonshot informatīvajā paketē minētā priekšlikuma būtība, kas atspoguļo strauji mainīgās un pastāvīgi mainīgās politikas prasības testēšanas jomā. To sāka dēvēt par daļu no NHSTT "masveida testēšanas" programmas." Izziņotajos masveida testēšanas plānos paredzēts ik nedēļu pārbaudīt līdz 10 % Anglijas iedzīvotāju, izmantojot miljoniem uzņēmuma Innova izgatavotu 30 minūšu siekalu komplektu, "lai palīdzētu kontrolēt lokālus slimības uzliesmojumus". Vietējie sabiedrības veselības direktori būtu "tiesīgi katru nedēļu saņemt tādu testu skaitu, kas atbilst 10 % no to iedzīvotāju skaita".

Laikraksts "The Guardian" 2020. gada 5. novembrī ziņoja, ka uzņēmuma OptiGene ražotie ātrie "Direct RT-Lamp" siekalu testi, kas tika izmantoti izmēģinājuma izmēģinājumā Salfordā un Mančestrā, identificēja tikai 46,7 % inficēto, kas nozīmē, ka reālos apstākļos vairāk nekā pusei inficēto tiktu kļūdaini apgalvots, ka viņi nav inficēti. DHSC zinātnieks tika citēts, sakot: "Ir nepareizi apgalvot, ka testu jutīgums ir zems, jo nesen veiktais izmēģinājums liecina, ka kopējais tehniskais jutīgums ir gandrīz 80 %, un tas pieaug līdz vairāk nekā 96 % personām ar augstāku vīrusa slodzi, tādējādi tas ir svarīgs, lai atklātu personas infekcijas stadijā. Tagad uzdevums ir izprast iemeslus, kādēļ vienā novērtējumā apgalvotā jutība atšķiras no daudzos citos novērtējumos norādītās.

Uzņemšana

Paziņojums ātri vien izpelnījās zinātnieku un veselības ekspertu uzmanību, kuri pauda šaubas par to, vai vairāku miljonu cilvēku testēšana katru dienu ar ātru izpildi ir iespējama ar toreizējām laboratoriju iespējām. Valdības galvenais zinātniskais padomnieks sers Patriks Valenss (Patrick Vallance) sacīja, ka būtu "pilnīgi nepareizi uzskatīt, ka tas ir pilnīgi skaidrs risinājums, kas noteikti var notikt", savukārt Anglijas galvenā ārsta vietniece Dr. Dženija Harisa (Jenny Harries) teica, ka programmas panākumi būs atkarīgi no tā, kā tā tiks īstenota.

Opozīcijas politiķi, tostarp ēnu valsts sekretārs veselības aizsardzības jautājumos Džonatans Ešvorts (Jonathan Ashworth), apšaubīja programmas īstenošanas iespējamību, kad sistēma jau tagad cīnās, lai tiktu galā ar tai nepieciešamo testu apjomu. Reaģējot uz bažām, transporta ministrs Grants Šappss (Grant Shapps) sacīja, ka sistēmas ieviešanai vēl nav izstrādāta tehnoloģija.

Bažas par programmas privatizāciju un izmaksām

2020. gada 10. septembrī British Medical Journal citēja noplūdušu dokumentu, kurā prognozēts, ka šis process izmaksās 100 miljardus mārciņu - salīdzinoši tuvu 130 miljardu mārciņu kopējām gada izmaksām NHS England. Fakts, ka plāni, šķiet, paredzēja ievērojamu daļu no šīs summas maksāt privātiem uzņēmumiem, izraisīja komentārus. Devi Sridhar (Edinburgas Universitāte) sacīja: "Ir pamats piešķirt papildu miljardus NHS un prasīt, lai tas nodrošina rezultātus. Man ir bažas par šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procesu. Iepirkuma process nav skaidrs, un tas ļauj daudziem cilvēkiem uz šīs krīzes rēķina iedzīvoties." Bijušais Pasaules Veselības organizācijas direktors Entonijs Kostello (Anthony Costello) sociālajā tīklā Twitter runāja par "izšķērdēšanu/korupciju kosmiskā mērogā". Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas Eiropas sabiedrības veselības profesors Martins Makkī (Martin McKee) brīnījās, kāda būs parlamentārā kontrole pār izdevumiem.

Glāzgovas, Sentendrjūsas un Ņūkāslas universitāšu akadēmiķi, rakstot žurnālā "Journal of the Royal Society of Medicine", norādīja, ka lēmums nošķirt vietējās sabiedrības veselības aprūpes nodaļas un ģimenes ārstu prakses no privātā sektora testēšanas sistēmas ir novedis pie "novēlotas slimības uzliesmojuma kontroles", piebilstot: "Neraugoties uz šīs lielākoties privātās, ļoti centralizētās NHS Test and Trace sistēmas nepilnībām, tika ziņots, ka valdība plāno paplašināt testēšanu, lai nodrošinātu iknedēļas testus visiem iedzīvotājiem. Deloitte un virkne komercsabiedrību ir noslēgušas līgumus par to veikšanu saskaņā ar operāciju "Moonshot" - plānu palielināt testu skaitu līdz 10 miljoniem dienā, kas izmaksās 100 miljardus sterliņu mārciņu - 70 % no Anglijas NHS gada budžeta. ... Mēs aicinām Vestminsteras valdību izbeigt testēšanas privatizāciju un atjaunot un investēt NHS primārajā veselības aprūpē, sabiedrības veselības un NHS laboratoriju pakalpojumos, kā arī novirzīt līdzekļus no pašreizējām privātajām testēšanas programmām atpakaļ vietējai primārajai veselības aprūpei, vietējām NHS laboratorijām un vietējam sabiedrības veselības sektoram." The Good Law Project uzsāka tiesvedību pret valdību, apgalvojot, ka programma ir nelikumīga, jo tā "ietver potenciāli milzīgus privātus līgumus, par kuriem, iespējams, nav izsludināts konkurss, un pārkāpj pašas valdības noteikumus par lietderīgu līdzekļu izlietojumu.

Valdības Ārkārtas situāciju zinātniskā konsultatīvā grupa (SAGE) 2020. gada 31. augusta konsensa paziņojumā norādīja, ka ir svarīgi "nodrošināt, lai jebkura masveida testēšanas programma sniegtu papildu ieguvumu salīdzinājumā ar līdzvērtīgu resursu ieguldīšanu i) NHS Test and Trace ātruma un pārklājuma uzlabošanā simptomātiskiem gadījumiem [...] un ii) pašizolācijas un karantīnas rādītājos tiem, kam tests ir pozitīvs (pašlaik tiek lēsts, ka <20 % no tiem pilnībā ievēro noteikumus)"; tā piebilda, ka "masveida testēšana var samazināt transmisiju tikai tad, ja personas ar pozitīvu testu ātri uzsāk efektīvu izolāciju.". Martin McKee teica, ka programma "koncentrējas tikai uz vienu problēmas daļu, proti, testēšanu, un nekas nav teikts par to, kas notiks ar tiem, kam konstatēts pozitīvs rezultāts, un tas rada īpašas bažas, ņemot vērā to, cik maz ir to, kas ievēro ieteikumu izolēties - daļēji tāpēc, ka viņiem netiek sniegts atbalsts". Valdība, atbildot uz jautājumiem, norādīja, ka līdz šim ir piešķirti 500 miljoni sterliņu mārciņu un ka galīgās izmaksas vēl nav zināmas.

Kļūdaini pozitīvu rezultātu draudi masveida pārbaudēs

Vēl viens jautājums, ko izvirzīja tādi statistiķi kā Deivids Spīgelhalters (Kembridžas Universitāte), ir tas, ka masveida testēšana, kā zināms, rada viltus pozitīvus rezultātus. Profesors Džons Dīkss (Džons Dīkss, Birmingemas Universitāte, Cochrane) apgalvoja, ka pat tad, ja tests sasniegtu ļoti labu specifiskumu - 99 %, kas nozīmē, ka tikai 1 % veselu cilvēku tiktu kļūdaini identificēti kā inficēti, testējot visus Apvienotās Karalistes iedzīvotājus, vairāk nekā pusmiljonam cilvēku tiktu paziņots, ka viņiem un viņu kontaktpersonām ir jāveic pašizolācija. Saskaņā ar Dīksa aplēsēm kļūdaini pozitīvo rezultātu skaits varētu pārsniegt reāli inficēto cilvēku skaitu ar attiecībām 1000 pret 1. SAGE publicētajā dokumentā norādīts, ka programmas rezultātā sešu mēnešu laikā 41 % Apvienotās Karalistes iedzīvotāju varētu nākties pašizolēties nevajadzīgi, jo kļūdaini pozitīvi rezultāti varētu būt nepareizi, un brīdināts par iespējamu skolu slēgšanu un darba ņēmēju algu zaudēšanu nepareizu testu rezultātu dēļ. gada 11. septembrī šīm bažām pievienojās Karaliskā statistikas biedrība, kas vēstulē laikrakstam The Times brīdināja, ka plānā "šķiet, ka nav ņemti vērā fundamentāli statistikas jautājumi" un pastāv risks, ka "tas var radīt personisku un ekonomisku kaitējumu desmitiem tūkstošu cilvēku".

Mājup veikto pārbaužu negatīvo rezultātu viltus negatīvo rezultātu draudi

Angela Raffle un Mike Gill 2021. gada aprīlī rakstīja žurnālā "British Medical Journal", nosaucot Apvienotās Karalistes masveida skrīninga pieeju par "kļūdainu politiku, kas, visticamāk, nesamazinās inficēšanās gadījumu skaitu", apgalvojot, ka cilvēki var "vilināt" izmantot mājas komplektu, nevis veikt jutīgāku PCR testu, tādējādi radot viņiem "nepatiesu pārliecību".

Kompetence

Akadēmiķi, kas iepazinās ar noplūdušajiem dokumentiem, pauda bažas par acīmredzamo "zinātnieku, klīnicistu un sabiedrības veselības, testēšanas un skrīninga ekspertu" ieguldījuma trūkumu. Laikraksts The Guardian 2020. gada 11. septembrī ziņoja, ka par plāniem nav notikušas apspriedes ar Valsts skrīninga komiteju, kas parasti konsultē valdību un Nacionālo veselības dienestu par "visiem iedzīvotāju skrīninga aspektiem". Alisone Polloka (Allyson Pollock, Ņūkāslas Universitāte) paziņoja, ka viņai tas šķiet nesaprotami, jo ir pieejami daudzi Apvienotās Karalistes eksperti. Džons Dīkss (Jon Deeks) piebilda: "Ir pamatots iemesls bažām, ka dokumentos nav redzamas nekādas skrīninga ekspertīzes. Tos ir rakstījuši vadības konsultanti."

Skatīt arī

• COVID-19 diagnosticēšana
• COVID-19 izplatīšanās Latvijā
• SARS
• MERS