Oskars Kalniņš
| ||||||||||
|
Oskars Kalniņš bija latviešu revolucionārs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1895. gadā Ogrē. Beidzis pilsētas skolu. Kopš 1905. gada veica revolucionāro darbu. Izmantoja pseidonīmu Uģis. 1911. gadā iestājies KSDSP. 1913. gadā arestēts par Rīgas ziepju fabrikas strādnieku streika vadīšanu, pēc trim mēnešiem izmeklēšanas un ieslodzījuma atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ.
No 1915. gada dienēja Krievijas Impērijas armijā, kur pēc mācību komandas iziešanas bija apakšvirsnieks. Pēc tam nosūtīts uz mācībām Saratovas praporščiku skolā, 1916. gadā arestēts par pretkara propagandu, izbēdzis no ieslodzījuma. Pēc Februāra revolūcijas piedalījās Sarkanās gvardes vienību izveidošanā Maskavas Rogožskas—Simonovas rajonā, bija šī rajona: Strādnieku un kareivju deputātu izpildkomitejas loceklis, Kara revolucionārās komitejas loceklis (1917. gada oktobris—novembris), tautas milicijas priekšnieks (1917—1918).
No 1918. gada dienēja Sarkanajā armijā, bija Rogožskas—Simonovas rajona kara komisārs, 1918. gada jūnijā nosūtīts uz Austrumu fronti, kur bija 1. armijas komisārs (1918. gada jūnijs—augusts) un Revolucionārās kara padomes (RKP) loceklis (1918. jūnijs — 1919. gada aprīlis). Padomju Latvijas armijas RKP loceklis (1919). Sarkanās armijas 11. Petrogradas strēlnieku divīzijas kara komisārs (1919. gada jūlijs—septembris). No 1919. gada oktobra līdz 1920. gada janvārim mācījās Sarkanās armijas Ģenerālštāba Kara akadēmijā. 1920. gada janvārī kopā ar sievu un dēlu ieradies Latvijas Republikā pagrīdes darba veikšanai, arestēts, lauka kara tiesa viņam piesprieda nāvessodu. 1920. gada maijā kopā ar ģimeni apmainīts pret gūstekņiem. 1920. gadā no maija līdz septembrim mācījās Kara akadēmijā, no septembra līdz novembrim bija 4. armijas 48. strēlnieku divīzijas 143. brigādes komandieris.
1920. gada 20. novembrī kritis kaujā pret Bulaka-Balahoviča spēkiem Krišiču ciema apkārtnē, mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. Apglabāts Maskavas Brāļu kapos.[1]
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]O. Kalniņa vārdā nosaukta iela Uļjanovskā (улица Калнина), kurā uzstādīta O. Kalniņam veltīta piemiņas plāksne.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
- ↑ «Калнин, Оскар Юльевич». ru.wiki.