Rīgas apriņķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas apriņķis
(1566—1949)
Rīgas apriņķis 1940. gadā Rīgas apriņķis 1940. gadā
Centrs: Rīga
Platība (1935): 6457,2 km2
Iedzīvotāji (1935): 109914
Blīvums: 17 iedz./km2
Izveidots: 1566. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Rīgas apriņķis Vikikrātuvē

Rīgas apriņķis (vācu: Rigische Kreis, krievu: Рижский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566-1582), Zviedru Vidzemes (1629-1721), Vidzemes guberņas (1721-1920), Latvijas Republikas (1920-1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941-1944) un Latvijas PSR (1940/1944-1949) sastāvā.

Livonijas hercogistes sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju. Tajā ietilpa arī Rīgas pilsēta.

Zviedru Vidzemes sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas province (apriņķis) kā Rīgas guberņas (bijušās Livonijas hercogistes) sastāvdaļa (1745).
Rīgas un Rēveles vietniecību karte (pirms 1783).
Rīgas apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (pēc 1783).

Rīgas apriņķi atjaunoja pēc Altmarkas pamiera (1629) Zviedru Vidzemes sastāvā.

Rīgas guberņas un vietniecības sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1726. gada Rīgas guberņā bija pieci apriņķi: Rīgas apriņķis, Cēsu apriņķis, Pērnavas apriņķis, Tērbatas apriņķis un Sāmsalas apriņķis. Pēc 1783. gada administratīvās reformas Rīgas apriņķim pievienoja Cēsu apriņķa dienvidu daļu (Aizkraukles, Jaunpils (Zaubes), Jumpravas, Kokneses, Lielvārdes, Madlienas, Nītaures draudzes novadus), bet tā ziemeļdaļā izveidoja Valmieras apriņķi.

Vidzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas apriņķa karte (1791).

Rīgas apriņķī ietilpa guberņas pilsēta Rīga (Riga) kā arī 25 draudzes novadi: Skultes (St. Matthäi), Allaži (Allasch), Aizkraukle (Ascheraden), Krimulda-Pēterupe (Kremon-St. Peters Capelle), Dole (Dahlen), Daugavgrīva (Dünamünde), Jumprava (Jungfernhof), Jaunpils (Jürgensburg), Koknese (Kokenhusen), Mālpils (Lemburg), Lielvārde (Lennewarden), Lēdurga-Turaida (Loddiger-Treiden), Nītaure (Nitau), Ādaži-Carnikava (Neuermühlen-Zarnikau), Ropaži (Rodenpois), Sloka (Schlok), Sigulda (Segewold), Madliena (Sissegal), Suntaži (Sunzel), Akmeņsala (Steinholm), Ikšķile-Salaspils (Uexküll-Kircholm).

1913. gadā Rīgas apriņķī bija 50 pagasti un 1 pilsēta:[1]

Pagasti


Pilsēta

  • Sloka (Schlock)

Pēc 1913. gada izveidoti Ķempju pagasts (atdalot no Paltmales pagasta) un Lauberes-Ozolu pagasts (1917. gadā atdalot no Lielā pagasta[3]).

Topogrāfiskās kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar 1920. gada 1. janvāri, pēc iedzīvotāju lūguma, atjaunoti: Bieriņu pagasts, atdalot to no Olaines pagasta, un, Viskaļu pagasts, atdalot to no Krapes pagasta, to agrākajās robežās[4].

1924. gada februārī Rīgas pilsētas administratīvajās robežās iekļāva visu Bolderājas pagastu[5].

1924. gada maijā izveidots Ogresgala pagasts no Ikšķiles un Lielvārdes pagastu daļām[6]

1924. gada jūnijā Rīgas apriņķim pievieno Baldones pagastu, Līves-Brambergas pagastu un Tomes pagastu no Bauskas apriņķa, kā arī Lindes pagastu no Jaunjelgavas apriņķa[7].

1925. gadā pārdēvēti: Aderkašu pagasts par Taurupes, Bieriņu par Mārupes, Jaunpils par Zaubes, Lauberes-Ozolu par Lauberes, Lielais par Madlienas, Lindes par Birzgales, Līves-Brambergas par Daugmales, Nurmižu par Vildogas, Paltmales par Līgatnes, Piņķu par Babītes, Rikteres par Sidgundas un Stukmaņu par Pļaviņu pagastu[8].

Rīgas apriņķī 1927. gadā atradās 3 pilsētas un 4 miesti ar savu pašvaldību, 1 cietoksnis, vairākas vasarnīcu nometnes un 58 pagasti.

1933. gadā Ķempju pagastu pievieno Līgatnes pagastam[9].

Ar 1940. gada aprīli Slokas pagasts pievienots Salas pagastam[10].

Rīgas apriņķa platība bija 6457,2 km2 (neskaitot Rīgu) un tas teritorijas ziņā bija lielākais Latvijas apriņķis[11]. Tas robežojās ar Valmieras, Cēsu un Madonas apriņķi Vidzemē, Tukuma, Jelgavas, Bauskas un Jēkabpils apriņķi Zemgalē un pie Pļaviņām ar Daugavpils apriņķi Latgalē.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)[12]

1940. gadā Rīgas apriņķī ietilpa 6 pilsētas un 56 pagasti:[13]

Pilsētas:

Pagasti:




Latvijas PSR sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas apriņķis 1947. gadā.

1941. gada 18. martā Jēkabpils apriņķim pievienoja Pļaviņu pilsētu un Pļaviņu pagastu. 1946. gada 8. janvārī Rīgas Jūrmalas pilsētu pievienoja Rīgai. 1947. gada 16. oktobrī no Rīgas apriņķa tika atdalīts Ogres apriņķis. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķis tika likvidēts, tā teritoriju iekļaujot Baldones, Rīgas, Saulkrastu un Siguldas rajonos.[14]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  2. Vēlāk Stopiņu pagasts
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Valdības Vēstnesis - 1920.gada 20.janvāris
  5. Valdības Vēstnesis 1924.gada 20.februāris
  6. Valdības Vēstnesis 1924.gada 14.maijs
  7. Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs
  8. Latvijas pagastu saraksts Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
  9. Valdības Vēstnesis 1933.gada 31.janvāris
  10. Valdības Vēstnesis 1940.gada 27.marts
  11. Rīgas apriņķis. 1937
  12. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  13. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  14. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]