Ostrovrudoļfa
| Ostrovrudoļfa | |
|---|---|
| Остров Рудольфа | |
 | |
  Ostrovrudoļfa  Ostrovrudoļfa  Ostrovrudoļfa |
|
| Valsts piederība |  PSRS/ Krievija
|
| Koordinātas: | 81°48′23″N 57°57′20″E / 81.80639°N 57.95556°EKoordinātas: 81°48′23″N 57°57′20″E / 81.80639°N 57.95556°E |
| Novietojums | Rūdolfa sala |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1932. g. |
| Slēgta | 1995. g. |
| Pieder | nacionālais parks Russkaja Arktika |
| Laika zona | UTC+3 |
Ostrovrudoļfa (krievu: Полярная станция «Остров Рудольфа») bija PSRS un Krievijas vissezonas polārstacija Arktikā.[1] Izvietojusies Franča Jozefa Zemei piederošajā Rūdolfa salā Ziemeļu Ledus okeānā. Izveidota 1932. gadā un bija vistālāk ziemeļos esošā pastāvīgi cilvēku apdzīvotā apmetne.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stacija izveidota 1932. gada vasarā 2. Starptautiskā polārā gada programmas ietvaros. Izvietota salas ziemeļrietumos Teplicas līča ziemeļu krastā, vietā, kuru pirms tam savām bāzēm izmantoja Abruci hercoga Luidži Amadeo (Luigi Amedeo) ekspedīcija (1899-1990) un 1903.—1905. gadā amerikāņu ekspedīcija Entonija Fialas (Anthony Fiala) vadībā. Stacijā ziemoja četru cilvēku komanda Filipa Balabina vadībā. Pēc gada staciju iekonservēja.
1936. gadā stacijas darbība tika atjaunota sakarā ar pirmo transpolāro pārlidojumu, kā arī dreifējošo polārstaciju Severnij poļus programmas sagatavošanu. Stacija tika ievērojami paplašināta, netālu no tās uz ledus kupola tika ierīkots lidlauks. No šī lidlauka četras četrmotoru lidmašīnas ANT-6 nogādāja pirmās dreifējošas stacijas personālu un aprīkojumu Ziemeļpolā, no kurienes sākās stacijas dreifs.
Otrā pasaules kara laikā (1942-1947) stacija tika evakuēta un iekonservēta. Atjaunoja darbību 1947. gadā, slēgta 1995. gadā. Kopš 2015. gada stacijas teritorijā notiek sakopšanas darbi.[2] Plānots restaurēt stacijā 1938. gada 17. martā avarējušo vienīgo saglabājušos lidmašīnas ANT-6A eksemplāru.[3]