Ostruda
Izskats
Ostruda | |||
---|---|---|---|
Ostrudas pils | |||
| |||
Koordinātas: 53°42′00″N 19°58′00″E / 53.70000°N 19.96667°EKoordinātas: 53°42′00″N 19°58′00″E / 53.70000°N 19.96667°E | |||
Valsts | Polija | ||
Vojevodiste | Varmijas-Mazūrijas vojevodiste | ||
Apriņķis | Ostrudas apriņķis | ||
Pilsētas tiesības | 1329 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 14,15 km2 | ||
Augstums | 110−120 m | ||
Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
• kopā | 32 052 | ||
• blīvums | 2 361,8/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa | http://www.ostroda.pl/ | ||
Ostruda Vikikrātuvē |
Ostruda (poļu: Ostróda), agrāk Osterode, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz rietumiem no Olštinas pie Drvencas upes.
Pirmsākumos Ostruda bija prūšu apmetne Sasnas zemē pie Drvencas ietekas Drvencas ezerā. 1270. gadā Vācu ordenis sāka savas apmetnes celtniecību. Jaunbūvējamā apmetne tika nosaukta par Osterodi, par godu vācu pilsētai Osterodei pie Harca.
1899. gadā savu militāro dienestu šeit sāka nākamais vācu ģenerālis Johanness Blaskovics (Johannes Blaskowitz).
Pēc Otrā pasaules kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, Ostruda iekļāvās Polijā.
Vācu rakstnieka Hansa Hellmuta Kirsta (Hans Hellmut Kirst, 1914 - 1989) dzimtā pilsēta.
Apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ostrudas pils (Zamek krzyżacki w Ostródzie)
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Ostruda
|
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042815415011-0964927?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.