Ostvalda kanāls
| Ostvalda kanāls | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | pie Baložiem 56°51′59″N 24°6′11″E / 56.86639°N 24.10306°E |
| Ieteka | Titurga 56°51′08″N 24°11′58″E / 56.85222°N 24.19944°EKoordinātas: 56°51′08″N 24°11′58″E / 56.85222°N 24.19944°E |
| Caurteces valstis |  Latvija |
| Garums | 8 km |
| Baseina platība | 40 (17,2[1]) km² |
Ostvalda kanāls (arī Skujenieku—Daugavas kanāls) ir mežu meliorācijas sistēmas galvenā notece Ķekavas un Olaines novadā. Izveidots pēc 1898. gada tā laika Rīgas pilsētas mežu pārvaldnieka Eižena Ostvalda (1851-1932) aizsāktās piepilsētas mežu nosusināšanas sistēmas vajadzībām. Par kanāla sākumu var uzskatīt grāvju sateci starp Baložiem un Medemciemu. Tek dienvidrietumu, vēlāk — rietumu virzienā, ievadīts Titurgā pie vecās šosejas Alejās. Kanāls novada uz Daugavu ūdeni no 40 km² lielas vēsturiski purvainas un meliorētas platības starp Ķekavu, Plakanciemu un Olaini; kopējais ar to saistītais grāvju sistēmas garums sasniedz aptuveni 640 km. Izmantots arī koku pludināšanai.[2][3]
Ģeogrāfiskais raksturojums
[labot | labot pirmkodu]Par kanāla sākumu uzskata grāvju sateci starp Baložiem un Medemciemu. Kanāls tek dienvidrietumu, vēlāk — rietumu virzienā un ir ievadīts Titurgas upē (kas tālāk ietek Sausajā Daugavā) netālu no vecā Rīgas—Bauskas ceļa Alejās. Kanāla kopējais garums dažādos avotos tiek minēts no 8 līdz 10,5 kilometriem, tā platums sasniedz aptuveni 10 metrus, bet dziļums — 3,5 metrus.[3][4]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]
Meliorācijas sistēma izveidota, pateicoties vācbaltiešu mežkopja un mežzinātņu pamatlicēja Latvijā Eižena Ostvalda (1851—1932; pazīstamā ķīmiķa, Nobela prēmijas laureāta Vilhelma Ostvalda brāļa) iniciatīvai. E. Ostvalds no 1882. līdz 1906. gadam pildīja Rīgas pilsētas virsmežziņa (pārvaldnieka) pienākumus un aktīvi aizstāvēja ideju par nepieciešamību investēt mežu kopšanā un meliorācijā, lai nākotnē palielinātu koksnes ieguvi.[3]
Kanāla rakšanas darbi sākās ap 1898. gadu. Tā kā tolaik nebija mehanizētas traktortehnikas, kanāls tika rakts ar rokām (pamatā izmantojot lāpstas) smilšainā un nestabilā gruntī, bet izraktās smiltis aizveda ar zirgu pajūgiem. Izbūvētā sistēma ļāva nosusināt plašos purvus un to vietā izveidot augstvērtīgas mežaudzes. Vēsturiski kanāls ticis izmantots arī kokmateriālu pludināšanai uz Sauso Daugavu.[3][5]
Atzīmējot šī objekta vēsturisko nozīmi, 2003. gadā SIA "Rīgas meži" kanāla malā Ķekavas pagasta teritorijā uzstādīja piemiņas zīmi Eiženam Ostvaldam.[3]
Mūsdienu stāvoklis
[labot | labot pirmkodu]Pēc valsts meliorācijas kadastra datiem kā kanāla oficiālais izbūves gads ir reģistrēts 1930. gads.[6]
Atjaunošana
[labot | labot pirmkodu]Laika gaitā kanāls aizauga ar krūmiem un piesērēja. 2019.—2020. gadā valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) veica Ostvalda kanāla ūdensnotekas atjaunošanas darbus 9,18 kilometru garumā, attīrot gultni un ekspluatācijas aizsargjoslu no apauguma un krūmiem.[6]
Daļa no kanāla pieteku un grāvju tīkla (piemēram, Medemciemā, dārzkopības kooperatīva "Komutators" teritorijā) saskaras ar uzturēšanas problēmām. Kā liecina inženierbūvju tehniskie atzinumi, atsevišķos posmos vērojama nogāžu erozija, nesaskaņoti un neatbilstoši vietējo lietus vai sadzīves notekūdeņu izvadi, kā arī nepareizi izbūvētas caurtekas, kas kavē dabisko ūdensnoteci un rada gultnes aizsērēšanu.[6]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikators, 2005
- ↑ Katlakalns.lv Vecais Bauskas ceļš
- 1 2 3 4 5 «Pirms 170 gadiem dzimis mežzinātnes un mežu meliorācijas pamatlicējs Latvijā Eižens Ostvalds». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2026-06-21.
- ↑ «Baloži» (angļu). Skatīts: 2026-06-21.
- ↑ «ĶEKAVAS PAGASTS | Atbild Nacionālā enciklopēdija».
- 1 2 3 «komutators.lv - Būves tehniskās apsekošanas atzinums».