Pēc etimologa Konstantīna Karuļa versijas "Ķekava" ir baltu cilmes vārds: senindoeiropiešu valodās sakne "kek" nozīmē "liekt, līks", bet "av(e)" — "mitrināt, aprasināt, tecēt". Šis hidronīms, iespējams, atspoguļo Ķekavas upes tecējumu: augštecē tā tek paralēli Daugavai, bet vidustecē ir daži krasi līkumi, pagriežoties uz ieteku Daugavā.[5]
Doles baznīca Ķekavā 18. gadsimts (no Broces kolekcijas)Tilts pār Ķekavas upi pie Doles baznīcas (Broce, 1784)
Senatnē Ķekavas novads bija samērā reti apdzīvota teritorija zemgaļu valsts Upmales ziemeļdaļā, ar jauktu etnisko sastāvu. Senlietas, kas atrastas Sauliešu pilskalna vietā un arheoloģiskajos izrakumos Klaņgu pilskalnā, raksturīgas baltu kultūras apgabalam, ko saista ar senajiem zemgaļiem 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Zemgaļu kultūras uzplaukuma kulminācija bija 5.—7. gadsimtā. Daugavas labajā krastā pirms vācu ekspansijas bija izveidojušās Daugavas līvu zemes; arī Doles salā un teritorijā ap seno zemgaļu Pļavniekkalna apmetni 13. gadsimtā dzīvojuši lībieši.
Pēc Lielā Ziemeļu kara Ķekavu iekļāva Krievijas ImpērijasVidzemes guberņā. 1728. gadā uzcelts skolas nams ar vienu istabu.[6] 1743. gadā tika konstatēts, ka lasītpratējas Ķekavas draudzē galvenokārt ir sievietes; 1780. gadā lasītpratēju bija apmēram divas trešdaļas, līdzīgi starp vīriešiem un sievietēm.[6] 18. gadsimta beigās uzcelta Doles-Ķekavas luterāņu baznīca, kas šobrīd atrodas ciema centrā. Ķekavas apkārtni nopostīja 1812. gada kaujās pie Ķekavas, tomēr, pateicoties ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam — Rīgas tuvumam, sarukušais iedzīvotāju skaits strauji papildinājās ar ienācējiem, un saimnieciskā dzīve atkal atjaunojās. Daudz posta nodarīja arī 20. gadsimta kari. Pirmā pasaules karaĶekavas kaujām drīz sekoja lielinieku un pēc tam Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Lieli postījumi bija arī Otrā pasaules kara beigu posmā — 1944. gada septembrī un oktobrī, par ko liecina daudzie brāļu kapi un kauju piemiņas vietas pagasta teritorijā.[7]
Ķekavas veidošanos tagadējā izskatā lielā mērā noteica kolhoza "Ķekava" izveidošana 1969. gadā. Dzīvi Ķekavā būtiski izmainīja putnu fabrikas uzcelšana, līdz ar kuru izauga arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi. Neraugoties uz lielo iedzīvotāju skaitu, Latvijas PSR laikā Ķekava nebija pilsētciemats, šeit atradās kolhoza un Ķekavas ciema administrācija, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas — Ķekavas pagasta padome. 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ķekava kļuva par novada centru. 2022. gada 1. jūlijā Ķekava ieguva pilsētas statusu.