Pāriet uz saturu

Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Oto Ādolfs fon Veismanis)
Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins
Ģenerālis Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins
Ģenerālis Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins
Personīgā informācija
Dzimis 1726. gada 20. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vecķeipenes muiža, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1773. gada 22. jūnijā (46 gadi)
Valsts karogs: Osmaņu impērija Kajnardža, Osmaņu impērija (tagad Karogs: Bulgārija Bulgārija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Ģenerālmajors
Dienesta laiks 1756 — 1773
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Struktūra Krievijas impērijas armija
Komandēja 13. Belozerskas kājnieku pulks
Kaujas darbība Septiņgadu karš
**Grosjēgersdorfas kauja
Krievu—turku karš (1768—1774)
Apbalvojumi Sv.Jura ordenis
Sv.Aleksandra Ņevska ordenis

Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins (vācu: Otto Adolf Weißmann von Weissenstein, 1726—1773) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālmajors (1770). Veismaņu muižas (Weißenstein, no 1770)[1] un Dzērbenes muižas (no 1771) īpašnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1726. gada 20. decembrī Vecķeipenes muižas (Alt-Kaipen) īpašnieka virsleitnanta Ādama Johana fon Veismaņa un viņa sievas Evas Marijas, dzimušas Osterstokas, ģimenē.[2] Viņa jaunākais brālis bija Daugavas dambju sistēmas izveidotājs Gustavs Emanuēls fon Veismanis. 1744. gadā sāka dienestu Krievijas impērijas armijā, piedalījās Septiņgadu karā, 1756. gadā ieguva kapteiņa, 1763. gadā pulkveža pakāpi. 1768. gadā viņš komandēja 13. Belozerskas kājnieku pulku kaujās pret Polijas-Lietuvas kopvalsts konfederātu armiju.

Vajādams poļu karaspēku, ielauzās Osmaņu impērijas teritorijā, izraisot Krievu-turku karu (1768-1774).[3] Par kaujām pie Largas un Kagulas apbalvots ar Aleksandra Ņevska ordeni un Sv. Jura ordeni. 1770. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. 1772. gadā viņa dzimtai piešķīra mantojamu barona Veismaņa fon Veisenšteina titulu. Pēc pārcelšanās pāri Donavai komandēja krievu karaspēka avangardu. Kritis kaujā pie Kučuk-Kajnardžas (Kajnardžas) 1773. gada 22. jūnijā tagadējās Bulgārijas teritorijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. vietas.lv
  2. Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
  3. «Российская Императорская Армия». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. maijā. Skatīts: 2017. gada 9. jūlijā.