Pāriet uz saturu

Gustavs Emanuēls fon Veismanis

Vikipēdijas lapa
G. E. fon Veismanim piederējusī Šarlotentāles, vēlākā Vāgnera muižiņa
Veismaņa projektētie Daugavas dambji 1791. gada kartē

Gustavs Emanuēls fon Veismanis, vēlāk Gustavs Emanuēls Veismanis fon Veisenšteins (vācu: Gustav Emanuel Weißmann von Weissenstein, 1729 - 1800) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas inženieris. 1764. - 1782. gadā viņš vadīja Daugavas dambju būvēšanu upes straumes iegrožošanai.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1729. gadā Vecķeipenes muižas (Alt-Kaipen) īpašnieka virsleitnanta Ādama Johana fon Veismaņa un viņa sievas Evas Marijas, dzimušas Osterstokas, ģimenē. Viņa vecākais brālis bija vēlākais ģenerālis Oto Ādolfs fon Veismanis (1726—1773).[1] Dienēja Krievijas impērijas armijā, pēc Septiņgadu kara beigām 1763. gadā inženieris kapteinis Gustavs fon Veismanis atgriezās Rīgā un piedāvāja Rīgas rātei projektu par Daugavas dambju sistēmas būvi no Ķengaraga un Katlakalna līdz Daugavgrīvai, kas bija domāta upes gultnes sašaurināšanai un salu aizsardzībai pret plūdiem. Projektu atbalstīja ķeizariene Katrīna II savas vizītes laikā Rīgā 1764. gadā, liekot izsniegt 3000 Alberta dālderu darbu uzsākšanai.

Būvdarbu laikā viņš ieguva lielus naudas līdzekļus, apprecējās ar Annu Elizabeti fon Štrokirhu (Strokirch, dzim. 1743) un nopirka Rīgas patrimonālā apgabala Šreienbušas,[2] Dreiliņbušas, Lāču, Lībiešu salas, Švarca un Šarlotentāles muižas.[3][4] Kad 1772. gadā Katrīna II viņa brālim ģenerālim Oto Ādolfam fon Veismanim piešķīra mantojamu barona titulu "Veismanis fon Veisenšteins" to ieguva arī Gustavs Emanuēls fon Veismanis. Pēc brāļa nāves viņš 1773. gadā mantoja Veisenšteinas jeb Veismaņu muižu.

1781. gadā Veismani no dambju izbūves darbiem atbrīvoja sakarā ar nesamērīgajām darbu izmaksām. Dambju būvniecībā pieļautās kļūdas bija par iemeslu tam, ka ledus iešanas laikā un plūdos tos bieži sapostīja.

Miris 1800. gadā.[5]

Dambju būve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

G. E. fon Veismanis bija solījis veikt darbus trīs gados, aplēšot izmaksas ap 200 tūkstoš dālderu apjomā, taču desmit gados kopš darbu sākšanas bija iztērēti 600 tūkstoši dālderu. Daugavas kreisajā krastā dambji izbūvēti tika no Klīversalas līdz Podragam, vienā virknē tika savienotas sešas salas: Bieķensala, Mūkusala, Lielā Klīversala, Burkānu sala, Mazā Klīversala un Ķīpsala. Tam perpendikulāri uzbūvēja Āgenskalna, Augsto jeb Tortlera dambi, kas bija domāts Burkānu salā izvietoto kaņepāju noliktavu aizsardzībai pret pavasara ledus iešanu. Lai padziļinātu Daugavas jauno ieteku pie Daugavgrīvas cietokšņa, tās sānietekas nosprostoja ar Fortkomētas dambi.

1785. vai 1786. gada pavasara palos Daugava pārrāva salas savienojošo dambi starp Lielo Klīversalu un Burkānu salu, izveidojot Āgenskalna līci.[6]

No viņa projektētajiem dambjiem Daugavas labajā krastā saglabājušies

bet kreisajā krastā

  • Balasta dambis (celts 1764. - 1784. gadā, atjaunots 1869. - 1870. gadā, 1885. gadā krasta nogāze nostiprināta ar laukakmeņu bruģi),
  • Kuģu iela (izveidota pa 1764. - 1784. gadā celtā dambja gaitu),
  • Mūksalas iela (izveidota pa 1764. - 1784. gadā celtā dambja gaitu),
  • Komētforta dambis (uzbūvēts 1782. - 1789. gadā).[7]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital[novecojusi saite]
  2. ↑ «apkaimes.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 9. jūlijā.
  3. ↑ Starp pilsētu, zemi un pasauli[novecojusi saite] Valdis Rūja, Latvijas Vēstnesis Nr. 4 (2769) 2003. gada 9. janvārī
  4. ↑ ДОЛИНА ИМЕНИ ШАРЛОТТЫ[novecojusi saite] (krieviski)
  5. ↑ geni.com
  6. ↑ «citariga.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 9. jūlijā.
  7. ↑ «avanport.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. septembrī. Skatīts: 2017. gada 10. jūlijā.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gustavs_Emanuēls_fon_Veismanis&oldid=3277193"