Krievijas impērijas armija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krievijas armijas kareivji, 1917

Krievijas impērijas armija (krievu: Русская императорская армия), Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721. līdz 1917. gadam.

Jau 1632. gadā cars Mihails Fjodorovičs izdod rīkojumu par jaunā stila pulku veidošanu, kurus veido pēc Eiropas parauga. 1680. gadu beigās Krievijas armijā, neskaitot paramilitārās kazaku vienības, dien 180 000 kareivji.

Pēc 1698. gada streļķu dumpja, Pēteris I sāk veidot jaunu armiju, kurā par virsniekiem aicina eiropiešus. Jaunās armijas veidošana notiek Lielā Ziemeļu kara laikā, Pēterim I nepārtraukti veicot izmaiņas armijā, lai uzlabotu tās kaujasspējas atbilstoši Eiropas paraugam. 1716. gadā viņš nosaka armijas struktūru, kuru veido kājnieki, jātnieki un artilērija. 1722. gadā ievieš jaunu rangu sistēmu.

1762. gadā muižniekus atbrīvo no obligātā 25 gadus ilgā karadienesta. 1763. gadā izveido Ģenerālštābu. 1793. gadā mūža dienestu armijā nomaina uz 25 gadu dienestu. 1802. gadā nodibina Kara ministriju. 1806. ievieš divīziju sistēmu. 1827. gadā armijā sāk iesaukt ebrejus, taču tiem liedz kļūt par virsniekiem. 1832. gadā nodibina Ģenerālštāba kara akadēmiju. 1834. gadā dienesta ilgumu samazina līdz 20 gadiem. 1853. gadā Krievijas imperiālo armiju veido regulārā armija ar 28 000 virsnieku un 911 000 kareivju; un neregulārā armija ar 3500 virsniekiem un 250 000 kareivju.

Sakāve Krimas karā aizsāk modernizācijas posmu armijā. 1864. gadā impēriju sadala 15 kara apgabalos. 1874. gadā pieņem Obligātā karadienesta likumu, ar kuru armijā var iesaukt vīriešus pēc 21 gada vecuma. Dienests armijā ir 6 gadi, kam seko 9 gadi rezervē. Armijā nebija jādien musulmaņiem un budistiem, kas par to maksāja papildus nodokli. Taču šo ticību pārstāvji varēja pieteikties armijā brīvprātīgi. Dienestam reāli bija pakļauti 30% vīriešu. Somijas lielhercogistes iedzīvotāji dienēja tikai Somijas teritorijā.

20.gs. sākumā Krievijas impērija bija sadalīta 12 kara apgabalos. Dienestam pakļāva vīriešus no 21 līdz 43 gadiem. Dienesta ilgums kājniekos un artilērijā ir 3 gadi, citur 4 gadi. Pēc tam 7 gadus ilga pirmās kārtas rezerve, kam sekoja 8 gadi otrās kārtas rezerve. 1901. gadā armijā sāk ieviest Maksima ložmetējus. 1902. gadā sāk izmantot automašīnas. Neveiksmīgais krievu-japāņu karš uzrādīja problēmas armijā. 1905. gadā Somijā izbeidz iesaukšanu armijā, apmaiņa pret ko Somija maksā papildus nodokli. 1910. gadā Krievijas Eiropas daļā ievieš teritoriālā dienesta principu, rekrūšiem ļaujot dienēt savos dzimtajos reģionos. 1913. gadā izstrādā un pieņem masīvu Lielo programmu armijas modernizācijai, kas jāpabeidz 1917. gadā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam armijā ir 1 miljons 423 000 kareivji ar 40 000 virsnieku. Pēc mobilizācijas, armijas skaits pieaug līdz 5 miljoniem 338 000 kareivju.

Kari Eiropā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais Ziemeļu karš, Karš par Austrijas mantojumu, Septiņgadu karš, 1812. gada karš, Novembra sacelšanās, Krimas karš, Janvāra sacelšanās, Pirmais pasaules karš

Kari Āzijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievu—turku kari, Krievu—persiešu kari, Kaukāza karš, Krievijas Turkestānas iekarošana, Kaukāza operācija

Kari Tālajos Austrumos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bokseru sacelšanās, Krievijas—Japānas karš