Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)
- Šis raksts ir par 1216. gada karagājienu uz Sontaganu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sontaganu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens notika no Rīgas pa jūras ledu uz Sontaganu (kartē - Piejūras zemes LÄÄNEMAA dienvidu daļa), vēlāk pret Sāmsalas (SAAREMAA) iedzīvotājiem. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Ridalas un Sāmsalas karavīri |
Rīgas krustneši, līvu un letu karavīri, Zobenbrāļu ordenis | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| grāfs Borhards (vācu krustnešiem) | |||||||
1216. gada otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu notika 1215./1216. gada ziemā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās viņu sabiedrotie līvi un leti un Zobenbrāļu ordenis. Karagājiens notika pa aizsalušo jūras krastu. Krusta karotāji deviņas dienas aplenca Sontaganas pili, līdz ridalieši apsolīja pieņemt kristības sakramentu līdz ar visiem kristietības pienākumiem. Pēc nedaudzām atpūtas dienām viņi devās karagājienā uz Sāmsalu, kur sapulcējās pie kādas no pilīm, cīnījās ar tiem, kas bija pilī, dažus ievainoja un nogalināja, bet ārkārtīgi stingrā sala dēļ nemēģināja ieņemt pašu pili [1].
Pavasarī igauņi kopā ar Polockas kņazu Vladimiru gatavojās atriebības karagājienam, lai atkal nosprostotu Daugavas ieteci jūrā un mēģinātu ieņemt Rīgu. Kņaza Vladimira pēkšņās nāves dēļ šis atbildes karagājiens izjuka. Sāmsalieši palu laikā devās augšup pa Salacas upi un izlaupīja letu ciemus ap Burtnieku ezeru.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Indriķa hronika XIX. 8.-9.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. maijā. Skatīts: 2015. gada 7. aprīlī.