Ovišu bāka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ovišu bāka
Signāls
Signāls

GZb.B.7,5s 03.0+(04.5)

Krāsa balta
Redzamības virziens grādos 010°—223°
Redzamība jūras jūdzēs 15[1]

Ovišu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Ovišos. Bākas celtniecība pabeigta 1814. gadā un bez arhitektoniskiem grozījumiem tā saglabājusies līdz mūsdienām un ir vecākā bāka Latvijā, kas joprojām darbojas.[2] Bāka norāda Ovišu sēkļus un krasta virziena maiņu. Ovišu bāka ir pēc ārējā diametra lielākā bāka Latvija — 11,5 metri.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bākas celtniecība tika uzsākta 1809. gadā, bet 1812. gadā, kara laikā pret Napoleonu, celtniecību pārtrauca. Celtniecību atsāka un bāku pabeidza būvēt 1814. gadā. Literatūrā Ovišu bāka pirmo reizi minēta 1846. gadā. Līdz 1860. gadam bākas gaismas avots bija 20 eļļas lampas, kas bija izvietotas uz mehāniski griežama postamenta. 1860. gadā bākā uzstādīja franču firmas Soter dioptrisko gaismas aparātu ar starmetēju lēcām (diametrs 3,5 metri), ko darbināja pulksteņa mehānisms, bet šo mehānismu 1915. gadā evakuēja uz Krieviju. Līdz 1900. gadam bākai veikti trīs kapitālie remonti (1867., 1882., 1990.). 1882. gadā remonta laikā tika izveidots akmens cokols, kā arī tika nomainītas galerijas un gaismas telpas konstrukcijas. 1897. gadā bākā ievilka telefonu. Vācu okupācijas iestādes uzstādīja jaunu gaismas iekārtu ar acetilēna degli, ko 1919. gadā nodzēsa lielinieku valdība. Nodibinot Latvijas valsti uguns tika atjaunota un tā nokalpoja līdz 1961. gadam, kad degli nomainīja ar elektrisko apgaismojumu. Otrā pasaules kara laikā bāka palika neskarta.

Otrā pasaules kara laikā bākā tika izvietota ar tvaiku darbināma vētras signalizācijas iekārta.

2005. gada 5. septembrī Ovišu bāka tika iekļauta Valsts Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā (Nr. 8568).

Bākas apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bāka atrodas 360 metrus no krasta līnijas. Ovišu bāka ir plats konusveida akmeņu tornis brīvi stāvoša cilindra veidā ar metāla virsbūvi (diametrs 11,5 metri, diametrā lielākā bāka Latvijā). Tornis ir apmests un nobalsināts. Sienas biezums ir 64 cm. Bākas iekšpusē ir otrs tornis (diametrs 3,5 metri), kurā atrodas vītņveida kāpnes. Abiem torņiem ir kopēja vertikālā ass. Dubultcilindrs veidots kā aizsardzības elements pretinieka uzbrukuma atvairīšanai. Torņa augstums ar laternu ir 37 metri un 29,6 metri bez laternas. Laternas augstums (bez vēja rādītāja, bet kopā ar pamatni) ir 6 metri. Jumts apsegts ar skārdu, laternas stāvā izveidota apejas galerija ar margām. Uguns augstums ir 38 metri virs jūras līmeņa un 33,8 metru attālumā no zemes.

Bākas kompleksā ietilpst saimniecības ēka , mūra mašīnmāja, pirts, koka konstrukcijas uzrauga nams (1868), uzraugu māja (1904), kas 20. gadsimta 20. gados izmantota kā dzelzceļa stacija.

Jūrniecības departaments 1939. gadā nolēma Ovišu (Ovīšu) sēkļos celt patstāvīgu bāku, kas aizvietotu toreiz izmantoto ugunskuģi "Laima"; tvaikonis "Hidrogrāfs" jau uzsāka jūras dziļuma mērījumus, tika piešķirts budžets dziļurbumiem grunts izpētīšanai jūras dziļumā[3], bet 1940. gada PSRS okupācija darbus pārtrauca. Tikai 1986. gadā 20 km no krasta uzbūvēja Irbes bāku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ugunis un zīmes[novecojusi saite] Latvijas Jūras administrācija
  2. Ovišu bāka Archived 2014. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. Latvijas oficiālais tūrisma portāls
  3. «Ovīšu sēkļos cels pastāvīgu bāku.», Jūrnieks, Nr. 7, 1939, 1. jūlijs, 316. lpp.

Koordinātas: 57°34′07.16″N 21°42′56.91″E / 57.5686556°N 21.7158083°E / 57.5686556; 21.7158083