Latvijas Pasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Pasts
Tips Valsts akciju sabiedrība
Dibināts 1992. gada 2. janvāris
Galvenais birojs Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Darbības zona Latvija
Galvenās personas Mārcis Vilcāns (valdes priekšsēdētājs)
Kristaps Krūmiņš
Anda Ozola
Agris Timma
Pakalpojumi Pasta pakalpojumi
Ieņēmumi 89 110 milj. EUR (2018)
96 167 milj. EUR (2019)[1]
Neto ienākumi 2 010 milj.(2018)
1 489 milj. (2019)[1]
Vērtība 111 499,8 milj. EUR (2018)
118 945,8 milj. EUR (2019)[1]
Darbinieki 4000 (2019)[2]
3200 (2020)[3]
Tīmekļa vietne www.pasts.lv

VAS Latvijas Pasts ir galvenais, valstij piederošais pasta pakalpojumu sniedzējs, kuru dibināja 1992. gada 2. janvārī, īsi pēc neatkarības atjaunošanas. Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot 620 pasta nodaļas. Uzņēmuma pamatfunkcija ir pasta un filatēlijas, pārvadājumu un ekspress pasta, finanšu, preses un mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana.

Latvijas Pastam pieder divas meitas uzņēmumi: SIA Mailmaster un AS IT Latvija (kādreiz AS Latvijas pasta pakalpojumu tīkls). Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kas nodarbināja ap 4269 darbinieku 2015. gadā[4], un 3200 - 2020. gadā[3].

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts uzņēmums Latvijas Pasts tika dibināts 1992. gada 2. janvārī. Pēc diviem gadiem Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja Pasta likumu[5], sakarā ar kuru Latvijas Pasts tika pārdēvēts par valsts iestādi. Vēlāk, 1997. gada 11. martā Valsts prezidents izsludināja grozījumus Pasta likumā, saskaņā ar kuriem valsts iestāde Latvijas Pasts tika pārdēvēta par bezpeļņas organizāciju, valsts akciju sabiedrību Latvijas Pasts.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 2004. gada 30. aprīlī BO VAS Latvijas Pasts izsniedza vispārējo pasta pakalpojumu licenci. Latvijas pasts ir pirmais pasta pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas saņēmis šādu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu licenci. Tā paša gada 1. maijā, sakarā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, stājās spēkā grozījumi Pasta likumā, kas līdz 2013. gadam paredzēja pakāpenisku Latvijas pasta monopolstāvokļa samazināšanu. 2004. gada 15. jūlijā, iemūrējot topošās būves pamatos kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, svinīgi tika atzīmēts BO VAS Latvijas pasts jaunā pasta šķirošanas kompleksa pamatu izbūves noslēgums. Visu kompleksu bija paredzēts pabeigt 2005. gada jūlijā. 2004. gada 1. novembrī bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība Latvijas Pasts tika pārreģistrēta Komercreģistrā, kļūstot par valsts akciju sabiedrību Latvijas Pasts. 2006. gada 28. septembrī Mārupes pagastā līdzās lidostai “Rīga” atklāja pasta sūtījumu šķirošanas kompleksu.[6]

2015. gada oktobrī Amerikas Savienoto Valstu nozīmētais pasta operators USPS (United States Postal Service) pārtrauca datu apmaiņu par sūtījumu izsekošanu ar daudziem pasta operatoriem, tajā skaitā arī ar Latvijas Pastu, pieprasot samaksu par sūtījuma datu publiskošanu.[7]

2015. gada nogalē Latvijas Pasts noslēdz vienošanos ar Pasaules Pasta savienību (UPU) par pievienošanos papildu izsekošanas sistēmai, kā rezultātā no 2016. gada 1. janvāra par papildus samaksu klientiem būs pieejama informācija par sūtījumu izsekošanu.[7][8]

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2015. gadā uzņēmuma apgrozījums turpināja samazināties, tai skaitā samazinājās arī darbinieku skaits. 2010. gadā uzņēmumā strādāja 6149 darbinieki, bet 2015. gada nogalē — tikai 4269 darbinieki.[4]

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pasta ieņēmumi 2011. gadā bija 36 730 milj. LVL (2011)[9], un neto ienākumi 686 743 latu[9]. 2015. gadā kopējā vērtība 52 milj. EUR.[10].

Īpašuma struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Pastam ir divi piederošie meitas uzņēmumi:

  • SIA Mailmaster pamatdarbības veids ir klientu rēķinu izdruka un ievietošana aploksnēs, kā arī reklāmas materiālu ievietošana aploksnēs.
  • SIA IT Latvija (līdz 2007. gada 26. novembrim AS Latvijas pasta pakalpojumu tīkls) pamatdarbības veids ir datortīklu izveide un apkalpošana.[11]

Pārvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada Latvijas Pasta pārvaldības struktūra.[12]

  • Akciju turētājs – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija
  • Kapitāla daļu turētāja pārstāvis – Dins Merirands
  • Padomes priekšsēdētājs – Aigars Vītols
    • Padomes locekļi – Andris Ikvilds, Andris Nātriņš
  • Valdes priekšsēdētājs – Mārcis Vilcāns
    • Valdes locekļi – Anda Ozola, Kristaps Krūmiņš, Agris Timma

Organizatoriskās struktūras shēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Pasta organizatoriskā struktūra 2020. gadā[13]:

  • Akcionārs:
    • Padome:
      • Valde (Valdes priekšsēdētājs, Valdes loceklis, Valdes loceklis, Valdes loceklis):
        • Projektu vadības departaments
        • Kvalitātes vadības daļa
        • Iekšējā audita daļa
          ––––
        • Juridiskais departaments
        • Pasta vērtszīmju un filatēlijas departaments
        • Personāla vadības departaments
          ––––
        • Eksprespasta departaments
        • Pasta drošības departaments
        • Starptautiskais departaments
        • Administratīvā daļa
        • Ārējo komunikāciju vadības daļa
        • Mārketinga un pakalpojumu attīstības daļa
        • Komercvadības departaments
          ––––
        • Pasta tīkla departaments
        • Sūtījumu apstrādes un piegādes departaments
        • Finanšu vadības departaments
        • Informācijas sistēmu vadības departaments
        • Mazumtirdzniecības departaments
        • Tehniskais departaments
        • NILLTPFN (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas) daļa

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]