Daugavgrīvas bāka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Daugavgrīvas bāka
Daugavgrīvas bāka
Daugavgrīvas bāka (Rīga)
Daugavgrīvas bāka
Daugavgrīvas bāka
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 57°03′34″N 24°01′18″E / 57.0595°N 24.0216°E / 57.0595; 24.0216Koordinātas: 57°03′34″N 24°01′18″E / 57.0595°N 24.0216°E / 57.0595; 24.0216
Pabeigta 1957. gads
Signāls
Signāls

Zb.B.2,5s 00.1+(02.4)

Krāsa balta
Redzamības virziens grādos 035°—245°
Redzamība jūras jūdzēs 18[1]

Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgā, Daugavas grīvas kreisajā krastā, t.s. Rīgas Jūras vārtos. Tā ir pirmā bāka ar torni Daugavas grīvā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsākumos tā atradās šodienas Vecāķu teritorijā, bet, upei mainot savu gultni, XVI gs. bāku uzcēla pie jaunās Daugavas ietekas (Neumünde), kur attēlota jau 1536. gada Rīgas kartē. 1582. gada 5. decembrī Žečpospoļitas karalis Stefans Batorijs (Stephanus Rex) izdeva pavēli par bākas celtniecību Daugavgrīvā.[2]

1721. gadā pieminēta Krievijai pievienoto teritoriju bāku sarakstā. 1788. gadā tika uzcelts baļķu tornis, kura virsotnē uz dzelzs platformas kurināja ugunskuru. 1818. gadā 31 m augstā koka tornī uz mūra pamatnes sāka darboties cita bāka, kuras gaismas avots bija vairākas eļļas lampas. Krimas kara laikā 1854. gadā torņa augšējo koka daļu nojauca, bet 1857. gadā to atjaunoja. 1863. gadā tika uzstādītas saliekamas konstrukcijas čuguna tornis uz granīta pamata (augstums 31 m). Bākā bija 2 ugunis — balta zibšņu uguns un zem tās sarkana, nepārtraukta uguns, kas redzama mazākā attālumā, nekā pirmā.

Daugavgrīvas bāka

1915. gadā krievu armija bāku uzspridzināja, bet pēc tam vācu okupācijas iestādes izbūvēja aptuveni 30 m augstu koka pagaidu torni, kas 1919. gada 15. oktobrī Bermonta karaspēka apšaudes laikā nodega.

1921. gada sākumā tika pabeigta balta dzelzsbetona torņa būve, kuras augstums kopā ar laternu bija 32 m. Tornis apakšējā daļā (līdz 13 m atzīmei) astoņstūra, augstāk apaļš. Iekšējais torņa diametrs 3,25 m. Bākā uzstādīja rotējošu zviedru firmas AGA gaismas aparātu ar acetilēna degli un četrām starmetēju lēcām (1926. gadā tas nomainīts). Uguns augstums bija 33,5 m vjl.

Vērmahts atkāpjoties 1944. gada oktobrī bāku uzspridzināja. 1945. gadā uzbūvēja koka pagaidu torni, bet 1957. gadā — pašreizējo Daugavgrīvas bāku.

Literatūra un avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1536.—1613. gadu Rīgas rātes kancelejas dokumenti par Daugavgrīvas bāku. — LVVA, 673. f., 1. apr., 94. l.
  • 1930. gada Daugavgrīvas bākas un loču torņa teritorijas uzmērojuma skice. — LVVA, 1605. f., 2. apr., 43. l., 79. lp.
  • 1592. gada Daugavgrīvas pārvaldnieka ziņojumi Rīgas rātei par Daugavgrīvas bāku un skatu torņiem. — LVVA, 673. f., 1. apr., 1022. l.

Atsauces un paskaidrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ugunis un zīmes[novecojusi saite] Latvijas Jūras administrācija
  2. Stefana Batorija pavēle par bākas celtniecību Daugavgrīvā. - Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA), 673. f., 1. apr., 94. l., 8. lp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]