Ovišu bāka

Signāls
Signāls GZb.B.7,5s 03.0+(04.5)
Krāsa	balta
Redzamības virziens grādos	010°—223°
Redzamība jūras jūdzēs	15

Ovišu bāka
Atrašanās vieta	Tārgales pagasts, Latvija
Koordinātas	57°34′07.16″N 21°42′56.91″E / 57.5686556°N 21.7158083°EKoordinātas: 57°34′07.16″N 21°42′56.91″E / 57.5686556°N 21.7158083°E
Uzbūvēta	1814. gadā
Pamati	1809. gadā
Torņa augstums	33 metrs
Mantojums	valsts nozīmes industriālais piemineklis
Fokusa augstums	38 metrs
Diapazons	15 nmi (28 km; 17 mi)
Gaismas raksturojums	Fl W 7.5s
Admiralitātes nr.	C3470
NGA nr.	116-12192
ARLHS nr.	LAT011
	[labot Vikidatos]

Ovišu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Ovišos. Bākas celtniecība pabeigta 1814. gadā un bez arhitektoniskiem grozījumiem tā saglabājusies līdz mūsdienām un ir vecākā bāka Latvijā, kas joprojām darbojas.^[2] Bāka norāda Ovišu sēkļus un krasta virziena maiņu. Ovišu bāka ir pēc ārējā diametra lielākā bāka Latvija — 11,5 metri.

Vēsture

Bākas celtniecība tika uzsākta 1809. gadā, bet 1812. gadā, kara laikā pret Napoleonu, celtniecību pārtrauca. Celtniecību atsāka un bāku pabeidza būvēt 1814. gadā. Literatūrā Ovišu bāka pirmo reizi minēta 1846. gadā. Līdz 1860. gadam bākas gaismas avots bija 20 eļļas lampas, kas bija izvietotas uz mehāniski griežama postamenta. 1860. gadā bākā uzstādīja franču firmas Soter dioptrisko gaismas aparātu ar starmetēju lēcām (diametrs 3,5 metri), ko darbināja pulksteņa mehānisms, bet šo mehānismu 1915. gadā evakuēja uz Krieviju. Līdz 1900. gadam bākai veikti trīs kapitālie remonti (1867., 1882., 1990.). 1882. gadā remonta laikā tika izveidots akmens cokols, kā arī tika nomainītas galerijas un gaismas telpas konstrukcijas. 1897. gadā bākā ievilka telefonu. Vācu okupācijas iestādes uzstādīja jaunu gaismas iekārtu ar acetilēna degli, ko 1919. gadā nodzēsa lielinieku valdība. Nodibinot Latvijas valsti uguns tika atjaunota un tā nokalpoja līdz 1961. gadam, kad degli nomainīja ar elektrisko apgaismojumu. Otrā pasaules kara laikā bāka palika neskarta.

Otrā pasaules kara laikā bākā tika izvietota ar tvaiku darbināma vētras signalizācijas iekārta.

2005. gada 5. septembrī Ovišu bāka tika iekļauta Valsts Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā (Nr. 8568).

2016. gada 7. oktobrī Latvijas Pasts izdeva pastmarku un pirmās dienas aploksni ar Ovīšu bākas attēlu.

Bākas apraksts

Bāka atrodas 360 metrus no krasta līnijas. Ovišu bāka ir plats konusveida akmeņu tornis brīvi stāvoša cilindra veidā ar metāla virsbūvi (diametrs 11,5 metri, diametrā lielākā bāka Latvijā). Tornis ir apmests un nobalsināts. Sienas biezums ir 64 cm. Bākas iekšpusē ir otrs tornis (diametrs 3,5 metri), kurā atrodas vītņveida kāpnes. Abiem torņiem ir kopēja vertikālā ass. Dubultcilindrs veidots kā aizsardzības elements pretinieka uzbrukuma atvairīšanai. Torņa augstums ar laternu ir 37 metri un 29,6 metri bez laternas. Laternas augstums (bez vēja rādītāja, bet kopā ar pamatni) ir 6 metri. Jumts apsegts ar skārdu, laternas stāvā izveidota apejas galerija ar margām. Uguns augstums ir 38 metri virs jūras līmeņa un 33,8 metru attālumā no zemes.

Bākas kompleksā ietilpst saimniecības ēka , mūra mašīnmāja, pirts, koka konstrukcijas uzrauga nams (1868), uzraugu māja (1904), kas 20. gadsimta 20. gados izmantota kā dzelzceļa stacija.

Jūrniecības departaments 1939. gadā nolēma Ovišu (Ovīšu) sēkļos celt patstāvīgu bāku, kas aizvietotu toreiz izmantoto ugunskuģi "Laima"; tvaikonis "Hidrogrāfs" jau uzsāka jūras dziļuma mērījumus, tika piešķirts budžets dziļurbumiem grunts izpētīšanai jūras dziļumā^[3], bet 1940. gada PSRS okupācija darbus pārtrauca. Tikai 1986. gadā 20 km no krasta uzbūvēja Irbes bāku.

Atsauces

↑ Ugunis un zīmes^{[novecojusi saite]} Latvijas Jūras administrācija
↑ Ovišu bāka Arhivēts 2014. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. Latvijas oficiālais tūrisma portāls
↑ ««Ovīšu sēkļos cels pastāvīgu bāku.», [[Jūrnieks]], Nr. 7, 1939, 1. jūlijs, 316. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ovišu bāka.

[1] Ugunis un zīmes^{[novecojusi saite]} Latvijas Jūras administrācija

[2] Ovišu bāka Arhivēts 2014. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. Latvijas oficiālais tūrisma portāls

[3] ««Ovīšu sēkļos cels pastāvīgu bāku.», [[Jūrnieks]], Nr. 7, 1939, 1. jūlijs, 316. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī.

[1]

[2]

[3]