Pārceltuve

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ar monētām apmaksājama pārceltuve Espeverā (Espevær - norvēģu val.), Bomlo (Bømlo - norvēģu val.), Norvēģijā.
Mazas pārceltuves ķēdes vinča uz Berounkas upes netālu no Prāgas Čehijā.
Pārceltuve starp Ekero (Ekerö - zviedru val.) un Adelso (Adelsö - zviedru val.) Zviedrijā.
Pārceltuve Vaksholmā (Vaxholm - angļu val.) Zviedrijā.

Pārceltuve ir prāmis, kuru neļauj aiznest pa straumi uz leju (bieži arī piedzen) pāri upei vai citai lielai ūdenstilpei nostieptas troses. Šīs troses ir nostiprinātas ūdenstilpes pretējos krastos. Pirmās pārceltuves bieži lietoja tauvas vai tērauda ķēdes. No pēdējām cēlies arī angļu valodā bieži lietotais alternatīvais kuģa nosaukums - ķēžu prāmis (chain ferry - angļu val.). Gan tauvas, gan ķēdes 19. gadsimta beigās tika nomainītas pret tērauda trosēm.

Tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārvietošanas mehānisms Sakvilas pārceltuvei (Sackville - angļu val.) Jaundienvidvelsā, Austrālijā.

Pastāv trīs pārceltuvju tipi: reakcijas pārceltuve, kurā izmanto upes straumi, kura iedarbojas uz sagriezta korpusa vienu bortu un bīda pārceltuvi uz pretējo krastu; pārceltuve ar dzinēju, kura izmanto mehānisko vai elektrodzinēju, lai pārvilktu sevi uz pretējo krastu (piemēram, Kanbijas pārceltuve (Canby - angļu val.) ASV Oregonas štatā) un strauji pazūdošais ar roku darbināmās pārceltuves tips (piemēram, Stretfordas pie Avonas pārceltuve (Stratford-upon-Avon - angļu val.) Apvienotajā Karalistē un Saugatukas pārceltuve Saugatukā (Saugatuck - angļu val.), ASV Mičiganas štatā).

Pārceltuves ar dzinēju izmanto uz kuģiem uzstādītus zobratus vai spoles, lai vilktu sevi gar trosēm. Pašas troses vai ķēdes ir vaļīgas, jo tām jānogrimst pēc tam, kad pārceltuve ir pagājusi garām, un jāļauj paiet garām citiem kuģiem neuzsēžoties uz sēkļa vai neaizķerot troses. Ja pārceltuve pārvadā gan pasažierus, gan transportlīdzekļus, automobiļu klājs ir izvietots pārceltuves centrā (palīdz uzlabot noturību), bet divas pasažieru zonas ir izvietotas gar malām virs ķēžu tuneļiem un dzinējiem. Tā kā pārceltuve nevar stūrēt, abos tās galos ir izbūvētas rampas un parasti tai ir divi vadības ierīču komplekti, kuri vērsti pretējos virzienos.

Pārceltuves ir izplatītas tur, kur ir maz cita veida ūdens satiksmes, kura varētu aizķerties aiz trosēm vai ķēdēm, tur, kur ūdens ir pārāk sekls citiem risinājumiem vai tur, kur upes straume ir pārāk spēcīga, lai ļautu droši šķērsot upi prāmim, kurš nav savienots ar krastu. Pienākšana pie platformas abos galos ir automātiska un, īpaši transportlīdzekļu pārceltuvēm, drošāka nekā tā varētu būt brīvam prāmim nelabvēlīgos laika apstākļos.

Īpašs tips ir elektriskās kontakttīkla pārceltuves, kā, piemēram, Štrausezera pārceltuve, kurai ir dzinējs un, kura var brīvi pārvietoties, bet enerģijas saņemšanai ar vadu ir saistīta ar gaisvadu kontakttīklu. Vads, pārceltuvei pārvietojoties, slīd gar kontakttīkla trosi.

Ja vienas pārceltuves kapacitāte nav pietiekama, to var dublēt. Dvīņu pārceltuves ļauj vienu no tām izmantot, kamēr otra tiek remontēta.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkārša pārceltuve Boikinā (Boykin - angļu val.), Alabamas štatā. 1939. gads.

Iespējams pārceltuves ir tikušas izmantotas, lai šķērsotu upes un citus, līdzīgus ūdens šķēršļus vēl pirms parādījās rakstītie vēstures avoti. Pārceltuves ir izmantotas vismaz sākot no 13. gadsimta (Hamptonas pārceltuve (Hampton - angļu val.) Anglijā).

1900. gadu sākumā uz Kennebekasas upes (Kennebecasis - angļu val.) blakus Sentdžonai (Saint John - angļu val.), Kanādas Ņūbransvikas (New Brunswick - angļu val.) provincē tika uzstādīta kanādiešu inženiera Viljama Pita (William Pitt - angļu val.) projektēta pārceltuve.[2] Šobrīd Sentdžonas upes sistēmā dienvidu Ņūbransvikā ir astoņas pārceltuves. Pāri Otavas upei Ontārio darbojas divas automobiļu pārceltuves. Vairākas pārceltuves ir Britu Kolumbijā: trīs uz Freizeras, Litonā (Lytton - angļu val.), Bigbārā (Big Bar - angļu val.) un Lovbārā (Low Bar - angļu val.), kā arī trīs Bultu ezeros (Arrow lakes - angļu val.). Līdz 1980. gadiem Bostonbārā (Boston Bar - angļu val.) darbojās trosēm piekarināta pārceltuve. Maza, sezonāla reakcijas pārceltuve pārvadā automašīnas pāri Prerī upei (Rivière des Prairies - franču val.) no Lavālas (Laval - angļu val.) Kvebekā (Santedorotī (Sainte-Dorothée - franču val.) apkaimes) uz Bizarda salu (Île Bizard - franču val.) (daļa no Monreālas).

Pārceltuves bija īpaši izplatītas uzsākot pārvadājumus pāri Sakramento-Sanjoanas upes deltai Kalifornijā. Desmitiem pārceltuvju bija izvietotas uz Kolumbijas ASV Ziemeļrietumos, bet daudzas no tām padarīja nevajadzīgas tilti. Trosēm piekarināta pārceltuve dzelzceļa vagoniem šķērsoja Amerikas upi Ziemeļkalifornijā.

Lielāko daļu no Marejas upes šķērsojumiem Dienvidaustrālijā nodrošina štata pārvaldes pārceltuves, kuras aprīkotas ar dīzeļdzinējiem. Abos pārceltuves galos izvietoto rampu augstumu var regulēt atkarībā no ūdens līmeņa svārstībām. Kādu laiku pārceltuves bija pamata veids automobiļu transportam pāri ūdens šķēršļiem Jaundienvidvelsā, Austrālijā. Tasmanijā, gadsimtu pirms 1934. gada, Risdonas pārceltuve (Risdon - angļu val.) Hobārtā bija vienīgā fiksētā Derventas upes šķērsojuma vieta Hobārtas pilsētas robežās.

Honkongas Lantau salas zvejnieku ciematā Tai O (Tai O - angļu val.), līdz paceļamā tilta uzbūvēšanai, pāri Tai O upei darbojās Tai O pārceltuve.

Lielākā un noslogotākā pārceltuve ir Torpointas (Torpoint - angļu val.) pārceltuve Plimutā, Anglijā. Pirmo reizi to pārveidoja par trošu pārceltuvi 1831. gadā un šobrīd tā ekspluatē trīs kuģus dienā pārvadājot 8 000 transportlīdzekļu.[3]

Īpašumtiesības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās pārceltuves bija privātas un tās piederēja vietējiem zemes īpašniekiem, kuri par pārceltuvju izmantošanu iekasēja maksu. Kad valstu valdības sāka būvēt ceļus, tās, nepieciešamības gadījumā, būvēja un ekspluatēja arī pārceltuves. Privātās pārceltuves var tikt izpirktas vai arī to izmantošanas maksa var tikt stingrāk regulēta.[4]

Pārceltuvju saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd aktīvas pārceltuves iekļauj:

Amerikas Savienotās Valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanbijas pārceltuve.
Prinstonas pārceltuve (remonta laikā).

Apvienotā Karaliste[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manumas pārceltuve.

Čehija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kazinas pārceltuve (Kazín - čehu val.) pāri Berounkas upei. No 1992. līdz 2007. gadam tā tika apgādāta ar zemūdens ķēdi, kopš 2015. gada šajā vietā darbojas nenostiprināts prāmis;
  • Nadrībijas pārceltuve (Nadryby - čehu val.) pāri Berounkas upei, nostiprināta ar gaisā novilktu trosi;
  • Darovas pārceltuve (Darová - čehu val.) pāri Berounkas upei velk sevi gar gaisā novilktu trosi.

Igaunija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanāda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Litonas pārceltuve (Freizeras upe).
Nīdlesas pārceltuve (Needles - angļu val.) (Bultu ezeri)

Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dunavas pārceltuve pāri Daugavai Dunavā;[13]
  • Līgatnes pārceltuve ir reakcijas tipa pārceltuve pāri Gaujai Līgatnē;[14]
  • Līvānu pārceltuve pāri Daugavai Līvānos.[13]

Nīderlande[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrijas pārceltuve Vaxholmen ar tās galamērķi Vaksholmas pili Stokholmas arhipelāgā.

Nīderlandē ir vairāk par simts pārceltuvēm, vienpadsmit no tām izmanto vienā pozīcijā nostiprinātu peldošu trosi. Lielākās pārceltuves piedziņai parasti izmanto dīzeļdzinēju darbinātas dzenskrūves, bet mazākās velk sevi gar nostieptajām trosēm. Lielākā daļa no lielajām pārceltuvēm, esot gaitā, sagriež korpusus leņķī attiecībā pret straumi, lai to izmantotu kā papildus dzinējspēku tā pat kā to dara reakcijas pārceltuvēs.

Norvēģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Blanchetown punt. The Advertiser. 1953. gada 13. aprīlis. 4. lpp. Skatīts: 2021. gada 26. septembrī
  2. Saint John first. Saint John, New Brunswick. Skatīts: 2021. gada 28. septembrī
  3. Turner C. Another Torpoint Ferry will be out of service for two months. PlymouthLive 2019. gada 8. marts. Skatīts: 2021. gada 28. septembrī
  4. Original correspondence. The punt at Murchison. The Argus. 1856. gada 7. aprīlis. 5. lpp. Skatīts: 2021. gada 30. septembrī
  5. Nichols R. The Cable Guy. Piloting the Delta's J-Mack ferry beats working for a living. Prosper Media, LLC 2007. gada decembris. Skatīts: 2021. gada 23. oktobrī
  6. 6,0 6,1 Ferry Boats. California Delta Chambers and Visitor's Bureau 2007. gads. Skatīts: 2021. gada 23. oktobrī
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 7,7 7,8 Vehicle ferries. Jaundienvidvelsas pārvalde. 2018. gada 8. augusts. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī
  8. 8,0 8,1 Ferries. Port Macquarie-Hastings Council. 2021. gada 6. augusts. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī
  9. 9,00 9,01 9,02 9,03 9,04 9,05 9,06 9,07 9,08 9,09 9,10 Ferry locations and operational status. Dienvidaustrālijas pārvalde. 2021. gada 14. septembris. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī
  10. Walkabout - Meningie. Fairfax Digital. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī
  11. Council rejects call to change ferry service management. ABC News. 2008. gada 5. augusts. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī
  12. Speewa Ferry - Murray River. New South Wales Roads and Traffic Authority. Environment. Heritage. Heritage and Conservation Register. 2004. gada 30. marts. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī
  13. 13,0 13,1 Pārceltuves. Līvānu novads 2021. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 24. oktobrī
  14. Balodis A. Līgatnes novada Gaujas tilti un pārceltuves. Līgatnes novada ziņas Nr.1 2013. gada 26. janvāris. Skatīts: 2021. gada 24. oktobrī
  15. Adelson farja. Wikimedia Commons. 2008. gada 11. marts. Skatīts: 2021. gada 18. oktobrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]