Pērlhārboras bombardēšana
| Pērlhārboras bombardēšana | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Fotogrāfija uzbrukuma sākumā no japāņu lidmašīnas | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
 ASV | .svg){kind=small} Japānas impērija | ||||||
| Komandieri | |||||||
| kara flotes: Hazbands Kimmels armijas: Volters Šorts gaisa spēku: Roberts Teobalds | kara flotes: Čuiči Nagumo | ||||||
| Spēki | |||||||
| 8 līnijkuģi 8 kreiseri 29 mīnu kuģi 9 zemūdenes ~50 citi kuģi ~390 lidmašīnas | 6 lidmašīnu bāzes kuģi 9 mīnu kuģi 2 līnijkuģi 2 smagās artilērijas kreiseri 1 artilērijas kuģis 8 tankkuģi 23 flotes zemūdenes 5 mazās zemūdenes 414 lidmašīnas | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| nogrima: 2 līnijkuģi 2 mīnu kuģi 1 cits kuģis iznīcinātas: 188 lidmašīnas tika bojāti: 1 mīnu kuģis 3 citi kuģi 6 līnijkuģi 3 kreiseri 155 lidmašīnas upuri: 2345 militārās personas 57 civilpersonas | nogrima: 4 zemūdenes iznīcinātas: 29 lidmašīnas upuri 55 lidotāji 9 jūrnieki | ||||||
Pērlhārboras bombardēšana bija Japānas impērijas uzbrukums 1941. gada 7. decembrī amerikāņu militārajai bāzei Pērlhārborā, Havaju salās, Klusajā okeānā. Šis uzbrukums kļuva par argumentu, lai ASV iesaistītos Otrajā Pasaules karā.
Uzbrukuma norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1941. gada 26. novembrī seši japāņu aviācijas bāzeskuģi pameta ostu Kuriļu salās, sev līdzi vedot četrsimt astoņas lidmašīnas.
Pirmais uzbrukuma vilnis tika veikts ar 183 lidmašīnām: galvenokārt bumbvedējiem un nelielu skaitu iznīcinātāju. Kad lidmašīnas tuvojās, tās uztvēra ASV armijas radars, bet sakarā ar gaidāmo B-17 bumbvedēju ierašanos no Kalifornijas, tas neizraisīja nekādu reakciju. Ceļā uz Pērlhārboru japāņu aviācijai bija vairākas gaisa kaujas ar ASV lidmašīnām, tās brīdināja bāzi. Pulksten 7:48 pēc Havaju laika sākās pārsteiguma uzbrukums. Pārsteiguma uzbrukumu uzsāka lidmašīnas ar torpēdām, kas uzbruka neaizsargātajiem karakuģiem, kas atradās ostā. Pārējās lidmašīnas uzbruka gaisa bāzēm.
Vēlāk sekoja otrais uzbrukuma vilnis, ko izpildīja 171 lidmašīna. Japānas armijas komandieri vēlējās veikt arī trešo uzbrukuma vilni, bet saprata, ka tas būtu pārāk riskanti.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|