Pāriet uz saturu

Pēteris Cimoška

Vikipēdijas lapa
Pēteris Cimoška
Pēteris Cimoška
Personīgā informācija
Dzimis 1914. gada 27. janvārī
Krāslavas pagasts, Vitebskas guberņa, (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1940. gada 15. jūnijā (26 gadi)
Masļenki, Augšpils pagasts, Karogs: Latvija Latvija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
Dižkareivis
Dienesta laiks 1936 - 1937
1939 - 1940
Valsts Valsts karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Vienība Robežsargu brigāde

Pēteris Cimoška (1914–1940) bija latviešu karavīrs robežsargs. Viens no Masļenku robežincidentā nogalinātajiem Latvijas robežsargiem.

Pēteris Cimoška dzimis 1914. gada 27. janvārī Krāslavas pagasta Aišpuru sādžā. No 1936. līdz 1937. gadam dienējis Latvijas armijas Štāba bataljonā Rīgā. Dienesta laikā kļuvis par 1. klases šāvēju ar kaujas šauteni un ieguvis dižkareivja dienesta pakāpi. 1939. gada septembrī iekļuvis Latvijas armijas atkārtotajā iesaukumā un ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulka ložmetēju rotā. Tā paša gada novembrī demobilizēts.

1940. gada 8. maijā sācis dienestu Robežsargu brigādē, 3. Abrenes bataljonā. Kritis sadursmē ar NKVD kaujiniekiem 1940. gada 15. jūnija rītausmā. Apbedīts Abrenes pilsētas katoļu kapos.

Masļenku robežincidents

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1940. gada 15. jūnija naktī, NKVD kaujinieku uzbrukuma brīdī, Cimoška pildīja dienesta pienākumus un atradās slēpnī. Atskanot pirmajiem uzbrucēju raidītajiem šāvieniem, Cimoška pieņēma kauju un atklāja pretuguni no slēpņa. Neskatoties uz slikto redzamību, uzbrucēji ātri atklāja slēpņa atrašanās vietu un sāka to ielenkt. Cimoška to saprotot, visticamāk, bija sācis atkāpties sardzes ēkas virzienā, tomēr to nesasniedza, jo uzkāpa uz uzbrucēju izliktā rokasgranātu saišķa netālu no ēkas. Gājis bojā sprādziena brīdī. Vēlāk, sabrūkot degošajai sardzes ēkai, viņa mirstīgās atliekas pārogļojās.

Izmantotie avoti un literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Feldmanis Andrejs Edvīns, Masļenku traģēdija - Latvijas traģēdija, Rīga, 2002.
  • Grīnvalds Valdis, Iebrukums Masļenkos, Daugavas Vanagu Mēnešraksts, no. 2, 1979