Pēteris Nomals

Pēteris Nomals;
1932. gada portrets žurnālā "Atpūta"
Personīgā informācija
Dzimis	1876. gada 5. augustā ; Sēlpils pagasts
Miris	1949. gada 8. augustā (73 gadi); Rīga
Tautība	Latvietis
Zinātniskā darbība
Darba vietas	Latvijas Universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija
Alma mater	Rīgas Politehniskais institūts

Pēteris Nomals (dzimis 1876. gada 5. augustā, miris 1949. gada 8. augustā) bija latviešu inženieris tehnologs. Dr. lauks. (1930), no 1946. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Purvu zinātnes pamatlicējs Latvijā, izstrādājis pirmo purvu karti Latvijā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1876. gadā Sēlpils pagasta “Priekšānos” zemnieka ģimenē. Pēc mācībām Jēkabpils pilsētas skolā un Trefnera privātģimnāzijā P. Nomals ieguva tautskolotāja tiesības un strādāja Biržu, Bērzgales un Skrīveru pagasta skolās.

No 1903. līdz 1910. gadam studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā^[1] un darbojās kreiso studentu biedrībā “Zemgalija”. Pēc diplomdarba “Projekts superfosfāta ražošanai no Podoļskas fosforītiem ar gāzveidā izdalīto skābju utilizāciju” ieguva pirmās šķiras inženiera tehnologa grādu ar uzslavu. Strādāja par ķīmijas skolotāju Tveras guberņā. 1912. gadā viņš atgriezās Rīgā un sāka strādāt Baltijas Domēņu valdes hidrotehniskajā birojā, kur vadīja kūdras pētīšanas laboratoriju, pēc evakuācijas no 1915. līdz 1918. gadam — Petrogradā.

1918. gada pavasarī atgiezās dzimtenē, Latvijas SPR laikā darbojās Zemkopības tautas komisariātā, kur kārtoja purvu ierādīšanu kūdras ražotājiem. 1920./1921. mācību gadā P. Nomals bija Latvijas Augstskolas prorektors studentu lietās, izveidoja Purvu mācības un kūdras tehnoloģijas katedru. No 1922. līdz 1924. gadam bija LU Lauksaimniecības fakultātes dekāns. 1928. gadā Londonā piedalījās kongresā par pasaules enerģijas krājumiem. Saimnieciskās krīzes laikā 1932. gadā ar Tautas labklājības ministrijā uzkrātiem bezdarba apkarošanas fonda līdzekļiem organizēja pakaišu kūdras fabrikas Salaspilī, Līvānos un Plocī. 1936. gadā Finansu ministrijas pakļautībā izveidoja zemes bagātību pētīšanas komiteju. Latvijas Universitātē docēja līdz 1939. gadam, pēdējos deviņu gadus kā profesors.^[1]

Padomju okupācijas laikā Nomals no 1944. gada rudens atsāka strādāt Latvijas Valsts universitātē (LVU), bija zinātņu prorektors. 1946. gadā kļuva par Purvu zinību institūta direktoru. Miris ar kuņģa vēža diagnozi Rīgā, 1949. gada 8. augustā. Apglabāts Meža kapos blakus dēlam arhitektam Magnusam Nomalam. Kapa piemineklī K. Zemdegas atveidots jaunekļa krūšutēls uz korintiska kapiteļa.^[2]

Darbi

Vairāk nekā 40 zinātnisko darbu autors.^[1]

Latvijas elektrifikācijas pamati (1931)
Kurzemes purvu apskats (1937)
Zemgales purvu apskats (1939)
Vidzemes un Latgales purvu apskats (1943)

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis, ceturtā šķira (1929)
Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1945)
Sarkanās Zvaigznes ordenis^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 576. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
↑ No Sēlpils pāri Latvijai, pāri Baltijai, lai būtu Eiropā "Latvijas Vēstnesis" 26.09.1996., Nr. 161

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 576. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.

[2] No Sēlpils pāri Latvijai, pāri Baltijai, lai būtu Eiropā "Latvijas Vēstnesis" 26.09.1996., Nr. 161

[1]

[2]