Sēlpils pagasts
| Sēlpils pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jēkabpils novads |
| Centrs: | Sēlija |
| Kopējā platība:[1] | 122,1 km2 |
| • Sauszeme: | 114,5 km2 |
| • Ūdens: | 7,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 610 |
| Blīvums (2025): | 5,3 iedz./km2 |
 Sēlpils pagasts Vikikrātuvē | |
Sēlpils pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Salas un Viesītes pagastiem, un pa Daugavu ar Krustpils pagastu, kā arī Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētu un Sunākstes, Staburaga un Klintaines pagastiem.
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Upes
[rediģēt | labot pirmkodu]Ūdenstilpes
[rediģēt | labot pirmkodu]Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Mūsdienu Sēlpils pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dānefeldes muiža (Gut Danenfeld), Līkumu muiža (Gut Stabliten, Līkumi), Renneberģu muiža (Gut Renneberg, Bitānkalns), Vecsēlpils muiža (Gut Alt-Selburg, Vecsēlpils).
1945. gadā Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā izveidoja Jaunsēlpils, Sēlpils un Staburaga ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Sēlpils ciemam pievienoja Ezera ciemu, 1961. gadā - daļu Jaunsēlpils ciema, 1971. gadā - daļu Vārnavas ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā Sēlpils pagasts apvienojās ar Salas pagastu, izveidojot Salas novadu. 2021. gadā Salas novadu iekļāva Jēkabpils novadā.
Valsts aizsargājami kultūras pieminekļi
[rediģēt | labot pirmkodu]- Sēlpils pils un pilskalns
- Strūves ģeodēziskā loka punkts Arbidāni
- Strūves ģeodēziskā loka punkts Daborkalns'
- Sudrabkalns (pilskalns)
- Babrānu pilskalns
- Baltiņu apmetne un kulta akmens I un II
- Ezernieku Velnakmens, kulta vieta.
- Avenu senkapi
- Jozupu senkapi
- Čakstēnu senkapi
- Gretu senkapi
- Priekšānu senkapi
- Ķilānu senkapi
- Īlenānu senkapi
- Krustlīču senkapi
- Lejasplāteru senkapi
- Magoņu senkapi
- Vizbuļu senkapi
- Sidrabiņu senkapi
- Speldžu apmetne
- Dārziņu viduslaiku kapsēta
- Kukaiņu senvieta
Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[rediģēt | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas: Arbidāni, Bisenieki, Bitānkalns, Buivāni, Ezerciems, Gretes, Īlenāni, Ķipu kalns, Kleberkalns, Līkumi, Naudīdzāni, Pāvuli, Plāteri (ciems), Plītes, Priekšāni, Puļpāni, Riesti, Sēlija (pagasta centrs), Sēlpils, Spietiņi, Ūdrāni, Vecsēlpils, Zaķēni.
Ievērojamas personības
[rediģēt | labot pirmkodu]Sēlpils pagastā dzimuši:
- Pēteris Rizga (1883—1955) — biškopis un sabiedriskais darbinieks
- Vilis Krūmiņš (1919—2000), politiķis, LKP CK Otrais sekretārs, vēlāk Dabas muzeja direktors (1961—1999)
Saimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Transports
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[rediģēt | labot pirmkodu]
Sēlpils baznīcas drupas 
Sēlpils baznīcas drupas 
Ķipu vējdzirnavu drupas 
Sēlpils vecie kapi 
Pormaļu sudrabkalns 
Ceļš Jēkabpils - Aizkraukle 
Ciematā Sēlija 
Piemiņas akmens Oskaram Valdmanim 
Ciemats Sēlija 
Ainava 
Sēlpils 800 
Sēlpils estrāde 
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu].png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
